Svētdiena, 28. aprīlis
Vārda dienas: Gundega, Terēze

Dzīvot un augt kopā ar pļavu

Linda Kilevica
18:52
02.08.2021
13
Plavas Kvadratmetrs 1

No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts “GrassLIFE”. Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.

Pa kvadrātmetram 700 īpašniekiem

Dabiskās pļavas ir sugām vispiesātinātākās ekosistēmas. Ļoti labās pļavās varētu būt ap 50 sugu. “Tik daudzu sugu sēkliņas mēs nevarējām piegādāt, taču varējām piedāvāt cilvēkiem bagātināt zemi ar Latvijas dabiskajiem augiem,” stāsta dabisko pļavu atbalsta kustības “Iesēj savu kvadrātmetru!” koordinatore Rūta Sniedze-Kretalova. Daļu sēklu savāca mazpulki, piedalījās arī LDF eksperti.

Interesentiem vajadzēja pastāstīt, kādā vietā atrodas zemes gabaliņš, vai tā ir pļava, vai mauriņš, slapja vai sausa. Attiecīgi sagatavoti sēklu maisījumu veidi. Pagājušā gada rudenī saņemti vairāk nekā 1800 pieteikumu. “Bija jāizvēlas, kuriem dot. Izraudzījāmies tos, kuriem bija mauriņš, kas ir visnabadzīgākais no zālāju veidiem,” skaidro R. Sniedze-Kretalova. “Izsūtījām 700 paciņu.”

Kāpēc esam nonākuši tik tālu, ka speciāli jāsēj augi, kas agrāk savvaļā auguši tūkstošiem gadu? Izmaiņas sākušās ar tehnikas izmantošanu lauku darbos. “Kamēr tas bija cilvēka darbs, viss notika ļoti lēni un ieklausoties dabā. Rūpējoties par saviem lopiem, cilvēki visneauglīgākās vietas atstāja pļavām. Šīs vietas noganīja, kaļķainus zāļu purvus pļāva, jo siens bija ļoti liela vērtība. Auglīgajās zemēs audzēja kultūraugus. Zāli pļāva laikā, kad daļa pļavas augu jau bija noziedējuši, siens gulēja pļavā un nogatavināja sēklas. Cilvēki to vētīja, krāva zārdos, veda vezumos, un puķu sēklas visur bira laukā. Lopi pārnesa tās no vienām ganībām uz citām,” atklāj LDF pārstāve.

Jāmācās pacietība

Industrializācijas un meliorācijas rezultātā nepakļāvīgās pļavas nosusinātas, apartas un apsētas. Zaļbarību nopļauj, satin ciešos ruļļos un aizved. Turklāt pļavu augi labi jūtas nabadzīgās augsnēs. Cilvēks visur uzlabojis auglību, un dabiskie augi tādā zemē neaugs, iesēj kaut puskilogramu sēklu, norāda R. Sniedze-Kretalova.

Akcijas būtība esot vairāk izglītojoša. “Mēs saprotam, ka šie pļavas kvadrātmetri ir puspiliens okeānā. Šogad, monitorējot sējēju veikumu, redzam, ka no 17–18 augu sēkliņām ir uzdīgušas kādas piecu sešu sugu sēklas. Sēkla var būt neauglīga, kukaiņu izēsta, turklāt atsevišķām sugām līdz dīgšanai paiet vairāki gadi, varbūt ir nepieciešamas kādas baktērijas vai sēnes augsnē, kas dod barības vielas. Iespējams, kādam ir vilšanās: kur tad ir tās 50 sugas? Taču nevaram gaidīt, ka tas, kas dabā veidojas desmitiem gadu ilgā posmā, izaugs vienā gadā. Jābūt pacietīgiem, mums ir iespēja dzīvot līdzi pļavas dzīvei no nulles,” uzsver koordinatore.

Cilvēkiem šķiet, ka puķes taču tepat apkārt vien ir. “Tomēr, kad jānopin Jāņu vainags, saprotam, ka aug tikai zaļa zāle un zied brūnas skābenes. Tā sākam izprast, ka viss nav tik vienkārši – puķēm nepieciešama vesela ekosistēma, kurā nekā netrūkst. Vēl savvaļā ir jaukas vietas, ir ceļmalas, mežmalas, kur var ievākt sēklas,” saka R. Sniedze-Kretalova. Tas būs nākotnes uzdevums arī pļavas kvadrātmetra audzētājiem.

Apkārt tikai zāle un mašīnas

Savā mazdārziņā Cimdeniekos pļavas kvadrātmetru iesējusi liepājniece Aiga Jaunskalže. “Esmu bioloģijas skolotāja. Arī man pašai ir ārkārtīgi svarīgi, kas notiek ar vidi,” viņa stāsta. Pēc dalības apstiprināšanas saņēmusi instrukciju un sēklu paciņu. Vispirms jānoņem zemes virskārta, lai paliktu tīra augsne, tad samaisa sēkliņas ar smiltīm un iesēj. Oktobrī tas paveikts, pavasarī augi sākuši dīgt. “Ne visi izdīgst pirmajā gadā, un ne visi uzzied pirmajā vasarā. Pašlaik tā ir margrietiņu pļava. Lapu ir daudz, uzziedējusi brūngalvīte, vēl kaut kādas nāk laukā. Vairumu augu redzēšu nākamajā gadā,” zina Aiga.

Mazdārziņos “daudz kas ceļo apkārt”, tāpēc saskaņā ar pamācību pļavas kvadrātmetrs ir jāravē – jāizrauj balandas un virzas. Reizi gadā, rudenī, pļava ir jānopļauj. Svarīgi, lai puķītes paspēj noziedēt un izsēt sēkliņas. Aiga gatavojas nākamgad tās ievākt un izsēt tālāk. “Šis ir ilgtermiņa darbs, ļoti interesants. Projekta ietekmē atstāju vienu gabalu nepļautu un tad ieraudzīju, cik dažādi augi tur aug. Saskaitījām vairāk par 40 dažādām sugām, bet pieļauju, ka vēl vismaz tikpat nespējām ieraudzīt un noteikt,” atklāj A. Jaunskalže. Viņa uzsver, ka dabas daudzveidība mums apkārt ir milzīga, ir svarīgi to saglabāt. Būtiska, viņasprāt, ir šīs akcijas izglītojošā nozīme. “Pilsētniekiem apkārt lielākoties ir skūts mauriņš, dzīvojam sterilā vidē un tiešām neredzam augus, domājam, ka apkārt ir tikai zāle un mašīnas. Tikko blakus ieraugām kaut ko ziedošu, kļūst interesanti,” saka Aiga.

Mazdārziņu viņa ieguvusi pagājušajā pavasarī pandēmijas iespaidā. “Cik pazīstu kaimiņus, tad apkārt nav patoloģisko pļāvēju. Ja aug pulkstenītes, tad lai aug, jo tās ir skaistas. Pandēmija palīdzējusi mums ieraudzīt, ka apkārt ir daba un tā ir milzīga vērtība. Pazīstu daudzus cilvēkus, kuriem svarīga ir daba un lēnais dzīvesveids. Jo mazāk mums apkārt būs eiroremontu ar vardarbīgām metodēm, jo vairāk domāsim, no kurienes nāk lietas un kāpēc tās vajag, jo būs labāk,” atzīmē A. Jaunskalže.

UZZIŅAI

Ko akcija dod dabiskajām pļavām?

# Palīdzēs izplatīties vietējām savvaļas sugām! Viens no iemesliem, kāpēc dabiskās pļavas un ganības izzūd, ir tas, ka mūsdienās pļavu puķu sēklām ir mazāk iespēju ceļot un izsēties plašākā teritorijā, jo vaļēju sienu vairs ar vezumiem nepārvadājam, un lopu ganīšanu arvien vairāk aizvieto turēšana kūtīs un barības pievešana. Taču tieši sēklu pārnese ir viens no faktoriem, kas nodrošina sugām bagātu dzīvotņu pastāvēšanu. Ar pļavas puķu sēklu izsēšanu dažādās Latvijas vietās mēs palīdzēsim pļavu augiem izplatīties.

# Palīdzēs zinātniekiem labāk izpētīt sēklu piesēšanas metodes atbilstību pļavu atjaunošanai. Pļavas puķu sēklu ievākšana un izsēšana ir Latvijā vēl maz izmantota dabisko pļavu atjaunošanas metode, un ar šīs akcijas palīdzību pētnieki vēlas iegūt informāciju par sēšanas sekmēm. Tāpēc ļoti svarīgi, lai visi, kas saņems sēklas, nākamajā vasarā ziņotu par to, kā ir veicies.

Avots: grasslife.lv

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
26

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
40

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
124

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
121

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
430

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
14
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
21
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
36
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi