Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Meklē darba stāžu un radu rakstus

Jānis Gabrāns
00:00
10.02.2019
3
Img 0009 1

Starp citām simtgadēm šogad apaļo jubileju atzīmēs arī Latvijas Nacionālais arhīvs, bet tā struktūrvienība, Cēsu zonālais arhīvs, oktobrī atzīmēs pastāvēšanas 55. gadadienu.

Ja kāds domā, ka Cēsu arhīvā glabājas dokumenti, kas saistīti ar valsts dibināšanas procesiem mūsu pusē, nākas apbēdināt, jo pēc vecākās ekspertes Andas Opoļskas teiktā Latvijā saglabāts neizprotams hronoloģiskais sadalījums: “Cēsīs glabājas dokumenti no 1944.gada oktobra, proti, no brīža, kad aizgāja vācu karaspēks un ienāca padomju armija. Dokumentu par laiku pirms tam nav, jo atbilstoši prasībām te nedrīkstēja būt dokumenti, kas liecinātu par buržuāzisko laiku. Visi dokumenti līdz 1944.gadam tika pārvesti uz Vēstures arhīvu, lai gan patiesībā te vajadzētu būt visiem dokumentiem, sākot no Latvijas valsts dibināšanas.”

Taču arī šī 55 gadu vēsture ir pieprasīta, cilvēki iegriežas arhīvā pēc izziņām darba stāža papildināšanai, meklē dokumentus par īpašuma piederības jautājumiem, interesējas par dzimtas radu rakstiem.

Cēsu zonālā arhīva direktore Lelde Meidropa stāsta, ka apmeklētāju plūsmu jūtami ietekmē grozījumi likumos, īpaši tie, kas attiecas uz pensijas jautājumiem: “Kad nesen mainījās likuma norma par darba stāžu, cilvēki nāca, lai atrastu dokumentus par darba gaitām kolhozos, padomju saimniecībās, lai būtu 30 gadu darba stāžs, kas garantē lielāku pensiju. Kādam pietrūka pavisam nedaudz – mēnesis, nedēļas vai pat dažas dienas. Kad cilvēki saņem vajadzīgo izziņu, novērtē, cik svarīgs ir arhīvs. Taču ir arī negatīva pieredze, kad vajadzīgo dokumentu nav, nākas dzirdēt pārmetumus, ka mēs pie tā vainīgas. Bet dokumenti paši nenāk uz arhīvu, kāds tos sakārto un nodod mums glabāšanā,” skaidro L. Meidropa.

Interesants bijis gadījums ar vīrieti, kurš nācis meklēt kāda SIA dokumentus, lai pierādītu darba stāžu. Kad arhīvā konstatēts, ka dokumentu nav, darbinieces aicinājušas meklēt uzņēmuma īpašnieku, tad vīrietis atzinies, ka pats jau tas esot, taču viņam nav skaidrs, kas noticis ar dokumentiem.

A. Opoļska skaidro, ka uzņēmumiem pašiem ir izvēle, glabāt dokumentus pie sevis vai nodot glābšanā valstij. Tiesa, izslēgt uzņēmumu no Uzņēmuma reģistra nevar, kamēr dokumentu glabāšana nav sakārtota. Taču arhīvā atzīst, ka ir pietiekami daudz balto plankumu, īpaši par 90.gadu sākumu, dažkārt arī pēdējie padomju gadi pazuduši nebūtībā, kad, mainoties iekārtām, dokumentu sakārtošana tika pamesta novārtā.

Darba stāžā ierēķina arī dienestu bruņotajos spēkos, arī PSRS armijā, bet tam nepieciešamas karaklausības apliecības. A. Opoļska atgādina kādu vēstures notikumu no Atmodas laikiem: “Cēsīs kādā pasākumā vīrieši savas karaklausības apliecības publiski sameta simboliskā urnā sadedzināšanai. Varam iepriecināt, ka tās nepazuda, jo kāds nezināmais tās atnesa mums uz arhīvu. Šī ir pozitīvā pieredze, bet ir arī negatīvā, jo esam vienīgais arhīvs Latvijā, kur neglabājas jauniesaucamo kartotēka, kurā norādīts karaklausības apliecības numurs. Šo kartotēku savulaik kādi centīgi darbinieki likvidēja, domājot, ka nevienam nekas tāds nebūs vajadzīgs.”

Cēsu zonālajā arhīvā pagājušajā gadā reģistrēts vairāk nekā 500 konsultāciju par izziņām sakarā ar darba stāžu, izglītību, arī juridiskām personām tiek sniegtas konsultācijas par dokumentu sakārtošanu, cilvēki nāk interesēties par dokumentu pētīšanu personīgām vajadzībām, mācībām, studijām.

Par vajadzīgajiem dokumentiem interesējas arī citās valstīs dzīvojošie, strādājošie, piemēram, kāds mācījies Jāņmuižas Profesionālajā vidusskolā, vajag izziņu, ka ieguvis konkrēto kvalifikāciju. Tiekot pieprasīta informācija par mācībām medicīnas māsu skolā, diemžēl tā esot nepilnīga, acīmredzot skolā strādājošajiem nelicies svarīgi aizpildīt visus dokumentus un ailītes.
Direktore norāda, ka tiem, kuri dzīvo Cēsīs, bet strādājuši, mācījušies citur, nav nekur jābrauc, lai dabūtu vajadzīgo izziņu. Var atnākt uz Cēsu arhīvu, uzrakstīt pieprasījumu un pēc laika tepat saņemt atbildi. Lai cilvēkiem arhīvs būtu vēl pieejamāks, pavasarī tiks atvērts jauns klientu apkalpošanas centrs ar ieeju no Lenču ielas 3. Kādreiz šajās telpās bija veikals “Fotolukss”, tad LMT apkalpošanas centrs, pēdējos gados – apsardzes firma “Taipans”.

“Kad telpas atbrīvojās, sākām domāt, ka mums tās noderētu,” stāsta L. Meidropa. “Jo tās, gluži kā visa arhīva ēka, pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem. Jautājums tika atrisināts labvēlīgi, un pavasarī plānojam atvērt klientu apkalpošanas centru. Galvenā doma, lai nodrošinātu vides pieejamību, ko esošajās telpās nekādi nav iespējams izdarīt. Ar šo soli cilvēkiem būsim vēl vieglāk pieejami.”

Direktore piebilst, ka arī tālais sapnis par arhīva jaunas ēkas būvi nav atmests. Tas ierakstīts arī plānošanas dokumentos.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
120

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
24
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi