Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Atrast laiku mākslai un sev

Iveta Rozentāle
14:07
26.10.2022
39
Glezno Gimene 2 Copy 2

Meditācija, laiks sev, aizraujošāka ikdiena, piepildīta ar radošumu un mākslu, tādi ir galvenie ieguvumi, ko nosauc cilvēki, kuri pieaugušo mācībās četru mēnešu garumā apguva gleznošanu.

Projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” izglītības metodiķe Kristīne Rebinova vērtē, ka ne katrs pat sev interesējošām nodarbēm spēj veltīt ik sestdienu no rīta līdz vakaram, tāpēc īpašs prieks, ka tik daudzi vēlējās gleznot: “Mājās vienmēr atradīsies darāmi darbi, bet te cilvēks atrada laiku sev, mākslas darba radīšanai, gūstot pozitīvas emocijas un pārliecību, ka var pamēģināt kaut ko jaunu, iegūstot brīnišķīgu rezultātu.” Arī viena no gleznošanas skolotājām Diāna Nīmane pastāsta, ka, prasot mācību dalībniekiem, ko viņi vēlas iegūt nodarbībās, visi uzsvēruši radošu darbošanos patīkamā atmosfērā. Pasniedzēja arī rūpējās par pozitīvu gaisotni iedrošinot, slavējot un veidojot pozitīvu noskaņu: “No 14 dalībniekiem tikai pāris cilvēkiem bija pieredze, lielākā daļa bija zīmējuši vien bērnībā. Lai gan gatavoju sarežģītus uzdevumus, nevienu neliku rāmjos, aicināju uzdrošināties un ļauties. Jā, reizēm nodarbību sākumā kādam šķita, ka darbs nav paveicams, bet tikām līdz skaistiem rezultātiem un gandarījumam. Ne­kas nav neiespējams, ja dara,    rodas iedvesma un arī izdodas. Svarīgi ir nenobīties, uzticēties sev, savām sajūtām. Arī kļūdīšanās ir daļa no mācīšanās. Zinā­šanu apguvi neveidoju kā lekciju, strādājām praktiski ar krāsām, melnbaltām kompozīcijām, paš­portretiem, mākslinieku darbu kopijām, kolāžām, perspektīvu, interjeru, ar dažādām tehnikām – akvareli, guašu, akrilu -, zināšanas apgūstot, darbojoties praksē.”

Ēvalds Butāns dzīvo Limbažos, viņš nodarbībās bija viens no retajiem vīriešiem. Gadiem bijis sais­tīts ar zīmēšanu un gleznošanu, vēlējies paplašināt savu izpratni: “No visa iespējams mācīties. Jāatzīst, kopš bērnības nepatīk akvareļa krāsas, te bija jādarbojas arī ar tām, tāpēc daļēji varēju izkopt arī šo tehniku, un tā pat iepatikās.” Ē.Butāns vērtē, ka gleznošana ir kā viena no meditācijas formām: “Zīmēšana ļauj no visa atslēgties. Nodarbība ir vairākas stundas, tas ir diezgan liels meditācijas laiks, pārslēgties var pilnībā.”  Lauru Krūmiņu-Zvaig­zni pieteikties projektam rosināja draudzene: “Esmu mamma zīdainītim, tāpēc bija nepieciešams arī vīra atbalsts, un tieši viņš teica, ka man    vajadzīgs laiks arī sev. Gleznošana man patīk    no bērnības, bet nekad nav bijis laika. Bet kopumā mākslai manā dzīvē ir liela nozīme, patīk radoši izpausties – tas dod atbrīvotības sajūtu, palīdz nesaskumt ikdienas brīžos. Nekad iepriekš nebiju darbojusies ar akvareli, tas man ir atklājums un reizē arī izaicinājums. Ar akvareļkrāsām strādājot jātrenē pacietība, jo process ir lēns, bet interesants. Izaicinoši pirmo reizi dzīvē bija zīmēt pašportretu. Apbrīnojami, ka mums vienmēr deva uzdevumus, kuru rezultāts izdevās tik skaists, ka darbu var likt pie sienas kā gleznu vai pat dāvināt. Viens no maniem darbiem impresionisma stilā patika draudzenei Kanādā, viņa vēlas to likt    birojā pie sienas.”

Mācību dalībnieki ne tikai gleznoja, arī tuvāk iepazina dažādu mākslinieku daiļradi, apmeklēja izstādes. Māksliniece un pasniedzēja Kristīne Rozenberga teic, ka ikviens dalībnieks līdz ar aizvadīto laiku projektā pamazām atvērās un iegāja mākslas pasaules bagātībā, par to īpašs prieks: “Māksla šo cilvēku dzīvē ienāca vairāk nekā tikai sestdienā. Tie ir dažādu profesiju cilvēki, kuri dara sirdij un dvēselei. Jā, viņi apguva arī pārsteidzošas tehnikas, ko esmu apguvusi un pielietoju savā pieredzē,    un, lai gan nodarbības ir beigušās, cilvēki turpina darīt, zvana, konsultējas. Nereti mūsdienās cilvēks ieslīgst rutīnā, daudziem dzīve ir sarežģīta, ir jāspēj pacelties pāri ikdienai. Vispirms par to vispār jāaizdomājas, lai no tās varētu izkāpt, un tad jāsper solis tā virzienā, piemēram, piesakoties šādos kursos. Mākslas pasaule un izpausmes veidi ir dažādi. Māksla palīdz pārvarēt grūtības, pārslēgt uzmanību uz ko citu, ļauj justies labāk. Pašiem gleznojot un pēc tam darbu pieliekot pie sienas, cilvēks ap sevi veido estētiski gaumīgu vidi, kas arī ir svarīgi.
Ir mainījies laiks, nav vairs tādas dzīves uztveres, kā bija māksliniekiem mana tēva un vectēva laikā, pietrūkst tādas kopības sajūtas, sarunu, bet, šādi sanākot kopā, var to gūt, sarunas par un ap mākslu, kopīgu radošu izpaušanos. Tā ir liela vērtība.”

Dalībnieki gleznošanu apguva pieaugušo apmācības izglītības programmā, ko Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.  Vēlmi piedalīties izteica vairāk nekā 70 cilvēki, bet mācībās iesaistījās 38. Tikai astoņi dalībnieki ir Cēsu novada iedzī­votāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
66

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
657

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi