Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Atrast laiku mākslai un sev

Iveta Rozentāle
14:07
26.10.2022
176
Glezno Gimene 2 Copy 2

Meditācija, laiks sev, aizraujošāka ikdiena, piepildīta ar radošumu un mākslu, tādi ir galvenie ieguvumi, ko nosauc cilvēki, kuri pieaugušo mācībās četru mēnešu garumā apguva gleznošanu.

Projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” izglītības metodiķe Kristīne Rebinova vērtē, ka ne katrs pat sev interesējošām nodarbēm spēj veltīt ik sestdienu no rīta līdz vakaram, tāpēc īpašs prieks, ka tik daudzi vēlējās gleznot: “Mājās vienmēr atradīsies darāmi darbi, bet te cilvēks atrada laiku sev, mākslas darba radīšanai, gūstot pozitīvas emocijas un pārliecību, ka var pamēģināt kaut ko jaunu, iegūstot brīnišķīgu rezultātu.” Arī viena no gleznošanas skolotājām Diāna Nīmane pastāsta, ka, prasot mācību dalībniekiem, ko viņi vēlas iegūt nodarbībās, visi uzsvēruši radošu darbošanos patīkamā atmosfērā. Pasniedzēja arī rūpējās par pozitīvu gaisotni iedrošinot, slavējot un veidojot pozitīvu noskaņu: “No 14 dalībniekiem tikai pāris cilvēkiem bija pieredze, lielākā daļa bija zīmējuši vien bērnībā. Lai gan gatavoju sarežģītus uzdevumus, nevienu neliku rāmjos, aicināju uzdrošināties un ļauties. Jā, reizēm nodarbību sākumā kādam šķita, ka darbs nav paveicams, bet tikām līdz skaistiem rezultātiem un gandarījumam. Ne­kas nav neiespējams, ja dara,    rodas iedvesma un arī izdodas. Svarīgi ir nenobīties, uzticēties sev, savām sajūtām. Arī kļūdīšanās ir daļa no mācīšanās. Zinā­šanu apguvi neveidoju kā lekciju, strādājām praktiski ar krāsām, melnbaltām kompozīcijām, paš­portretiem, mākslinieku darbu kopijām, kolāžām, perspektīvu, interjeru, ar dažādām tehnikām – akvareli, guašu, akrilu -, zināšanas apgūstot, darbojoties praksē.”

Ēvalds Butāns dzīvo Limbažos, viņš nodarbībās bija viens no retajiem vīriešiem. Gadiem bijis sais­tīts ar zīmēšanu un gleznošanu, vēlējies paplašināt savu izpratni: “No visa iespējams mācīties. Jāatzīst, kopš bērnības nepatīk akvareļa krāsas, te bija jādarbojas arī ar tām, tāpēc daļēji varēju izkopt arī šo tehniku, un tā pat iepatikās.” Ē.Butāns vērtē, ka gleznošana ir kā viena no meditācijas formām: “Zīmēšana ļauj no visa atslēgties. Nodarbība ir vairākas stundas, tas ir diezgan liels meditācijas laiks, pārslēgties var pilnībā.”  Lauru Krūmiņu-Zvaig­zni pieteikties projektam rosināja draudzene: “Esmu mamma zīdainītim, tāpēc bija nepieciešams arī vīra atbalsts, un tieši viņš teica, ka man    vajadzīgs laiks arī sev. Gleznošana man patīk    no bērnības, bet nekad nav bijis laika. Bet kopumā mākslai manā dzīvē ir liela nozīme, patīk radoši izpausties – tas dod atbrīvotības sajūtu, palīdz nesaskumt ikdienas brīžos. Nekad iepriekš nebiju darbojusies ar akvareli, tas man ir atklājums un reizē arī izaicinājums. Ar akvareļkrāsām strādājot jātrenē pacietība, jo process ir lēns, bet interesants. Izaicinoši pirmo reizi dzīvē bija zīmēt pašportretu. Apbrīnojami, ka mums vienmēr deva uzdevumus, kuru rezultāts izdevās tik skaists, ka darbu var likt pie sienas kā gleznu vai pat dāvināt. Viens no maniem darbiem impresionisma stilā patika draudzenei Kanādā, viņa vēlas to likt    birojā pie sienas.”

Mācību dalībnieki ne tikai gleznoja, arī tuvāk iepazina dažādu mākslinieku daiļradi, apmeklēja izstādes. Māksliniece un pasniedzēja Kristīne Rozenberga teic, ka ikviens dalībnieks līdz ar aizvadīto laiku projektā pamazām atvērās un iegāja mākslas pasaules bagātībā, par to īpašs prieks: “Māksla šo cilvēku dzīvē ienāca vairāk nekā tikai sestdienā. Tie ir dažādu profesiju cilvēki, kuri dara sirdij un dvēselei. Jā, viņi apguva arī pārsteidzošas tehnikas, ko esmu apguvusi un pielietoju savā pieredzē,    un, lai gan nodarbības ir beigušās, cilvēki turpina darīt, zvana, konsultējas. Nereti mūsdienās cilvēks ieslīgst rutīnā, daudziem dzīve ir sarežģīta, ir jāspēj pacelties pāri ikdienai. Vispirms par to vispār jāaizdomājas, lai no tās varētu izkāpt, un tad jāsper solis tā virzienā, piemēram, piesakoties šādos kursos. Mākslas pasaule un izpausmes veidi ir dažādi. Māksla palīdz pārvarēt grūtības, pārslēgt uzmanību uz ko citu, ļauj justies labāk. Pašiem gleznojot un pēc tam darbu pieliekot pie sienas, cilvēks ap sevi veido estētiski gaumīgu vidi, kas arī ir svarīgi.
Ir mainījies laiks, nav vairs tādas dzīves uztveres, kā bija māksliniekiem mana tēva un vectēva laikā, pietrūkst tādas kopības sajūtas, sarunu, bet, šādi sanākot kopā, var to gūt, sarunas par un ap mākslu, kopīgu radošu izpaušanos. Tā ir liela vērtība.”

Dalībnieki gleznošanu apguva pieaugušo apmācības izglītības programmā, ko Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”.  Vēlmi piedalīties izteica vairāk nekā 70 cilvēki, bet mācībās iesaistījās 38. Tikai astoņi dalībnieki ir Cēsu novada iedzī­votāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
133

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi