Meditācija, laiks sev, aizraujošāka ikdiena, piepildīta ar radošumu un mākslu, tādi ir galvenie ieguvumi, ko nosauc cilvēki, kuri pieaugušo mācībās četru mēnešu garumā apguva gleznošanu.
Projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” izglītības metodiķe Kristīne Rebinova vērtē, ka ne katrs pat sev interesējošām nodarbēm spēj veltīt ik sestdienu no rīta līdz vakaram, tāpēc īpašs prieks, ka tik daudzi vēlējās gleznot: “Mājās vienmēr atradīsies darāmi darbi, bet te cilvēks atrada laiku sev, mākslas darba radīšanai, gūstot pozitīvas emocijas un pārliecību, ka var pamēģināt kaut ko jaunu, iegūstot brīnišķīgu rezultātu.” Arī viena no gleznošanas skolotājām Diāna Nīmane pastāsta, ka, prasot mācību dalībniekiem, ko viņi vēlas iegūt nodarbībās, visi uzsvēruši radošu darbošanos patīkamā atmosfērā. Pasniedzēja arī rūpējās par pozitīvu gaisotni iedrošinot, slavējot un veidojot pozitīvu noskaņu: “No 14 dalībniekiem tikai pāris cilvēkiem bija pieredze, lielākā daļa bija zīmējuši vien bērnībā. Lai gan gatavoju sarežģītus uzdevumus, nevienu neliku rāmjos, aicināju uzdrošināties un ļauties. Jā, reizēm nodarbību sākumā kādam šķita, ka darbs nav paveicams, bet tikām līdz skaistiem rezultātiem un gandarījumam. Nekas nav neiespējams, ja dara, rodas iedvesma un arī izdodas. Svarīgi ir nenobīties, uzticēties sev, savām sajūtām. Arī kļūdīšanās ir daļa no mācīšanās. Zināšanu apguvi neveidoju kā lekciju, strādājām praktiski ar krāsām, melnbaltām kompozīcijām, pašportretiem, mākslinieku darbu kopijām, kolāžām, perspektīvu, interjeru, ar dažādām tehnikām – akvareli, guašu, akrilu -, zināšanas apgūstot, darbojoties praksē.”
Ēvalds Butāns dzīvo Limbažos, viņš nodarbībās bija viens no retajiem vīriešiem. Gadiem bijis saistīts ar zīmēšanu un gleznošanu, vēlējies paplašināt savu izpratni: “No visa iespējams mācīties. Jāatzīst, kopš bērnības nepatīk akvareļa krāsas, te bija jādarbojas arī ar tām, tāpēc daļēji varēju izkopt arī šo tehniku, un tā pat iepatikās.” Ē.Butāns vērtē, ka gleznošana ir kā viena no meditācijas formām: “Zīmēšana ļauj no visa atslēgties. Nodarbība ir vairākas stundas, tas ir diezgan liels meditācijas laiks, pārslēgties var pilnībā.” Lauru Krūmiņu-Zvaigzni pieteikties projektam rosināja draudzene: “Esmu mamma zīdainītim, tāpēc bija nepieciešams arī vīra atbalsts, un tieši viņš teica, ka man vajadzīgs laiks arī sev. Gleznošana man patīk no bērnības, bet nekad nav bijis laika. Bet kopumā mākslai manā dzīvē ir liela nozīme, patīk radoši izpausties – tas dod atbrīvotības sajūtu, palīdz nesaskumt ikdienas brīžos. Nekad iepriekš nebiju darbojusies ar akvareli, tas man ir atklājums un reizē arī izaicinājums. Ar akvareļkrāsām strādājot jātrenē pacietība, jo process ir lēns, bet interesants. Izaicinoši pirmo reizi dzīvē bija zīmēt pašportretu. Apbrīnojami, ka mums vienmēr deva uzdevumus, kuru rezultāts izdevās tik skaists, ka darbu var likt pie sienas kā gleznu vai pat dāvināt. Viens no maniem darbiem impresionisma stilā patika draudzenei Kanādā, viņa vēlas to likt birojā pie sienas.”
Mācību dalībnieki ne tikai gleznoja, arī tuvāk iepazina dažādu mākslinieku daiļradi, apmeklēja izstādes. Māksliniece un pasniedzēja Kristīne Rozenberga teic, ka ikviens dalībnieks līdz ar aizvadīto laiku projektā pamazām atvērās un iegāja mākslas pasaules bagātībā, par to īpašs prieks: “Māksla šo cilvēku dzīvē ienāca vairāk nekā tikai sestdienā. Tie ir dažādu profesiju cilvēki, kuri dara sirdij un dvēselei. Jā, viņi apguva arī pārsteidzošas tehnikas, ko esmu apguvusi un pielietoju savā pieredzē, un, lai gan nodarbības ir beigušās, cilvēki turpina darīt, zvana, konsultējas. Nereti mūsdienās cilvēks ieslīgst rutīnā, daudziem dzīve ir sarežģīta, ir jāspēj pacelties pāri ikdienai. Vispirms par to vispār jāaizdomājas, lai no tās varētu izkāpt, un tad jāsper solis tā virzienā, piemēram, piesakoties šādos kursos. Mākslas pasaule un izpausmes veidi ir dažādi. Māksla palīdz pārvarēt grūtības, pārslēgt uzmanību uz ko citu, ļauj justies labāk. Pašiem gleznojot un pēc tam darbu pieliekot pie sienas, cilvēks ap sevi veido estētiski gaumīgu vidi, kas arī ir svarīgi.
Ir mainījies laiks, nav vairs tādas dzīves uztveres, kā bija māksliniekiem mana tēva un vectēva laikā, pietrūkst tādas kopības sajūtas, sarunu, bet, šādi sanākot kopā, var to gūt, sarunas par un ap mākslu, kopīgu radošu izpaušanos. Tā ir liela vērtība.”
Dalībnieki gleznošanu apguva pieaugušo apmācības izglītības programmā, ko Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Vēlmi piedalīties izteica vairāk nekā 70 cilvēki, bet mācībās iesaistījās 38. Tikai astoņi dalībnieki ir Cēsu novada iedzīvotāji.
Komentāri