Darījumu skaita un kreditēšanas apjoma pieaugums par 61,7% šī gada pirmajos astoņos mēnešos vienlaikus aktualizē arī patērētāju tiesību aizsardzības jautājumus. Ekonomikas policijas pārvalde pēdējā gada laikā saņēmusi apmēram 500 ziņojumus par krāpnieciskiem nodarījumiem. Latvijā tiesu sistēma ir noslogota, un darījuma atcelšana, lai atgūtu zaudēto īpašumu, var vilkties līdz pusotram gadam, tāpēc eksperti secinājuši, ka patērētājs par darījuma sekām un izdevīgumu jābrīdina pirms darījuma slēgšanas.
Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Vadims Beļajevs norāda, ka ir riski, kurus pircējs un pārdevējs neapzinās, un ar banku palīdzību tos nevar novērst. Hipotekārās kreditēšanas jomā pušu intereses bieži vien konkurē. Bankām ir svarīgi, lai izsniegtajiem kredītiem būtu nodrošinājums, taču pārdevējam svarīgi saņemt naudu.
No darījuma neizdošanās riska aizsargā darījuma konts, uzsver advokāts un hipotekārās kreditēšanas eksperts Agris Bitāns. Ja pircējs un pārdevējs izmanto dažādas bankas, starpbanku vienošanās paredz, ka pirkuma summu pircēja banka ieskaita darījuma kontā. Konta lietošanas nosacījumos jānosaka, ka pirkuma summu banka izmaksā automātiski pēc līgumā noteikto zemesgrāmatas dokumentu saņemšanas.“ Darījuma kontā ieskaitītā nauda atrodas „neitrālā zonā“ – pa vidu starp pircēju un pārdevēju un tiek pārskaitīta tikai pēc visu nosacījumu izpildes. Pārdevējam noteikti jāraugās, lai nosacījumi paredz viņam pienākošās naudas laicīgu pārskaitīšanu.
“Manā praksē ir gadījies, ka pusmiljonu vērts darījuma konts divus gadus stāv bankā tāpēc vien, ka darījuma puses neizpilda nosacījumus. Dokumentus zemesgrāmatā iesniedz pēc diviem gadiem, bet tad var gadīties, ka parādījušās atzīmes par apgrūtinājumiem vai pat aizliegumu īpašumu pārdot sakarā ar juridiskas personas maksātnespēju,“ brīdinot, ka līgumā nepietiekami atrunājot darījuma nosacījumus, pārdevējs var zaudēt īpašumu un nesaņemt naudu, saka advokāts un hipotekārās kreditēšanas eksperts Agris Bitāns.
Starptautiskā prakse liecina, ka sarežģītos gadījumos – ja īpašumam ir desmitiem apgrūtinājumu, kas jālikvidē pirms īpašumtiesību maiņas – līdzēji izmanto tā saucamo uzticības jeb fiduciāro kontu. Šī konta turētājs ir notārs, kas pilda uzticības personas lomu divos līmeņos – starp bankām un darījuma pusēm. „Notārs šajā gadījumā ir neitrāls starpnieks, kas nodrošina līguma saistību izpildi noteiktajos termiņos un vienādi izdevīgi visām pusēm.
Latvijā notariālā akta formu var izmantot brīvprātīgi – ja to vēlas kāda no darījuma pusēm. Kaut arī izdevumi, slēdzot darījumu notariālā akta formā, nedaudz pieaug, ieguvējs ir mazāk aizsargātais darījuma slēdzējs.
“Ja jādomā par ģimenes iztiku šodien, tad cilvēki nepadomā par savu drošību nākotnē. Tāpēc cilvēki bieži nepārdomāti uzņemas kredītsaistības,” norādīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Publicēšanai sagatavoja Diāna Kaupe
Komentāri