Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Jūrnieks par gaļas izcirtēju

Druva
00:00
11.01.2006
28

Pēc tam trīs gadus nostrādāju Dalbē par mežsargu. Mana apgaita bija Tīreļpurvs. Tad par mežizstrādes meistaru, arī gaterī esmu strādājis. Celtniecībā gan ne, jo tā profesija mani īpaši neaizrauj. Uzskatu, ka ikvienu darbu var iemācīties,” pārliecināts gaļas apstrādātājs. Viņš stāsta, ka dzimis Kuivižos, bet, kad iepazinies ar sievu Lieni, kurai Veselavā ir mājas, atnācis dzīvot uz Cēsu pusi.

Runājot par gaļas sagatavotāja amatu, var just, ka Aldis to dara ar prieku un ir sava darba entuziasts. Mūsu sarunas laikā vairākkārt veras gaļas apstrādes telpas durvis un atskan pārdevēju komandas: „Aldi, šķiņķi! Aldi, man karbonādi!” Aldis tūlīt dodas pie ledusskapja un iznes gaļas gabalu, kas tiek zāģēts un griezts, līdz izveidots prasītais gabals. Viņš uzskata, ka šai profesijā jābūt ļoti vērīgam, jo pārdodamās gaļas produkcijas reklāma ir atkarīga no izcirtēja prasmes. Aldis atzīst, ka gaļas kombinātā strādāt ir vieglāk, nekā sagatavot privāti audzēta dzīvnieka gaļu. Te jāzina, kā katrs gabals jāapstrādā, lai gaļas audzētājs nebūtu zaudētājs. “Gaļas kombinātā viss notiek ātri, samaļ un kārtībā,” saka A. Balodis. Runājot par izcirtēja darba mākslas smalkumiem, viņš stāsta: „Ja gaļa nebūs glīti sagatavota, pircējs to neņems. Ir arī lopi, kuru gaļa pati par sevi īpaši labi neizskatās. Arī teļa gaļai ir atšķirība. Var redzēt, kas ir dabūjuši dzert pienu, un kas nav. Mans uzdevums gaļas gabalu izveidot tā, lai izskatītos, ka teļš ir labi barots. Pircējs ņem tikai to produkciju, kas ir glīti apstrādāta. Šai darbā savi knifi ir,” noslēpumaini nosaka izcirtējs, gatavojot šķiņķa gabalu. Atgādinu, ka kādreiz pie veikalu sienas bija plakāti, kur parādīts, kā kautķermenis tiek sadalīts. „Pēc šiem paraugiem vairs sen gaļu neizcērt. Padomju laikos bija tā. Kaut kādu gaļas kluci nolika, bet to vienalga pirka. Tagad jāvēro, ko cilvēki vairāk grib. Agrāk gatavoja karbonādi ar speķi un kaulu. Tagad pircējs grib, lai speķi un kaulu noņem. Klienti kļuvuši ļoti izvēlīgi, viņi atnāk un vēlas tieši tādu gaļas šķēli, ar vai bez kaula. Ja pircējs man paprasa, es jau uzreiz zinu, ko un kā sagatavot. Pa šiem gadiem klientu vēlmes esmu apguvis,” saka Aldis. Runājot par gaļas kvalitāti, viņš uzsver, ka tagad modē audzēt bezspeķa cūkas. “Tām sadzen iekšā kombinēto barību, lai ātri aug. Uzskatu, ja cūkgaļa jācep eļļā, tad tā nav cūkgaļa.”

Stāstot, kā kautķermeni labāk sadalīt, A. Balodis atzīst, ka nekad nelieto cirvi, jo tad gaļā nokļūst kaulu šķembas. Vislabāk izmantot speciālu šim nolūkam paredzētu zāģi. „Ir arī elektriskie gaļas zāģi, bet ar rokas zāģīti sanāk smukāk,” novērojis gaļas apstrādātājs. Gaļas sadalītāja amatu A. Balodis iemācījies, pētot un salīdzinot, mācoties no savām kļūdām, un atzīst, ka veikalā par gaļas sagatavotāju strādāt nevarētu, jo viņam būtiski ir redzēt klientu, kuram produkciju gatavo. “Gaļas izcirtējs, kurš tirgū strādāja pirms manis, aizgāja darbā uz „Mego”, bet uzskatu, ka veikalā nav tas, bet tirgū var strādāt ar prieku. Pirms ikvieniem svētkiem darbs ir bez apstājas, strādāju ar atlocītām piedurknēm un slapju muguru. Tagad iestājies neliels klusums,” vērtē Aldis. Vai nācies sadalīt veselu govi? „Tirgū veselu govi neņemam. To apstrādāt varētu, bet, līdzko liellops nedaudz pastāv vitrīnā, gaļa paliek patumša, un pircēji neņem. Uz tirgu cilvēki vienmēr nāk pēc svaigas gaļas. Pie tam liellopu gaļa ir ļoti taukaina, ja taukus apgriež, tos var pārdot tikai par santīmiem. Maltai gaļai arī taukus nemalšu klāt. Cilvēks vienreiz tādu gaļu nopirks un vairāk uz tirgu nenāks. Aitas gaļa tirgū nopērkama reti.” Aldis atzīst, ka tās gan tiek audzētas, bet pamaz, līdz ar to gaļa ir dārga. “Aitas gaļu arī ir grūti iztirgot. Ja to nedēļas laikā neizpērk, arī šī gaļa paliek tumša, pircējiem šķiet, ka tā nav svaiga, bet, savukārt, tumša aitas gaļa ir daudz labāka nekā gaiša, jo tā ir nogatavojusies, bet gaiša gaļa vēl skaitās dzīva. Reiz tirgū paņēmām četras aitas, bet tikai divas ar mokām iztirgojām. Tagad vairs neņemam. To nevaram arī atļauties, jo šeit gaļu nesaldējam, bet tikai turam vēsumā,” stāsta Aldis.

Viņam patīk vērot pircējus un, lai visi būtu apmierināti, izdomāt dažādus paņēmienus, kā produkciju padarīt arvien labāku. Aldis stāsta, ka šai profesijā, tāpat kā sportā, vienmēr jābūt formā, jo katru dienu iznāk pārcilāt daudz kilogramu. „Esmu uztrenējies kautķermeņus cilāt pa labi, pa kreisi, un smagumu nejūtu. Citi muskuļus trenē ar hantelēm, bet man tās nevajag. Otrdienās uz tirgu ved lopus. Svētdien un pirmdien nestrādāju. Šī atslodze par labu nenāk. Parasti brīvdienās daru kaut ko fizisku, lai saglabātu muskuļu tonusu, piemēram, skaldu malku. Ja bijušas kādas svinības, tad arī darbs nevedas, puscūku knapi ceļu uz bluķa, bet šis darbs prasa visu laiku būt formā,” viņš saka, lepojoties ar to, ko dara. Aldis mājās gan nekādus lopus iztikai neaudzē un atzīst, ka gaļa ēdienkartē viņu nevilina, jo jūtas to atēdies ar acīm. Darbs gan ziemā, gan vasarā paiet vēsās telpās. Viņš no ledusskapja gaļu nes kailām rokām un piekrīt, ka tās no aukstuma cieš, bet strādāt cimdos Aldis neprot, jo tad nevarot izjust darba garšu. Vai jūra nevilina? „Vēl pirms pieciem gadiem vilināja, jo gandrīz visi mani radi ir jūrnieki, bet, kad paklausos, ko stāsta par valsts attiecībām ar jūrniecību, tad jūtu, ka tā vairs nav tā jūra, par ko kādreiz sapņoju,” secinājis Aldis Balodis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
381
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi