Lai apstiprinātu vai apgāztu vispārpieņemtos apgalvojumus, kāpēc iedzīvotāji dodas peļņā uz Īriju, pētnieki analizējuši dokumentus, kā arī uzklausījuši un anketējuši tur strādājošos latviešus un viņu darba devējus.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu nodaļas darbinieki, pārlapojot pētījuma rezultātus, pauda viedokli, ka turpmāk sistemātiski un daudz plašāk jāsastrādājas ar darba devējiem, jo iedzīvotājus atstāt savu zemi mudina ne tikai materiālie ieguvumi, bet arī darba vide un darba devēja attieksme pret strādājošo. Aģentūras darbinieki atzīst, ka bieži pietrūkst uzņēmēju ieinteresētības, jo Latvijas uzņēmēju vidē dominē stereotips, ka darba iespējas, izmantojot NVA pakalpojumus, meklē tikai mazkvalificēti un strādāt nemotivēti iedzīvotāji.
“Pie mums darba devēji var uzzināt par izmaiņām likumdošanā. Jau trešdien strādāsim ar uzņēmējiem, kuri aicina darbā konditorus un pavārus. Aģentūra īsteno vairākus, uzņēmējiem finansiāli izdevīgus projektus. Uzņēmēji var iesaistīties nodarbinātības pasākumos, saņemot subsidēto darba vietu – valsts dotāciju vienas minimālās mēnešalgas apmērā par strādājošo. Uzņēmējs var motivēt jauno darbinieku, algu palielinot. Cita iespēja ir iesaistīties darbam nepieciešamo prasmju apguves projektā, kad valsts maksā 100 latu mēnešalgu jaunajam darbiniekam, prakses vadītājam tiek samaksāti 50 lati. Šie ir pasākumi, lai speciālistu mācītu konkrētu darbu veikšanai,” stāstīja NVA Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone.
Strādājošie latvieši Īrijā pētniekiem stāstījuši, ka Latvijā viņus neapmierina ekonomiskā situācija- pārāk zemā minimālā un vidējā alga un
augstā inflācija, tajā pat laikā finansiālās stabilitātes un drošības trūkums, pārmērīgas prasības mazkvalificētam darbam. ”Nesen skatījos “Panorāmu” un raudāju. Kā vispār cilvēki vēl spēj dzīvot un izdzīvot Latvijā,” kādā intervijā teikusi Īrijā nodarbināta latviete, un viņu papildinājusi cita kolēģe: ”Valdība nedomā par cilvēku. Īrijā to visu laiku jūt, ka šeit domā par katru cilvēku. Latvijā cilvēks nav vērtība.” “ Analizējot darba sludinājumus, var redzēt, ka dominē prasība pēc augstākās izglītības. Protams, ne visu darbu darīšanai. Ja kādu laiku ir būts ārpus darba tirgus, tad atgriezties ir grūti. NVA var saņemt jurista, psihologa konsultācijas. Darba ņēmējs pie jurista var noskaidrot par prasību atbilstību darba likumdošanai, tāpat noskaidrot savas tiesības. Kursos īsā laikā var apgūt datorprasmes, valodas saziņas līmenī. Pie tam daudziem šķērslis darba tirgū ir ne tikai svešvalodu, bet arī valsts valodas nezināšana. Pie mums var labi iemācīties latviešu valodu,” stāstīja E. Simsone.
Latvieši svešajā zemē, pamanījuši milzīgo atšķirību savstarpējās attiecībās, vairs it kā neizjūt pazemojošo attieksmi no darba devēja, toties izjūt sociālo stabilitāti. Latvieši atzīst, ka pašu mājās saņēmuši naudu aploksnē, kam sekojušas zemas sociālās garantijas. Strādājot legāli Īrijā, ieceļotāji bauda plašākas tiesības. “Ja Īrijā man ir darbs, tad es jūtos stabili – algu saņemšu laikus. Ja zinu savas tiesības, tad došos uz atbilstošajām iestādēm, un tās man palīdzēs, ja manas tiesības tiks pārkāptas.”
Par Latvijas plusiem aptaujātie atzinuši, ka mūsu valstī ir lētāki un pieejamāki medicīniskie pakalpojumi, ir augstvērtīgāki vispārējās izglītības standarti un daudzveidīgāka kultūras dzīve, taču ,rezumējot atbildes par darba un dzīves vidi Īrijā, respondenti to vērtējuši kā stabilāku, drošāku un vērstu uz katra indivīda labklājību. Tāpat aptaujātie atzinuši, ka Latvijā trūkst viegli pieejamas informācijas par darba iespējām un precīzu ziņu par speciālistu pieprasījumu tuvā un tālākā nākotnē. “Valsts nostādnes nevaru komentēt, bet Cēsu domē par darba tirgus pētījumiem ir domāts. Tiek izstrādāta nodarbinātības stratēģija tuvākajiem gadiem, pētot darba tirgus perspektīvas. Jau nākamajā mācību gadā par vietējā darba tirgus tendencēm uzzinās pamatskolu, vidusskolu un ģimnāziju absolventi, lai izvēlētos
mācību iestādi turpmākās izglītības iegūšanai,” tā Evita Simsone.
Loģiski, ka SAK centusies noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotāji vēlas atgriezties savā dzimtenē, lai strādātu, mācītos, veidotu ģimeni. Par svarīgākajiem priekšnoteikumiem latvieši minējuši iespējamo dzīves kvalitātes palielināšanos un valsts ekonomisko izaugsmi. Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība ES fondu naudu ieguldīt visas valsts attīstībā, cilvēkresursos, kā arī veicināt mazā un vidējā biznesa attīstību. Īrijā strādājošie latvieši paskaidro, ka vēlas strādāt savām spējām un izglītībai atbilstošu darbu, bet svešā zemē veic daudz melnāku darbu. “Cik ilgi es spēšu samierināties ar to, ka esmu ekonomiste, iepriekš strādāju bankā, bet tagad tikai viesmīle,” bija jautājusi kāda viesstrādniece. Ir daļa aptaujāto, kuri apgalvojuši, ka vēlas Latvijā sākt savu uzņēmējdarbību, bet nav bijusi iespēja.
SAK, rezumējot iegūtos pētījuma rezultātus, ir izstrādājusi ieteikumus valsts varai, pašvaldībām un uzņēmējiem, lai paaugstinātos labklājība un pakāpeniski mazinātos darbaspēka aizplūšana, tāpat izskanējis aicinājums uzturēt saikni ar izceļojušajiem, lai saglabātos viņu informatīvā un kultūras saikne ar Latviju. Atsevišķa SAK pārdomu sadaļa veltīta nodarbinātības politikas sakārtošanai, lai veidotos valsts pasūtījums izglītībā atbilstoši tirgus tendencēm, celtos profesionālās izglītības prestižs un darba devēji iesaistītos jau izglītošanas procesā. Faktiski daudziem darba devējiem pašiem jāapgūst darbinieku pareizas motivēšanas ābece.
Pētījumā uzsvērts, ka pašlaik no valsts ievērojami vairāk izbrauc LR pilsoņi, bet, ieviešot ES trešo valstu pilsoņu direktīvu, jau šajā gadā arī mūsu valsts nepilsoņi varēs kļūt par pilntiesīgiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka emigrējošo skaits varētu pieaugt. Speciālisti lēš, ka darba spēka aizplūšana no Latvijas turpināsies vēl vidēji piecus gadus.
Komentāri