Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mājas deg arvien biežāk

Druva
00:00
28.02.2006
10

“Reģistrēto ugunsgrēku skaits valstī kopumā saruka par septiņiem procentiem. Šāda tendence vērojama arī mūsu rajonā. 2004. gadā bija 269 ugunsgrēki, pērn 187. Īpaši mazāk bija jābrauc uz kūlas ugunsgrēkiem, valstī kopumā izbraukumu skaits samazinājies par 36 procentiem. Iemesli vairāki: plaši bija izvērsta izglītojošā kampaņa, kurā iesaistījās arī valsts augstākās amatpersonas un sabiedrībā pazīstami cilvēki, arī laika apstākļi pērn bija dedzinātājiem nelabvēlīgi,” saka P. Serovs.

Uguns aizvadītajā gadā iznīcinājusi 918 ēkas, 176 transporta līdzekļus, valstī kopējie zaudējumi ir 3,94 miljoni latu. Ugunsgrēkos izglābti 218 cilvēki, taču melnā statistika nav iepriecinoša, jo bojā gājuši 235 cilvēki. Par 21 procentu vairāk nekā 2004. gadā. Cēsīs gan statistika uzlabojas, ja 2004.gadā bojā gāja astoņi cilvēki, pērn – trīs.

VUGD Cēsu brigādes komandiera vietnieks Ilmārs Briedis informē, ka Cēsu brigādes dzēsēji pērn pēc trauksmes signāla izbraukuši 496 reizes.

“Diemžēl nācās konstatēt, ka 109 izsaukumi bijuši maldinošie. Ne visi ir ļaunprātīgie zvanītāji, jo gadās, ka cilvēki nepareizi novērtē situāciju, tikai aizbraucot konstatējam, ka esam ieradušies velti. Uz glābšanas darbiem izbraukts 147 reizes, tai skaitā 25 reizes esam iesaistījušies ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanā. Visbiežāk izbraukumi uz glābšanas darbiem saistās ar palīdzību organizācijām un iedzīvotājiem, attiecīgi 52 un 43 reizes. Zināma daļa no šiem izbraukumiem bija palīdzība vētras seku likvidēšanā, kas valsti skāra pērnā gada janvārī,” stāsta I. Briedis.

P. Serovs atzīst, ka satrauc ugunsgrēku skaita pieaugums dzīvojamā sektorā šī gada sākumā. Līdz februāra vidum rajonā bija reģistrēti jau 34 ugunsgrēki, pirms gada – tikai 19.

“Galvenais iemesls – apkures sistēmu bojājumi un nepareiza to lietošana. Pieredze rāda, ka ugunsgrēki galvenokārt izceļas vecās mājas, kurās apkures sistēmas kalpo jau ilgus gadus. Īpašnieki nepievērš uzmanību to stāvoklim, neveic regulāras pārbaudes un remontus pirms apkures sezonas. Bet pietiek ar vienu niecīgu, pat ārēji nepamanāmu bojājumu, lai notiktu nelaime. Skursteņi nevar kalpot mūžīgi, tie izdeg, rodas plaisas, un ja tuvu ir koka konstrukcijas, nelaime ir neizbēgama,” secina P. Serovs.

Ik pa laikam arī valsts līmenī aktualizējas jautājums par ugunsdzēsēju darbu. Viņiem tiek pārmesta gan neprofesionāla rīcība, gan ierašanās notikuma vietā ar kavēšanos. P. Serovs informē, ka pēc normatīvu prasībām VUGD depo izvietojumam jābūt tādam, lai lauku rajonos uz ugunsgrēku dzēsēji ierastos ne vēlāk kā 25 minūtes pēc zvana saņemšanas.

“Reāli to īstenot nav iespējams, jo Cēsu rajonā attālumi ir lieli, ziemas apstākļos pārvietošanās ātrums ir vidēji viens kilometrs minūtē. Tad nu cilvēki paši var parēķināt, cik ātri nonāksim konkrētā vietā . Tāpēc pašvaldībām jādomā par vietējo brīvprātīgo dzēsēju komandu uzturēšanu,” saka P. Serovs.

Cēsu brigādes komandiera vietnieks Juris Bogens stāsta, ka patlaban 16 pagastos ir brīvprātīgo komandas, kuru rīcībā ir 17 mašīnas. Divas mašīnas ir Vecpiebalgas brīvprātīgajiem, un tiek risināts jautājums par tehnikas iegādi skujeniešiem. Atbalstu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībai sniedz rajona padome.

“Ir aktīvas pašvaldības, kuras iespēju robežās nekad neatsaka palīdzību. Te var nosaukt Vec-piebalgas komandu Anda Dzeņa vadībā, Nītaures komandu, ko vada Viesturs Setkovskis. Nekad neatsaka Raunas brīvprātīgie, arī citviet vīri ir aktīvi. Brīvprātīgo nozīme pierādījusies vairākkārt. Piemēram, Zaubē dega pirts, un vietējā komanda, ierodoties laikus, spēja ēku glābt. Ja gaidītu dzēsējus no Cēsīm, viss būtu nodedzis,” stāsta J. Bogens.

Tiesa, ir arī problēmas brīvprātīgo darbā. Viena – mašīnu iedarbināšana ziemas apstākļos. Ja nav silto garāžu, ir problēmas. VUGD pārstāvji uzsver, ka pagastos vajadzētu šo jautājumu risināt, jo ir pozitīvi piemēri. Drustos pie centrālās katlu mājas uzcelta neliela piebūvīte, mašīna stāv siltumā. Arī Straupē rasts šāds risinājums.

J. Bogens izsaka cerību, ka līdz kūlas dedzināšanas laikam visas brīvprātīgo komandas būs gatavas rīcībai, jo tad bez viņu palīdzības neiztikt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
19

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
125

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
389
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi