“Uz manas olas ir punkti un strīpas. Kā tas sanāca? Uzkrāsoju,” sacīja puika un no liela groza izņēma un rādīja raibu brīnumu. Ruslans nebija pārliecināts, ka tieši viņa olu būtu izperējis zaķis, bet par to, ka dējusi vista, šaubu nebija.
“Viņi vēl tic Lieldienu stāstiem. Tas taču ir labi, ka tic,” par audzināmajiem piecgadniekiem sacīja Gaida Lasmane.
“Druva” svētku dienu noskaņu baudīja Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestādē. Bērni rādīja, kādas rotaļas piestāv Lielajai dienai, kādas dziesmas jāzina un kā jāiepriecina zaķis, jāmodina saulīte. Bērni, dienu no dienas gatavojoties pavasara svētkiem, iemācījušies arī vairākus ticējumus, kurus cits par citu skaļāk stāstīja pieaugušajiem.
“Kurš Lieldienās pirmais izies no mājas, tam sagaidāma liela laime,” teica kāda gaišmataina meitenīte, bet otra turpināja: “Ja Lieldienās vardes pār ceļu rāpo, tad gaidāma lietaina vasara.” Par šo ticējumu skanēja lieli aplausi, jo audzinātājām bija skaidrs, ka tad jau laikam šovasar nelīs. Bērnudārzos mazajiem par svētkiem māca visai daudz un viņiem interesē.
“Par Lieldienām un Ziemassvētkiem bērni daudz zina. Es domāju- tāpēc, ka tie ir ģimenes svētki. Olas krāso kopā ar mammu, tēti un vecmāmiņām. Tāpat pūpolus plūc. Pie mums viņi daudz uzzina no grāmatām, vairāk no Lieldienu pasakām un stāstiem,” tā Gaida Lasmane. Bērnudārza audzītes, kā mīļi mazie iesaukuši savas audzinātājas, Lieldienu gaidīšanas koncertā bija pārtapušas par garaušiem un pasaku teicējām, lai mazajiem šī diena paliktu ilgi atmiņā. Kā lai par svētkiem neaizmirst pieaugušie?
Priekšā ir vēl divas brīvdienas, kad iespējams sevi pārsteigt olu apgleznošanā, traukties ar šūpolēm pakaļ vējam un piedalīties olu kaujās. Var doties pie dabas un ieklausīties, ko čukst Gauja, kas pašlaik varena savā plūdumā, vai aiziet uz baznīcu, lai izjustu klusumu un apvaldītu prieku. Priecīgas jums Lieldienas!
Komentāri