“Tūristu un ūdenstūristu attieksme pret vidi un kārtību nav mainījusies,” īsi nosaka GNP infrastruktūras daļas vadītāja vietnieks Andris Bērziņš, piebilstot, ka visnetīrākā Gauja ir aiz pilsētām. Tā tas bijis aiz Valmieras, tagad pierādās Cēsīs un līdzīgi būšot arī Siguldā.
“Tiešām nebiju iedomājies, ka upe var būt tik netīra. Un krastos sasistas pudeles, atkritumi, gruži. Būtu vismaz maisos salikuši, bet nē,” sprieda līgatnietis Artis Aizupietis, kurš kopā ar trim draugiem nolēmuši trijās nedēļās Gauju sakopt. Viņiem jāiztīra gandrīz deviņdesmit pieci kilometri upes gultnes. Pašlaik darbs ir pusceļā. Vides speciālisti lēš, ka šajā gadā tas izdosies ļoti labi, jo ūdens līmenis ir zems un drazas ir labāk ieraugāmas, bet puišu darbs nav apskaužams.
“Zēni dara ļoti labu darbu, taču ir grūti. Koka laiva ir smaga, kad pilna ar savāktajiem atkritumiem, zēniem ir ko cīnīties,” sacīja Andris Bērziņš un piebilda, ka vākšana aiz citiem pieaugušajiem nav tas lētākais darbs, jo puišiem, kas savāc apglīdējušas drazas, nepieciešams gan speciāls apģērbs, gan apavi. Puiši katru dienu jānogādā līdz vietai, kur iepriekšējā dienā darbs pabeigts ,un zēniem, protams, jāmaksā arī darba alga. Vakarrīt pāris stundās no Lenčupes līdz Gaujas tiltam pie Raiskumkroga puiši bija spējuši laivas jau pielādēt ar trim pilniem atkritumu maisiem un laivai līdzi vilkt GNP veidoto norādi. To kāds “varonis” bija izrāvis ar visiem stabiem un iemetis upē.
“Nu, re! Tāds atradums. Vismaz 50 latus tā norāde maksā. Zinu, ka arī pie Līgatnes norādes ir pazudušas,” nicīgi noteica Andris Bērziņš, norādot, ka laiva puišiem pilna arī ar stikla alus pudelēm. Šogad Gauja tās skalojot ļoti daudz. Puiši izlasījuši tuvu pustūkstotim.
“Kā tas var būt? Brauc ar laivām un visu, kas rokā, met ūdenī. Izdzer pudeli un iemet upē. Tam, kurš tā nedara, grūti saprast, bet tā dara. Arī šajā atpūtas vietā cilvēki vakar vai aizvakar ir tīrījuši, un kā izskatās?” vērtēja A. Bērziņš, norādot, ka krūmājā atkal mētājas pudeles, čipsu pakas, iepirkumu maisi. GNP speciālisti atgādināja, ka tūristi nenovērtē arī iekārtotās atpūtas vietas, un nedomā, ka aiz viņiem arī kāds vēlēsies parka teritorijā atpūsties. Gaujas krastos no Valmieras līdz Murjāņiem ir iekārtotas 17 atpūtas vietas, bet visai regulāri tiek bojāti soli, salauztas tualetes, pie Driškina ezera izpostīta arī ģērbtuve. Redzams, ka koka konstrukcija turpat nokurināta ugunskurā, sakot, ka atpūtas vietā nav malkas rezervju.
“Tik daudz malkas, lai pietiktu visiem atpūtniekiem, mēs nevaram pievest. Ir jācenšas arī pašiem. Var paņemt līdzi no mājas zāģīti, krastmalā ir krituši, izskaloti koki, pietiek ne vienam vien ugunskuram, var līdzi ņemt grilu. Nedomāju, ka malkas trūkums ir iemesls, lai izgāztu un gabalos sacirstu tualetes durvis,” tā Andris Bērziņš, piebilstot, ka GNP inspektori atpūtniekus par pārkāpumiem arī soda, bet, ja neizdodas pieķert pie rokas, tad vainīgo personu grūti atrast.
GNP Gaujas sakopšanas akciju rīko jau piekto gadu, tai beidzoties, varēs vērtēt, kā mainījusies iedzīvotāju attieksme pret vidi. Pagaidām tiek lēsts, ka tūristu skaits pieaug un proporcionāli pieaug arī aiz viņiem atstāto atkritumu čupas.
Komentāri