Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Gauja atkal piecūkota

Druva
23:00
08.08.2006
4

“Tūristu un ūdenstūristu attieksme pret vidi un kārtību nav mainījusies,” īsi nosaka GNP infrastruktūras daļas vadītāja vietnieks Andris Bērziņš, piebilstot, ka visnetīrākā Gauja ir aiz pilsētām. Tā tas bijis aiz Valmieras, tagad pierādās Cēsīs un līdzīgi būšot arī Siguldā.

“Tiešām nebiju iedomājies, ka upe var būt tik netīra. Un krastos sasistas pudeles, atkritumi, gruži. Būtu vismaz maisos salikuši, bet nē,” sprieda līgatnietis Artis Aizupietis, kurš kopā ar trim draugiem nolēmuši trijās nedēļās Gauju sakopt. Viņiem jāiztīra gandrīz deviņdesmit pieci kilometri upes gultnes. Pašlaik darbs ir pusceļā. Vides speciālisti lēš, ka šajā gadā tas izdosies ļoti labi, jo ūdens līmenis ir zems un drazas ir labāk ieraugāmas, bet puišu darbs nav apskaužams.

“Zēni dara ļoti labu darbu, taču ir grūti. Koka laiva ir smaga, kad pilna ar savāktajiem atkritumiem, zēniem ir ko cīnīties,” sacīja Andris Bērziņš un piebilda, ka vākšana aiz citiem pieaugušajiem nav tas lētākais darbs, jo puišiem, kas savāc apglīdējušas drazas, nepieciešams gan speciāls apģērbs, gan apavi. Puiši katru dienu jānogādā līdz vietai, kur iepriekšējā dienā darbs pabeigts ,un zēniem, protams, jāmaksā arī darba alga. Vakarrīt pāris stundās no Lenčupes līdz Gaujas tiltam pie Raiskumkroga puiši bija spējuši laivas jau pielādēt ar trim pilniem atkritumu maisiem un laivai līdzi vilkt GNP veidoto norādi. To kāds “varonis” bija izrāvis ar visiem stabiem un iemetis upē.

“Nu, re! Tāds atradums. Vismaz 50 latus tā norāde maksā. Zinu, ka arī pie Līgatnes norādes ir pazudušas,” nicīgi noteica Andris Bērziņš, norādot, ka laiva puišiem pilna arī ar stikla alus pudelēm. Šogad Gauja tās skalojot ļoti daudz. Puiši izlasījuši tuvu pustūkstotim.

“Kā tas var būt? Brauc ar laivām un visu, kas rokā, met ūdenī. Izdzer pudeli un iemet upē. Tam, kurš tā nedara, grūti saprast, bet tā dara. Arī šajā atpūtas vietā cilvēki vakar vai aizvakar ir tīrījuši, un kā izskatās?” vērtēja A. Bērziņš, norādot, ka krūmājā atkal mētājas pudeles, čipsu pakas, iepirkumu maisi. GNP speciālisti atgādināja, ka tūristi nenovērtē arī iekārtotās atpūtas vietas, un nedomā, ka aiz viņiem arī kāds vēlēsies parka teritorijā atpūsties. Gaujas krastos no Valmieras līdz Murjāņiem ir iekārtotas 17 atpūtas vietas, bet visai regulāri tiek bojāti soli, salauztas tualetes, pie Driškina ezera izpostīta arī ģērbtuve. Redzams, ka koka konstrukcija turpat nokurināta ugunskurā, sakot, ka atpūtas vietā nav malkas rezervju.

“Tik daudz malkas, lai pietiktu visiem atpūtniekiem, mēs nevaram pievest. Ir jācenšas arī pašiem. Var paņemt līdzi no mājas zāģīti, krastmalā ir krituši, izskaloti koki, pietiek ne vienam vien ugunskuram, var līdzi ņemt grilu. Nedomāju, ka malkas trūkums ir iemesls, lai izgāztu un gabalos sacirstu tualetes durvis,” tā Andris Bērziņš, piebilstot, ka GNP inspektori atpūtniekus par pārkāpumiem arī soda, bet, ja neizdodas pieķert pie rokas, tad vainīgo personu grūti atrast.

GNP Gaujas sakopšanas akciju rīko jau piekto gadu, tai beidzoties, varēs vērtēt, kā mainījusies iedzīvotāju attieksme pret vidi. Pagaidām tiek lēsts, ka tūristu skaits pieaug un proporcionāli pieaug arī aiz viņiem atstāto atkritumu čupas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
8

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi