“Izstrādātā teritoriālā plānojuma īstenošana pēc pagasta padomes amatpersonu gribas nozīmētu mazdārziņu lietotāju padzīšanu no šīs teritorijas, visu tur esošo
būvju nojaukšanu, kā arī visu augļu koku un ogulāju izciršanu,” iesniegumā, kas nosūtīts Līgatnes pagasta padomei un arī “Druvai”, rakstījusi Lilija Kūla un sacītajam pievienojušies vēl 42 līgatnieši, lūdzot pagasta padomei neapstiprināt teritoriālo plānojumu, kas paredz mazdārziņu zemes lauksaimnieciskās izmantošanas pabeigšanu.
“Lilija Kūla ir labs cilvēks, bet te kļūdās. Viņas vīrs ir iedomājies, ka mazdārziņu, šo zemi var privatizēt par sertifikātiem. To nav iespējams izdarīt, jo privatizācija bija jāpiesaka līdz 1996.gada rudenim. Zemes komisija beidza pastāvēt 1997. gadā,” pavisam cilvēciski juridisko pusi skaidroja Līgatnes pagasta teritoriālā plānojuma vadītājs Andris Birze un piebilda, ka neviens līgatniešiem tuvākajos gados netaisās mazdārziņus atņemt. Visi, kas vēlējušies, ir noslēguši līgumu par zemes izmantošanu uz pieciem gadiem.
To, ka pašvaldība pagasta centrā nav ieinteresēta turēt lauksaimniecībā izmantojamu zemi, apstiprināja pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs, paskaidrojot, ja zeme ir pašvaldības īpašumā, tad to var vai nu pārdot, vai iznomāt apbūvei.
“Tie visi ir vietējie cilvēki, viņu intereses noteikti ņem vērā. Joprojām taču dārziņus var izmantot. Līgumi ir noslēgti līdz 2010.gadam. Pēc likuma par pārmaiņām mums jābrīdina astoņus mēnešus iepriekš. Tas nozīmē, ka var novākt ražu,” tā Guntars Pīpkalējs, kurš vairāk norādīja uz to, ka vismaz pāris no iesnieguma parakstītājiem nemaz ar pašvaldību nav slēguši līgumu par zemes nomu, kas ir gauži simboliska, vidēji ap
trim, pieciem latiem gadā. Pie tam, sarunājoties kabinetos, šķiet, ka gados veciem cilvēkiem varētu atņemt vietu, kur piesieta viņu sirds. Apskatot mazdārziņu teritoriju, paveras cita aina. Jāpiekrīt pašvaldības speciālistiem, ka mazdārziņi ir aizauguši un neiespējami
saskaitīt 43 sakoptus zemes pleķus.
“Daudzi apzinājušies, ka mazdār-ziņi, tādas piecas vagas, ir ekonomiski neizdevīgi. Kādreiz vēlējās dārziņu pie mājas. Tie tapa pat 20 metrus no lodžijas, bet nevajadzēja taču iedomāties, ka zeme tās nomniekiem būs uz mūžīgiem laikiem,” uzsvēra G. Pīpkalējs un piekrita iedzīvotāju iesniegumā apgalvotajam, ka pašvaldība ir iecerējusi platību nodot individuālajai apbūvei.
“Pārdosim pagasta centru? Nu, nu! Pašvaldībai nevajag naudu pašu par sevi, to vajag kādam mērķim. Svarīgi, lai attīstītos, sakārtotos infrastruktūra. Ja prasa manas domas, tad liekas, ka te vēl arī nākamos 20 gadus varētu nebūt apbūve. Var jau būt, ka kāds vēlēsies, bet no Rīgas negrib līst ārā un nonākt ciematā,” sprieda Andris Birze, bet domājot par mazdārziņu lietotājiem, uzsvēra, ka gadus piecus lai mierīgi saimnieko.
“Viņi domā un runā par šodienu. Laiks taču iet uz priekšu, bet tā varēšana zemi kopt- mazumā. To pats no sevis zinu. Varbūt pēc tiem pieciem gadiem nemaz negribēsies, nebūs spēka dārzam,” noteica A. Birze, piebilstot, ka vēl tagad var pašvaldībai prasīt zemi mazdārziņam un to saņems. Nekas nav mainījies.
Jūlija beigās notika pagasta padomes sēde, kurā te apspriestā problēma arī tika vētīta. Padome pieņēmusi lēmumu, ka teritorija, kur pašlaik atrodas mazdārziņi, turpmāk nebūs lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet bietes un redīsi varēs augt apmēram 300 metrus tālāk. Pagaidām ne ar vienu dārziņa lietotāju līgumi par zemes izmantošanu netiks lauzti, tas varētu notikt laika gaitā, bet pašvaldībā lēš, ka cietēju no tā nebūs.
Komentāri