Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Daži dārzi vai mazstāvu apbūve?

Druva
23:00
08.08.2006
6

“Izstrādātā teritoriālā plānojuma īstenošana pēc pagasta padomes amatpersonu gribas nozīmētu mazdārziņu lietotāju padzīšanu no šīs teritorijas, visu tur esošo

būvju nojaukšanu, kā arī visu augļu koku un ogulāju izciršanu,” iesniegumā, kas nosūtīts Līgatnes pagasta padomei un arī “Druvai”, rakstījusi Lilija Kūla un sacītajam pievienojušies vēl 42 līgatnieši, lūdzot pagasta padomei neapstiprināt teritoriālo plānojumu, kas paredz mazdārziņu zemes lauksaimnieciskās izmantošanas pabeigšanu.

“Lilija Kūla ir labs cilvēks, bet te kļūdās. Viņas vīrs ir iedomājies, ka mazdārziņu, šo zemi var privatizēt par sertifikātiem. To nav iespējams izdarīt, jo privatizācija bija jāpiesaka līdz 1996.gada rudenim. Zemes komisija beidza pastāvēt 1997. gadā,” pavisam cilvēciski juridisko pusi skaidroja Līgatnes pagasta teritoriālā plānojuma vadītājs Andris Birze un piebilda, ka neviens līgatniešiem tuvākajos gados netaisās mazdārziņus atņemt. Visi, kas vēlējušies, ir noslēguši līgumu par zemes izmantošanu uz pieciem gadiem.

To, ka pašvaldība pagasta centrā nav ieinteresēta turēt lauksaimniecībā izmantojamu zemi, apstiprināja pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs, paskaidrojot, ja zeme ir pašvaldības īpašumā, tad to var vai nu pārdot, vai iznomāt apbūvei.

“Tie visi ir vietējie cilvēki, viņu intereses noteikti ņem vērā. Joprojām taču dārziņus var izmantot. Līgumi ir noslēgti līdz 2010.gadam. Pēc likuma par pārmaiņām mums jābrīdina astoņus mēnešus iepriekš. Tas nozīmē, ka var novākt ražu,” tā Guntars Pīpkalējs, kurš vairāk norādīja uz to, ka vismaz pāris no iesnieguma parakstītājiem nemaz ar pašvaldību nav slēguši līgumu par zemes nomu, kas ir gauži simboliska, vidēji ap

trim, pieciem latiem gadā. Pie tam, sarunājoties kabinetos, šķiet, ka gados veciem cilvēkiem varētu atņemt vietu, kur piesieta viņu sirds. Apskatot mazdārziņu teritoriju, paveras cita aina. Jāpiekrīt pašvaldības speciālistiem, ka mazdārziņi ir aizauguši un neiespējami

saskaitīt 43 sakoptus zemes pleķus.

“Daudzi apzinājušies, ka mazdār-ziņi, tādas piecas vagas, ir ekonomiski neizdevīgi. Kādreiz vēlējās dārziņu pie mājas. Tie tapa pat 20 metrus no lodžijas, bet nevajadzēja taču iedomāties, ka zeme tās nomniekiem būs uz mūžīgiem laikiem,” uzsvēra G. Pīpkalējs un piekrita iedzīvotāju iesniegumā apgalvotajam, ka pašvaldība ir iecerējusi platību nodot individuālajai apbūvei.

“Pārdosim pagasta centru? Nu, nu! Pašvaldībai nevajag naudu pašu par sevi, to vajag kādam mērķim. Svarīgi, lai attīstītos, sakārtotos infrastruktūra. Ja prasa manas domas, tad liekas, ka te vēl arī nākamos 20 gadus varētu nebūt apbūve. Var jau būt, ka kāds vēlēsies, bet no Rīgas negrib līst ārā un nonākt ciematā,” sprieda Andris Birze, bet domājot par mazdārziņu lietotājiem, uzsvēra, ka gadus piecus lai mierīgi saimnieko.

“Viņi domā un runā par šodienu. Laiks taču iet uz priekšu, bet tā varēšana zemi kopt- mazumā. To pats no sevis zinu. Varbūt pēc tiem pieciem gadiem nemaz negribēsies, nebūs spēka dārzam,” noteica A. Birze, piebilstot, ka vēl tagad var pašvaldībai prasīt zemi mazdārziņam un to saņems. Nekas nav mainījies.

Jūlija beigās notika pagasta padomes sēde, kurā te apspriestā problēma arī tika vētīta. Padome pieņēmusi lēmumu, ka teritorija, kur pašlaik atrodas mazdārziņi, turpmāk nebūs lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet bietes un redīsi varēs augt apmēram 300 metrus tālāk. Pagaidām ne ar vienu dārziņa lietotāju līgumi par zemes izmantošanu netiks lauzti, tas varētu notikt laika gaitā, bet pašvaldībā lēš, ka cietēju no tā nebūs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi