Sagaidīt B. Jeļcinu Vienības laukumā bija sapulcējies itin kupls skaits cēsnieku, kuri neskopojās ar aplausiem, tā paužot atbalstu viņa kādreizējām aktivitātēm Latvijas valsts labā. Bijušo Krievijas prezidentu sagaidīja Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, Cēsu domes un rajona padomes amatpersonas. Pēc sasveicināšanās ar viņiem B. Jeļcins devās uz sarunu pie tautas. Viņš vairākkārt atkārtoja, ka vienmēr atbalstījis Latviju, neaizmirstot arī pajautāt, vai klausītāji saprot krieviski.
“Kad Gorbačovs pret demokrātijas cīnītājiem sūtīja armiju un OMON, es viņam pie-zvanīju un teicu: “Ja pusstundas laikā šie spēki netiks atsaukti, tūlīt došos turp, no-stāšos armijas priekšā, un lai viņi šauj uz mani!” Es arī ierados Baltijā, bet Gorbačovs deva pavēli atsaukt karotājus. Laikam pateicoties šai rīcībai, Latvijas prezidente man piešķīra ordeni, par ko esmu ļoti priecīgs,” atzina bijušais Krievijas prezidents.
Cēsnieks Aldis Zaikovskis, kurš šoreiz bija pavisam tuvu B. Jeļcinam, pastāstīja, ka ar valstsvīru tiekoties otro reizi. Pirmoreiz tas noticis 1990.gada 20. jūlijā.
“Tolaik spēlēju mandolīnu Cālīšu ģimenes kapelas sastāvā, un mūs uzaicināja muzicēt piknikā Gaujas malā Līgatnes pusē pie pārceltuves, kurā piedalījās arī Jeļcins. Uz mandolīnas joprojām ir viņa autogrāfs. Nezinu, kā laimējās, ka viņš atkal pienāca tieši te, kur es stāvēju. Esot klāt šajā brīdī, jutu, ka šī tikšanās apliecina mūsu tautas simpātijas pret šo valstsvīru. Viņš ir pelnījis mūsu atbalstu, jo Jeļcinam bija drosme, kādas tolaik nebija nevie-nam citam, kuri bija virsotnē,” teica A. Zaikovskis.
Tad B. Jeļcins ar kundzi Nainu devās īsā pastaigā pa Rīgas ielu, apstājās pie tēlnieka Matiasa Jansona veidotās skulptūras “Laika vecis”, kur arī uzrunāja sanākušos cēsniekus. Viņš atcerējās savas iepriekšējās viesošanās Cēsu rajonā, piebilstot, ka jau astoņdesmitajos gados gadījies atpūsties pie upītes, kur kopā ar kursa biedriem cēluši teltis un makšķerējuši zivis.
Par Cēsu vēstures nozīmīgākajiem notikumiem bijušajam prezidentam un viņa kundzei stāstīja Cēsu vēstures muzeja speciālists Tālis Pumpuriņš. Tad augstais viesis devās uz Pils laukumu, kur parakstījās viesu grāmatā. Atšķirībā no Rīgas pils, kur B. Jeļcins ierakstīja vien dažus vārdus, Cēsīm viņš veltīja veselu lappusi, rakstot: “Esot Cēsīs, jūtos aizkustināts par pilsētas vēsturi, kas jau mērāma 800 gados. Viss man patika, īpaši cilvēki, kuri ir dzīvespriecīgi, smaidoši, viesmīlīgi. Paldies visiem par mīļo uzņemšanu!”
Pēc tam pilsētas mērs Gints Šķenders pasniedza viesim fotoalbumu par Cēsīm un sudrabā kaltu piemiņas monētu. Savukārt B. Jeļcins Cēsīm dāvāja granītā ierāmētu skatu no Urālu kalniem, kas arī veidots no dažādiem šajos kalnos atrodamajiem derīgajiem izrakteņiem, norādot, ka viesošanās pilsētā sagādājusi prieku, un te esot ļoti viesmīlīgi cilvēki. Viņš neslēpa, ka vizītes laikā par Latviju radies krietni optimistiskāks iespaids, nekā gaidīts.
Runājot par krievvalodīgo stāvokli Latvijā, bijušais prezidents pastāstīja, ka dienu iepriekš par šo tēmu ilgi runājis ar Latvijas prezidenti un esot pārliecināts, ka šī problēma ar laiku tiks atrisināta. Uz žurnālistu jautājumu, vai Krievija kādreiz atzīs, ka okupējusi Latviju, B. Jeļcins strikti norādīja: “Nē, jo Krievija nekad nav okupējusi Latviju. To paveica Padomju savienība. Krievija tāpat kā Baltijas valstis ir Padomju savienības upuris, un mēs visi kopā cīnījāmies par neatkarību. Mēs to dabūjām, un arī jūs to izcīnījāt, pateicoties mums, jo mēs jūs atbalstījām, jo es parakstīju lēmumu par Latvijas neatkarības atzīšanu. Krievija te nav vainīga, lieciet šo jautājumu mierā, tur vainojama komunistiskā sistēma, kas tik daudz nelaimju visiem atnesa.”
Pēc tam B. Jeļcins un personas, kas viņu pavadīja, devās prom no Cēsīm. Pēc neoficiālām ziņām, augstais viesis vēl kādu laiku uzkavējies mūsu rajonā, pamakšķerējis un ticies ar tā laika Latvijas politiķiem.
Aptaujātie cēsnieki atzina, ka šis ir liels notikums un mūsu pilsēta kārtējo reizi atzīmējusies visas valsts kontekstā. Vēl ilgi pēc viesu aizbraukšanas Pils laukumā notikušo pārrunāja Arvīds Lauks un Indulis Kaukulis, kuri izteica minējumus, kāpēc par vizītes mērķi izvēlētas tieši Cēsis.
“Ir interesanti redzēt šādu leģendāru cilvēku vaigu vaigā, vienīgi žēl, ka neaizgāja līdz Uzvaras piemineklim. Ceram, ka šī vizīte uzlabos mūsu un Krievijas attiecības,” teica A. Lauks.
Klāt bija arī Edvīns Kide, Augstākās padomes deputāts Latvijai tik nozīmīgajā laikā. Viņš atzina, ka B. Jeļcina vizīte ir svarīgs notikums ne tikai Cēsīm, bet visai Latvijai: “Boriss Jeļcins ir vēsturiska relikvija, jo toreiz pret milzīgu pārspēku viņš stājās ar apbrīnojamu drosmi. Viņš nebaidījās palikt opozīcijā, divas reizes Latvijai izdarīja lielu pakalpojumu. Pirmo reizi, parakstot lēmumu par Latvijas neatkarības atzīšanu, otro reizi, kāpjot uz tanka Maskavā, lai sargātu demokrātiju. Dievs svarīgos brīžos sūta stiprus cilvēkus ar stipru mugurkaulu, kuri spēj palīdzēt mainīt vēstures gaitu. Gribētos cerēt, ka šī vizīte liks padomāt tai krievvalodīgo daļai, kuri ir pret Latviju.”
Gints Šķenders teica, ka cēsnieki kārtējo reizi apliecinājuši, ka ir viesmīlīgi, jo no B. Jeļcina vairākkārt saņēmis pateicības par silto uzņemšanu.
“Šis bija svarīgs brīdis pilsētas vēsturē, kas vienmēr bijusi saistīta ar visas valsts vēsturi. B. Jeļcins uzsvēra, ka nepieciešams uzlabot attiecības starp Latviju un Krieviju, ka vajag noslēgt robežlīgumu, ka valstīm jāveido cieša sadarbība dažādās jomās. Viņš esot pārliecinājies, ka starp tautām nav naidīga noskaņojuma, atšķirības nevarot nolīdzināt politiķi, kuri nespēj vienoties savā starpā. Viņš bija optimistiski noskaņots par nākotni,” teica G. Šķenders.
Komentāri