Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja Zigrīda Apala atzina, ka šī vasara arheologiem bijusi karsta
arī darba ziņā. “Vasara sākās ar arheoloģiskās uzraudzības darbiem Cēsu pils jaunuzbūvētā tilta zonā, kur arheologus sagaidīja būvfirma Woodline, ar ko izveidojās laba sadarbība. Arheologi caurskatīja arī daudzus simtus metru tranšeju Cēsu vecpilsētā, šie darbi saistīti ar apakšzemes komunikāciju izbūvi,” informēja Z. Apala.
Šovasar arheoloģiskie pētījumi turpinājās viduslaiku pils iekšpagalmā, kur bija plānots pabeigt pagalma piektās ēkas drupu izpēti, bet dažādu apstākļu dēļ, kā teica Zigrī-da Apala, ieceri nācās mainīt. Arheologi strādāja divās citās pils pagalma zonās, kas aptvēra 115 kvadrātmetru platību.
Attīrot kultūras slāni līdz vienam metram, atsedzās bruģis. Kā arheologu šīs vasaras izpētes sezonas noslēgumā interesentiem parādīja un pastāstīja Z. Apala, bruģis veidots no vidēji lieliem laukakmeņiem, kas gar pils Rietumu korpusa austrumu sienas atsegtajām saimnieciska rakstura nelielu telpu vietām ar to norobežotas. Viena no šīsvasaras iecerēm bija atklāt senās akas vietu pagalmā, bet, kaut arheologiem palīgā nāca rīkstnieki, precīzi akas vietu vēl atrast neizdevās. Z. Apala aizrādīja, ka aka te bijusi, jo Cēsu pils nocietinājums bijis vienā no tām viduslaiku pilīm, kurā ūdens nekad netrūka. Viņa ir pārliecināta, ka aku nākotnē izdosies atrast. Kā stāstīja arheoloģe, negaidītākais pārsteigums šovasar bijis atklātās noejas kāpnes, kas atrodas pagalma dienvidaustrumu stūrī. Kāpņu izpēte, iespējams, notiks
nākamgad, bet pagaidām vēl par to funkciju ir tikai pieņēmumi.
Arheoloģiskās izpētes laikā kā katru gadu iegūts liels senlietu materiāls – 300 dažādi sadzīves priekšmeti. Z. Apala atzina, ka priekšmetu klāsts gan nav tik plašs kā citus gadus, jo pētīts
pagalms. Iesākumā nav cerēts atrast pat tik daudz sadzīvē lietoto priekšmetu. Atradumos ir gan pakavi, pakavu naglas, ar sudrabu inkrustēti iemauktu mutes dzelži, ieroči – arbaletu bultu gali, musketes stobrs un lodes, gan ornamentētas kaula plāksnītes, ar kurām viduslaikos rotāja ieročus. Arī bruņu cimdi, kas gan ir ļoti slikti saglabājušies, vēl arī fragmenti no bruņu tērpu apkaklēm. Atsedzot bruģi, atrastas pat tik sīkas lietiņas kā viduslaikos iecienītās kniepadatas. Darba rīki šogad atrasti pamaz. Starp tiem ir naži, īleni un viens kalts. Interesants atradums bija milzīgās vārtu apkaļamās naglas, kas koka konstrukcijas aizsargāja pret saciršanu. Kā vienmēr, arī šogad
atradumos ir monētas – 14 šiliņi, kas datēti ar 16.gs. beigām un 17. gs. sākumu. Pati vecākā – vācu ordeņa lielmestra Johana fon Tīfena (1489. – 1497.) šiliņš.
Arī šovasar jau trešo gadu starptautiskās sadarbības projekta „Leonardo da Vinci” ietvaros Cēsu pils arheoloģiskajā izpētē
piedalījās studenti no Lielbritānijas un Zviedrijas augstskolām. Jāpiebilst, ka ārzemju studentus finansēja augstskolas. Arheoloģiskās ekspedīcijas sastāvā šogad strādāja arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Paleontoloģijas institūta mugurkaulnieku nodaļas speciāliste Ilze Renga, kura veica iepriekšējo gadu izrakumos atrasto uzturā lietoto dzīvnieku kaulu analīzi.
Arheoloģe Zigrīda Apala apsolīja, ka darbs Cēsu pils teritorijas izpētē turpināsies.
Komentāri