Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Atrasti 300 priekšmeti un kāpnes

Druva
23:00
06.09.2006
1

Cēsu arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja Zigrīda Apala atzina, ka šī vasara arheologiem bijusi karsta

arī darba ziņā. “Vasara sākās ar arheoloģiskās uzraudzības darbiem Cēsu pils jaunuzbūvētā tilta zonā, kur arheologus sagaidīja būvfirma Woodline, ar ko izveidojās laba sadarbība. Arheologi caurskatīja arī daudzus simtus metru tranšeju Cēsu vecpilsētā, šie darbi saistīti ar apakšzemes komunikāciju izbūvi,” informēja Z. Apala.

Šovasar arheoloģiskie pētījumi turpinājās viduslaiku pils iekšpagalmā, kur bija plānots pabeigt pagalma piektās ēkas drupu izpēti, bet dažādu apstākļu dēļ, kā teica Zigrī-da Apala, ieceri nācās mainīt. Arheologi strādāja divās citās pils pagalma zonās, kas aptvēra 115 kvadrātmetru platību.

Attīrot kultūras slāni līdz vienam metram, atsedzās bruģis. Kā arheologu šīs vasaras izpētes sezonas noslēgumā interesentiem parādīja un pastāstīja Z. Apala, bruģis veidots no vidēji lieliem laukakmeņiem, kas gar pils Rietumu korpusa austrumu sienas atsegtajām saimnieciska rakstura nelielu telpu vietām ar to norobežotas. Viena no šīsvasaras iecerēm bija atklāt senās akas vietu pagalmā, bet, kaut arheologiem palīgā nāca rīkstnieki, precīzi akas vietu vēl atrast neizdevās. Z. Apala aizrādīja, ka aka te bijusi, jo Cēsu pils nocietinājums bijis vienā no tām viduslaiku pilīm, kurā ūdens nekad netrūka. Viņa ir pārliecināta, ka aku nākotnē izdosies atrast. Kā stāstīja arheoloģe, negaidītākais pārsteigums šovasar bijis atklātās noejas kāpnes, kas atrodas pagalma dienvidaustrumu stūrī. Kāpņu izpēte, iespējams, notiks

nākamgad, bet pagaidām vēl par to funkciju ir tikai pieņēmumi.

Arheoloģiskās izpētes laikā kā katru gadu iegūts liels senlietu materiāls – 300 dažādi sadzīves priekšmeti. Z. Apala atzina, ka priekšmetu klāsts gan nav tik plašs kā citus gadus, jo pētīts

pagalms. Iesākumā nav cerēts atrast pat tik daudz sadzīvē lietoto priekšmetu. Atradumos ir gan pakavi, pakavu naglas, ar sudrabu inkrustēti iemauktu mutes dzelži, ieroči – arbaletu bultu gali, musketes stobrs un lodes, gan ornamentētas kaula plāksnītes, ar kurām viduslaikos rotāja ieročus. Arī bruņu cimdi, kas gan ir ļoti slikti saglabājušies, vēl arī fragmenti no bruņu tērpu apkaklēm. Atsedzot bruģi, atrastas pat tik sīkas lietiņas kā viduslaikos iecienītās kniepadatas. Darba rīki šogad atrasti pamaz. Starp tiem ir naži, īleni un viens kalts. Interesants atradums bija milzīgās vārtu apkaļamās naglas, kas koka konstrukcijas aizsargāja pret saciršanu. Kā vienmēr, arī šogad

atradumos ir monētas – 14 šiliņi, kas datēti ar 16.gs. beigām un 17. gs. sākumu. Pati vecākā – vācu ordeņa lielmestra Johana fon Tīfena (1489. – 1497.) šiliņš.

Arī šovasar jau trešo gadu starptautiskās sadarbības projekta „Leonardo da Vinci” ietvaros Cēsu pils arheoloģiskajā izpētē

piedalījās studenti no Lielbritānijas un Zviedrijas augstskolām. Jāpiebilst, ka ārzemju studentus finansēja augstskolas. Arheoloģiskās ekspedīcijas sastāvā šogad strādāja arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Paleontoloģijas institūta mugurkaulnieku nodaļas speciāliste Ilze Renga, kura veica iepriekšējo gadu izrakumos atrasto uzturā lietoto dzīvnieku kaulu analīzi.

Arheoloģe Zigrīda Apala apsolīja, ka darbs Cēsu pils teritorijas izpētē turpināsies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
34

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
59

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
32

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
282

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
27

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi