Vēstulē, kuru parakstījuši aptuveni 90 mazo saimniecību kopēji no mūsu un kaimiņu rajoniem, atzīts, ka lauku attīstības plānā nākamajam ES finansēšanas periodam pārāk liels atbalsts paredzēts lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspējas uzlabošanai, tā sauktai pirmajai asij. Šīm nolūkam iedalīti 50 procenti no paredzētajiem līdzekļiem, kamēr ES minimāli noteiktais apjoms ir tikai desmit procenti. Savukārt otrajai asij – vides, ainavas saglabāšanai un veidošanai, bioloģiskai saimniekošanai, dabas aizsardzības teritorijām – iedalīti 30 procenti, tikai pieci procenti vairāk nekā nosaka ES. “Šī mērķa atbalstā lielākoties ietilpst mazās, naturālās saimniecības, kas Vidzemē ir līdz 90 procentiem no lauku saimniecību kopskaita,” rakstīts vēstulē. Vēstules autori arī atzīst, ka pārāk maz līdzekļu piešķirts dzīves kvalitātes uzlabošanai un lauku ekonomikas dažādošanai jeb trešajai asij.
Zosēnu pagasta zemniece, pensionēta melioratore Anna Kuzņecova, vēstules iniciatore, atzina, ka, kaut tiek uzsvērts, ka līdzekļi konkurētspējas palielināšanai paredzēti arī mazajām saimniecībām, tās nespēs šo naudu apgūt.
-Mazie ražotāji nespēs izpildīt tos nosacījumus, kas uzstādīti tādi paši kā lielajiem ražotājiem. Uzskatu, ka atbalsts jāpārdala par labu mazajām saimniecībām, procentuāli lielāku summu paredzot otrajai un trešajai asij. Otrs variants – konkurētspējas atbalsta sadaļā īpaši jāiezīmē līdzekļi, kas paredzēti mazajiem saimniekiem, izstrādājot arī atšķirīgus finansējuma saņemšanas nosacījumus,- sacīja A.Kuzņecova.
Vēstulē uzsvērts, ka lielāks finansējums jāatvēl lauku iniciatīvas grupu veidošanai programmas LEADER ietvaros.
Lauksaimnieku neizpratni izraisījusi arī kopējā summa, kas nā-kamajos septiņos gados novirzīta lauksaimniecībai un lauku attīstībai. “Vai sākotnēji lauku attīstībai no 2007.-2013.gadam nebija paredzēti 1.2 miljardi eiro? Tad kāpēc tagad 1.04 miljardi? Un kā ir ar piecu procentu lauku attīstības pieaugumu katru gadu, kas bija solīti?” sacīts vēstulē.
Vēstules parakstīšana turpinās. Tajā iesaistījušies gan mūsu un kaimiņu rajona zemnieki, gan lauku ļaudis Latgalē, teica A.Kuzņecova.
Savukārt rajona zemnieku apvienība pauž neizpratni par brīdi, kad tapusi šī vēstule. Apvienības priekšsēdētāja, Stalbes pagasta lauksaimniece Aija Balode atzina, ka ne reģionālajās konferencēs, kurās tika apspriests lauku attīstības plāns, ne rajona zemnieku sanāksmēs šī problēma nav izvirzīta diskusijām. A.Balode arī vērtēja, ka nepieciešams veikt precīzākas aplēses, lai vērtētu, uz cik lielu atbalstu dažādo pasākumu ietvaros lauku saim-nieks varēs pretendēt. Tam nepieciešami detalizēti aprēķini.
-Protams, līdzekļu sadale laukiem ir ļoti sarežģīts jautājums. Atbalsts vajadzīgs visiem, jādzīvo gan lielajiem, gan mazajiem saimniekiem. Žēl, ka valstī pietrūkst zinātniski pamatotu aprēķinu par sabiedriskā finansējuma izmantošanu lauksaimniecības un lauku attīstībā, kas ļautu līdzekļu sadali veikt, vērtējot izaugsmes perspektīvas ilgtermiņā. Taču ikdienā pārbaudītā patiesība ir skarba – mazajām saimniecībām kā ražotājiem būs grūti pastāvēt. Zemnieks ar divām, trim govīm nevarēs būt spēlētājs tirgū, jo tirgus ir nežēlīgs, – sacīja A.Balode.
A.Balode atzina, ka finansējuma plānošanā lielāks vārds būtu sakāms ministrijas speciālistiem un zinātniekiem. Šobrīd līdzekļu sadale tomēr galvenokārt ir politikas jautājums.
Zemnieku apvienības priekšsēdētāja arī vērtēja, ka lauki diemžēl atbalstu saņem tikai no Zemkopības ministrijas finansējuma. Ar to tiek risinātas ne tikai nozares, bet daļēji arī sociālās problēmas.
-Tie ir jautājumi, kuru finansēšanā jāiesaistās Labklājības, Ekonomikas un varbūt vēl kādai ministrijai, bet šobrīd viss uzvelts Zemkopības ministrijas pleciem, – pauda A.Balode.
Zemnieku apvienības vadītāja arī piebilda, ka konvencionālai lauksaimniecībai, kas ražo preču produkciju, ir nepieciešams atbalsts, lai noturētos tik piesātinātajā un attīstītajā ES tirgū. Jāattīstās, protams, arī bioloģiskajām saimniecībām, kuras šajā plānošanas periodā saņēmušas lielu ES palīdzību. Tagad tām jāsper nākamais solis – jāsāk plašāk piedāvāt tirgū preces, uzsākot tirdzniecības, pārstrādes kooperāciju. Veiksmīgi piemēru šajā virzienā rāda Nītaures zemnieki.
Komentāri