Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Kā dalīt Eiropas naudu

Druva
23:00
27.09.2006
5

Vēstulē, kuru parakstījuši aptuveni 90 mazo saimniecību kopēji no mūsu un kaimiņu rajoniem, atzīts, ka lauku attīstības plānā nākamajam ES finansēšanas periodam pārāk liels atbalsts paredzēts lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspējas uzlabošanai, tā sauktai pirmajai asij. Šīm nolūkam iedalīti 50 procenti no paredzētajiem līdzekļiem, kamēr ES minimāli noteiktais apjoms ir tikai desmit procenti. Savukārt otrajai asij – vides, ainavas saglabāšanai un veidošanai, bioloģiskai saimniekošanai, dabas aizsardzības teritorijām – iedalīti 30 procenti, tikai pieci procenti vairāk nekā nosaka ES. “Šī mērķa atbalstā lielākoties ietilpst mazās, naturālās saimniecības, kas Vidzemē ir līdz 90 procentiem no lauku saimniecību kopskaita,” rakstīts vēstulē. Vēstules autori arī atzīst, ka pārāk maz līdzekļu piešķirts dzīves kvalitātes uzlabošanai un lauku ekonomikas dažādošanai jeb trešajai asij.

Zosēnu pagasta zemniece, pensionēta melioratore Anna Kuzņecova, vēstules iniciatore, atzina, ka, kaut tiek uzsvērts, ka līdzekļi konkurētspējas palielināšanai paredzēti arī mazajām saimniecībām, tās nespēs šo naudu apgūt.

-Mazie ražotāji nespēs izpildīt tos nosacījumus, kas uzstādīti tādi paši kā lielajiem ražotājiem. Uzskatu, ka atbalsts jāpārdala par labu mazajām saimniecībām, procentuāli lielāku summu paredzot otrajai un trešajai asij. Otrs variants – konkurētspējas atbalsta sadaļā īpaši jāiezīmē līdzekļi, kas paredzēti mazajiem saimniekiem, izstrādājot arī atšķirīgus finansējuma saņemšanas nosacījumus,- sacīja A.Kuzņecova.

Vēstulē uzsvērts, ka lielāks finansējums jāatvēl lauku iniciatīvas grupu veidošanai programmas LEADER ietvaros.

Lauksaimnieku neizpratni izraisījusi arī kopējā summa, kas nā-kamajos septiņos gados novirzīta lauksaimniecībai un lauku attīstībai. “Vai sākotnēji lauku attīstībai no 2007.-2013.gadam nebija paredzēti 1.2 miljardi eiro? Tad kāpēc tagad 1.04 miljardi? Un kā ir ar piecu procentu lauku attīstības pieaugumu katru gadu, kas bija solīti?” sacīts vēstulē.

Vēstules parakstīšana turpinās. Tajā iesaistījušies gan mūsu un kaimiņu rajona zemnieki, gan lauku ļaudis Latgalē, teica A.Kuzņecova.

Savukārt rajona zemnieku apvienība pauž neizpratni par brīdi, kad tapusi šī vēstule. Apvienības priekšsēdētāja, Stalbes pagasta lauksaimniece Aija Balode atzina, ka ne reģionālajās konferencēs, kurās tika apspriests lauku attīstības plāns, ne rajona zemnieku sanāksmēs šī problēma nav izvirzīta diskusijām. A.Balode arī vērtēja, ka nepieciešams veikt precīzākas aplēses, lai vērtētu, uz cik lielu atbalstu dažādo pasākumu ietvaros lauku saim-nieks varēs pretendēt. Tam nepieciešami detalizēti aprēķini.

-Protams, līdzekļu sadale laukiem ir ļoti sarežģīts jautājums. Atbalsts vajadzīgs visiem, jādzīvo gan lielajiem, gan mazajiem saimniekiem. Žēl, ka valstī pietrūkst zinātniski pamatotu aprēķinu par sabiedriskā finansējuma izmantošanu lauksaimniecības un lauku attīstībā, kas ļautu līdzekļu sadali veikt, vērtējot izaugsmes perspektīvas ilgtermiņā. Taču ikdienā pārbaudītā patiesība ir skarba – mazajām saimniecībām kā ražotājiem būs grūti pastāvēt. Zemnieks ar divām, trim govīm nevarēs būt spēlētājs tirgū, jo tirgus ir nežēlīgs, – sacīja A.Balode.

A.Balode atzina, ka finansējuma plānošanā lielāks vārds būtu sakāms ministrijas speciālistiem un zinātniekiem. Šobrīd līdzekļu sadale tomēr galvenokārt ir politikas jautājums.

Zemnieku apvienības priekšsēdētāja arī vērtēja, ka lauki diemžēl atbalstu saņem tikai no Zemkopības ministrijas finansējuma. Ar to tiek risinātas ne tikai nozares, bet daļēji arī sociālās problēmas.

-Tie ir jautājumi, kuru finansēšanā jāiesaistās Labklājības, Ekonomikas un varbūt vēl kādai ministrijai, bet šobrīd viss uzvelts Zemkopības ministrijas pleciem, – pauda A.Balode.

Zemnieku apvienības vadītāja arī piebilda, ka konvencionālai lauksaimniecībai, kas ražo preču produkciju, ir nepieciešams atbalsts, lai noturētos tik piesātinātajā un attīstītajā ES tirgū. Jāattīstās, protams, arī bioloģiskajām saimniecībām, kuras šajā plānošanas periodā saņēmušas lielu ES palīdzību. Tagad tām jāsper nākamais solis – jāsāk plašāk piedāvāt tirgū preces, uzsākot tirdzniecības, pārstrādes kooperāciju. Veiksmīgi piemēru šajā virzienā rāda Nītaures zemnieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
33
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
159
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
138
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
6
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi