Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Kā dalīt Eiropas naudu

Druva
23:00
27.09.2006

Vēstulē, kuru parakstījuši aptuveni 90 mazo saimniecību kopēji no mūsu un kaimiņu rajoniem, atzīts, ka lauku attīstības plānā nākamajam ES finansēšanas periodam pārāk liels atbalsts paredzēts lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspējas uzlabošanai, tā sauktai pirmajai asij. Šīm nolūkam iedalīti 50 procenti no paredzētajiem līdzekļiem, kamēr ES minimāli noteiktais apjoms ir tikai desmit procenti. Savukārt otrajai asij – vides, ainavas saglabāšanai un veidošanai, bioloģiskai saimniekošanai, dabas aizsardzības teritorijām – iedalīti 30 procenti, tikai pieci procenti vairāk nekā nosaka ES. “Šī mērķa atbalstā lielākoties ietilpst mazās, naturālās saimniecības, kas Vidzemē ir līdz 90 procentiem no lauku saimniecību kopskaita,” rakstīts vēstulē. Vēstules autori arī atzīst, ka pārāk maz līdzekļu piešķirts dzīves kvalitātes uzlabošanai un lauku ekonomikas dažādošanai jeb trešajai asij.

Zosēnu pagasta zemniece, pensionēta melioratore Anna Kuzņecova, vēstules iniciatore, atzina, ka, kaut tiek uzsvērts, ka līdzekļi konkurētspējas palielināšanai paredzēti arī mazajām saimniecībām, tās nespēs šo naudu apgūt.

-Mazie ražotāji nespēs izpildīt tos nosacījumus, kas uzstādīti tādi paši kā lielajiem ražotājiem. Uzskatu, ka atbalsts jāpārdala par labu mazajām saimniecībām, procentuāli lielāku summu paredzot otrajai un trešajai asij. Otrs variants – konkurētspējas atbalsta sadaļā īpaši jāiezīmē līdzekļi, kas paredzēti mazajiem saimniekiem, izstrādājot arī atšķirīgus finansējuma saņemšanas nosacījumus,- sacīja A.Kuzņecova.

Vēstulē uzsvērts, ka lielāks finansējums jāatvēl lauku iniciatīvas grupu veidošanai programmas LEADER ietvaros.

Lauksaimnieku neizpratni izraisījusi arī kopējā summa, kas nā-kamajos septiņos gados novirzīta lauksaimniecībai un lauku attīstībai. “Vai sākotnēji lauku attīstībai no 2007.-2013.gadam nebija paredzēti 1.2 miljardi eiro? Tad kāpēc tagad 1.04 miljardi? Un kā ir ar piecu procentu lauku attīstības pieaugumu katru gadu, kas bija solīti?” sacīts vēstulē.

Vēstules parakstīšana turpinās. Tajā iesaistījušies gan mūsu un kaimiņu rajona zemnieki, gan lauku ļaudis Latgalē, teica A.Kuzņecova.

Savukārt rajona zemnieku apvienība pauž neizpratni par brīdi, kad tapusi šī vēstule. Apvienības priekšsēdētāja, Stalbes pagasta lauksaimniece Aija Balode atzina, ka ne reģionālajās konferencēs, kurās tika apspriests lauku attīstības plāns, ne rajona zemnieku sanāksmēs šī problēma nav izvirzīta diskusijām. A.Balode arī vērtēja, ka nepieciešams veikt precīzākas aplēses, lai vērtētu, uz cik lielu atbalstu dažādo pasākumu ietvaros lauku saim-nieks varēs pretendēt. Tam nepieciešami detalizēti aprēķini.

-Protams, līdzekļu sadale laukiem ir ļoti sarežģīts jautājums. Atbalsts vajadzīgs visiem, jādzīvo gan lielajiem, gan mazajiem saimniekiem. Žēl, ka valstī pietrūkst zinātniski pamatotu aprēķinu par sabiedriskā finansējuma izmantošanu lauksaimniecības un lauku attīstībā, kas ļautu līdzekļu sadali veikt, vērtējot izaugsmes perspektīvas ilgtermiņā. Taču ikdienā pārbaudītā patiesība ir skarba – mazajām saimniecībām kā ražotājiem būs grūti pastāvēt. Zemnieks ar divām, trim govīm nevarēs būt spēlētājs tirgū, jo tirgus ir nežēlīgs, – sacīja A.Balode.

A.Balode atzina, ka finansējuma plānošanā lielāks vārds būtu sakāms ministrijas speciālistiem un zinātniekiem. Šobrīd līdzekļu sadale tomēr galvenokārt ir politikas jautājums.

Zemnieku apvienības priekšsēdētāja arī vērtēja, ka lauki diemžēl atbalstu saņem tikai no Zemkopības ministrijas finansējuma. Ar to tiek risinātas ne tikai nozares, bet daļēji arī sociālās problēmas.

-Tie ir jautājumi, kuru finansēšanā jāiesaistās Labklājības, Ekonomikas un varbūt vēl kādai ministrijai, bet šobrīd viss uzvelts Zemkopības ministrijas pleciem, – pauda A.Balode.

Zemnieku apvienības vadītāja arī piebilda, ka konvencionālai lauksaimniecībai, kas ražo preču produkciju, ir nepieciešams atbalsts, lai noturētos tik piesātinātajā un attīstītajā ES tirgū. Jāattīstās, protams, arī bioloģiskajām saimniecībām, kuras šajā plānošanas periodā saņēmušas lielu ES palīdzību. Tagad tām jāsper nākamais solis – jāsāk plašāk piedāvāt tirgū preces, uzsākot tirdzniecības, pārstrādes kooperāciju. Veiksmīgi piemēru šajā virzienā rāda Nītaures zemnieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi