Veselavas viduslaiku kapsētā Latvijas nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas darbinieki
pabeiguši šīsvasaras darbus. Tautas namā ikviens varēja apskatīt arheoloģiskajos izrakumos atrasto. Dienas garumā interesentu nāca daudz, gan veselavieši, gan ceļinieki, ar kuriem visu vasaru arheologi līdzās strādāja.
Aizpērnvasar arheologi Veselavas viduslaiku kapsētā veica pārbaudes izrakumus. Tie bija saistīti ar ceļa rekonstrukcijas darbu projektēšanu. Šovasar izrakumi turpinājās.
Kapsētā izpētīti 265 apbedījumi (30 aizpērn). Arheologi secinājuši, ka mirušie kapos guldīti pēc kristīgās tradīcijas. Par apbedīšanu zārkā liecina atrastās dzelzs naglas un koksnes paliekas. Greznākie kapi koncentrējas nosacītajā kapsētas centrā, bet malās tie ir trūcīgāki.
– Kapsēta izmantota apmēram 450 gadus, no 13.gadsimta vidus līdz 17.gadsimta beigām. Par to liecina atrastā senākā monēta – Nikolaja Rīgas bīskapijas feniņš (1229. – 1253.) un jaunākā – Jāņa II Kazimira Polijas šiliņš (1648. – 1668.), – stāsta Latvijas nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas viduslaiku kolekciju galvenā glabātāja Ilze Melne.
163 kapos atrastas vairāk nekā 500 senlietas. Arheologiem, protams, interesants tas, kas visretāk saglabājas. “Atradām auduma vainadziņa, ādas jostas daļas, tās nodotas laboratorijā restauratoriem. Izrakumos atrastais liecina, ka veselavietes labprāt greznojušās, daudzu kapa vietās atradām krelles, kas gatavotas no gliemežvākiem, bronzas zvārguļiem, arī monēta izmantota kā piekariņš. Divos kapos bija aproces, kādai dāmai līdzi dots arī nazītis, atradām daudzas saktas, vītos, spirālgredzenus. Izrakām arī vīriešiem piederējušas lietas – šķiļamdzelzi ar kramu, lāča naga piekariņu, nazīšus, maciņu ar monētām, tiesa, pats maciņš gandrīz nebija saglabājies, vienā kapā bija šķēps. Protams, arī vīriem bija gredzeni, saktas kreklu aizspraušanai. Kapulaukā atradām arī cirvjus, bet nav zināms, vai tie doti kapā līdzi,” stāsta Ilze Melne.
Atrastās senlietas glabāsies Latvi-jas nacionālajā vēstures muzejā arheoloģijas nodaļā. Ilze Melne atzīst, ka no bagātīgajiem izrakumiem varēs viegli modelēt, kas cilvēkiem bijis mugurā, ko nēsājuši, bet pēc monētu restaurācijas precīzi gadu desmitu robežās noteikt laiku, kad kapsētā veikti apbedījumi.
Visu vasaru veselavieši cītīgi sekoja līdzi arheologu darbam, interesējās par atradumiem. Tiesa, biežākais jautājums bija – vai zeltu atradāt. – Tā kā vasara bija karsta un trīs-reiz nedēļā gāju uz kapiem puķītes laistīt, ikreiz piestāju paskatīties. Jau bērnībā zināju, ka te ir veci kapi, – stāsta Velta Lakovicka un piebilst, ka, jo cilvēkam krājas gadu nasta, jo viņš vairāk grib uzzināt par veciem laikiem. “Kaimiņiene stāstīja, ka netālu no pagraba, kas tepat pie vecajiem kapiem, bijis ozols, un tā zaros tāda kā svētbilde. Kad ceļmalā papeles stādīja, tad jau arī kauliņiem virsū uzrakušies, bet, ceļu taisot, ar buldozeru virskārta noņemta un ar visiem kauliem aizvesta,” kādreiz dzirdēto stāsta Velta.
Tepat netālu no viduslaiku kapsētas visu mūžu dzīvo Rūsiņš Sīka, pats kādreiz strādājis uz ceļiem. “To, ka te ir kapsēta, taču zināja, vai tad nevarēja laikus arheologi savu padarīt, tad ceļu taisīt, “ viņš izteic izbrīnu un stāsta, ka visvairāk kapi cietuši 50.gados, kad ceļš būvēts un virskārta ar buldozeru stumta nost, pēc gadiem, kad atkal ceļu darbi notikuši, vairs tik rupji nestrādājuši.
Rūsiņš Sīka savulaik strādājis ceļa būvniecībā pie Ģūģeriem. “Darbi bija sākušies, lai ceļu iztaisnotu. Staigāju pa tikko iezīmēto ceļu, ieraudzīju, ka kaut kas spīd, ar kāju parušināju – galvas rota. Tur vēl kakla riņķi bija, meistars maisiņu ar senlietām pielasīja, aizveda uz Cēsīm. Darbi tika pārtraukti, un tā tas ceļa līkums ir vēl šodien,” par ceļu un kapsētu turpat netālu stāsta Rūsiņš Sīka.
Nākamvasar arheologi darbu turpinās un tikai pēc tam tiks pabeigta ceļa rekonstrukcija posmā, kur bijusi viduslaiku kapsēta.
Komentāri