Oktobra sākumā risinājās rajona vispārizglītojošo skolu sporta laukumu skate. 1. vietu ieguva Taurenes pamatskola.
Kā “Druvai” pastāstīja Taurenes pamatskolas sporta skolotāja Ilona Žagare, gan skolēniem, gan skolotājiem ir patiess prieks par iegūto 1. vietu un 2000 latu prēmiju.
“Skolas sporta laukumu pirms trim gadiem sāka veidot iepriekšējā sporta skolotāja Vija Rāka kopā ar skolēniem. Protams, palīdzēja gan vecāki, gan pašvaldība, bet lielākais gandarījums, ka paši skolēni ir ieguldījuši daudz darba. Pie padarītā vien palikuši neesam, un kopā ar bērniem nemitīgi pilnveidojam un uzturam kārtībā sporta laukumu. Pirms komisijas ierašanās sporta laukumu vēl uzposām. Skaisti ir, bet viss skaistums prasa kopšanu. Īpaši tenisīts nemitīgi ir jākopj. Protams, daudz kas vēl nepieciešams – kāpšanas siena, gaisa kāpnes, līdztekas. Paši taisījām šķēršļu joslu,” tā Taurenes pamatskolas skolotāja I. Žagare.
Skolotāja atzīst, ka sporta stundām skolā ir liela nozīme, īpaši laikā, kad bērni raduši tik daudz laika pavadīt pie datoriem.
“Pirms pieciem gadiem bija runa, ka sportu kā mācību priekšmetu likvidēs. Toreiz tikko biju uzsākusi studēt un biju šokā. Brīnījos, par ko cilvēce domā. Kā Sokrāts teicis: “Cilvēks bez fiziskajām aktivitātēm nav cilvēks!” Domāju, ka sporta stundām ir ļoti būtiska loma bērnu attīstībā. Skolā mums ir arī sporta pulciņi, tā kā bērniem ir iespēja kustēties un sportot. Taču te saskaros ar citu problēmu, proti, kā viņus ieinteresēt. Skolēni ir kūtri. Arī sporta stundās, lai panāktu, ka skolēns strādā, skolotājam ir pietiekami daudz jānopūlas. Te saskaramies ar psiholoģiju, kā ar bērniem pareizi strādāt. Vēl kāds piemērs, bērni saka: “Vajag uztaisīt velokalniņus”. Bet kad viņiem atbildu: “ Labi, meklējam projektu un strādājam”, tā vairs nekas nenotiek. To viņi negrib. Viņiem uzreiz vajag visu gatavu,” stāsta sporta skolotāja.
Jautāta, ar kādām aktivitātēm skolēni nodarbojas ziemā, I. Žagare atbild, ka cenšas ar skolēniem slēpot, bet problēmas sagādā tas, ka daudziem bērniem nav slēpju.
“Sporta inventārs maksā pietiekami dārgi, ne visi vecāki bērniem var atļauties nopirkt. Bet meklējam variantus, kā strādāt. Pagājušā ziemā bijām uzlējuši nelielu ledus laukumu, kur skolēniem slidot. Esam tikuši arī pie florbola komplekta. Bet daudz ko vēl vajag,” tā skolotāja I. Žagare.
Kā atzīst Taurenes pamatskolas direktore Lilita Ozoliņa, skolā viens no pirmajiem noteikumiem ir draudzīga vide aktīvam un veselīgam dzīves veidam.
“Mums tas ir svarīgi. Lēnām virzāmies arī uz veselīgās skolas statusu. Bērniem izveidojām arī ceļu satiksmes noteikumu mācību laukumu. Iegādājāmies velosipēdus, ceļa zīmes, un skolēniem var novadīt vienreizēju mācību stundu. Tāpat arvien cīnāmies, lai skolai beidzot būtu sporta zāle,” atzīst direktore L. Ozoliņa.
Kā “Druvai” atzina Cēsu pilsētas sporta skolas direktors un viens no konkursa komisijas locekļiem Mārtiņš Niklass, šāda konkursa tradīcija varētu turpināties vismaz ik pa diviem gadiem, jo tas būtu pozitīvs stimuls rajona skolām.
“Kopējais balvu fonds bija 6000 latu, un konkursā bija pieteikusies 21 rajona izglītības iestāde. Komisija vienbalsīgi par labāko atzina Taurenes pamatskolas sporta laukumu. Taču esmu nonācis pie secinājuma, ka pēdējos desmit gadus valsts un pašvaldību līmenī uzsvars vairāk ir likts uz sporta zāļu celtniecību, līdz ar to skolēni daudz laika pavada, sportojot telpās. Savukārt skolās, kurām sporta zāļu nav, bērni sporto ārā. Ziemā slēpo, un ir veselīgāki,” saka M. Niklass.
Konkursā otro vietu ieguva Raunas un Stalbes vidusskola, tās katra saņem 1000 latu prēmiju. Veicināšanas balvas 500 latu apmērā tiek piešķirtas Rozulas, Rāmuļu un Inešu skolai, Priekuļu tehnikumam. Pārējiem dalībniekiem tiks atzinības raksti.
Komentāri