Dzērbenes pagasta “Lejas Siltumēnos” saimnieces Vairas Taujinskas saimniecībā ir arī zosis, no kurām kāda tiek celta Mārtiņdienas galdā. “Lejas Siltumēnu” saimniecībā ir desmit zosis – baltas un pelēkas, bet lielāku pulku saimniece necenšas veidot, jo putni tomēr prasa daudz rūpju.
“Rudenī, kad nav vairs zāles, viņas iet pagalmā un apēd puķes. Vasarā zosīm patīk iet uz dārzu izravēt burkānus. Cenšamies arī radināt, lai nenāk pagalmā. Talkā mums dodas mazais suns. Vasarā zosis ēd zāli, jāpiebaro tikai nedaudz. Tās ir arī daudz tīrīgākas nekā pīles, bet trobeli sataisīt prot pamatīgu,” stāsta Vaira.
Saimniecībā putnus tur savām vajadzībām un gadās, ka ir žēl tos nokaut.
“Zosi ir ļoti grūti noplucināt. Izmēģinu dažādas metodes, kas šo procesu atvieglinātu. Zoss gaļa, līdzīgi kā vistas, ir diētiska. Atšķirība vien tajā, ka zoss gaļa ir tumšāka, vistas vai pīles gaišāka. No zosu olām taisām omleti. Arī kūkām biskvīts sanāk ļoti labs. Daudz labāks nekā no vistu olām. Lieldienām bērni parasti krāso zoss olas un nes uz skolu. Tas viņiem sagādā daudz prieka,” stāsta saimniece un turpina: “Kādreiz no zosu dūnām taisījām spilvenus. Bet tagad tādi vairs nav modē. Taču pašiem savi gan ir taisīti no zosu dūnām. Vēl putni ir arī sargi. Saka, ja mājās ir zosis, lapsas nenākot. Pavasarī viena bija parādījusies, bet vairāk neesmu redzējusi. Arī vistu nevienu šovasar neaiznesa. Lapsa zosi nevar aiznest. Ja lapsa putnu noķer aiz kakla, tas sit ar spēcīgajiem spārniem tā, ka lapsa neko nevar padarīt.”
Jautāta, kā ģimenē svin Mārtiņdienu, Vaira atbild, ka lielākie svētki tomēr ir Jāņi par godu dēlam, bet arī Mārtiņdiena nepaiet secen.
“Mums rados ir Mārtiņš, pie kura dažkārt braucam ciemos uz Rīgu vai arī viņi atbrauc uz Mārtiņiem pie mums. Tad gan uztaisu svētku mielastu, nokauju zosi un izcepu pīrāgus. Bet paši arī citreiz, ja sanāk laiks, ceļam galdā zosi,” stāsta saimniece.
Savukārt astoņpadsmitgadīgais raunēnietis Mārtiņš Puķe atzīst, ka viņam vārdadiena īsti neasociējas ar kādiem lieliem vai īpašiem svētkiem.
“Vārda dienu atzīmēju draugu lokā. Īpašas tradīcijas neievēroju. Tā man ir gluži tāda pati diena kā citas. Bet atminos gan, ka uz vienu jubileju mamma bija pagatavojusi gaili. Arī zoss ir bijusi,” stāsta jubilārs.
Arī biškopis Mārtiņš Krauklis stāsta, ka vārda dienā neievēro tradīcijas.
“Ja atnāks vakarā draugi, pasēdēsim un papļāpāsim. Būs cūkas gaļas cienasts, lai gan kūtī pašam ir arī pīles,” tā straupietis Mārtiņš Krauklis.
Komentāri