Kustība “Slow food” uzsākusi diskusiju par iespēju Zaļajā tirdziņā piedāvāt ne vien sertificēto bioloģisko, bet arī citu zemnieku ražotus produktus. “Slow food” uzskata, ka bioloģiskie lauksaimnieki ražo produkciju pašpatēriņam, bet pārdošanai tās trūkst. Sestdien notikušajā Zaļajā tirdziņā Rīgā piedalījušās tikai kādas 15 saimniecības, kuras galvenokārt piedāvājušas ābolus, medu, tējas. Bijis ļoti maz gaļas un dārzeņu ražotāju, kuru produkcija izpirkta pirmajās stundās. Arī veikalos ekoproduktu ir ļoti maz, restorāni bioloģiskās lauksaimniecības produkciju vēlētos iepirkt vairāk, bet nav piedāvājuma. Pēc “Slow food” iniciatīvas rīkotāja sarunā piedalījās Latvijas bioloģisko lauksaimnieku apvienības (LBLA), lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Zemkopības ministrijas pārstāvji, kā arī zemnieki.
Latvijas bioloģisko lauksaimnieku asociācijas valdes locekle Dace Kalniņa “Druvai” atzina, ka bioloģiskie lauksaimnieki ir par to, lai tirgū parādītos vairāk daudzveidīgas, Latvijas novadiem raksturīgas lauksaimniecības produkcijas, taču uzsvēra, ka “Zaļais tirdziņš” ir LBLA patentēts zīmols bioloģiski sertificētos uzņēmumos ražotiem pārtikas produktiem.
-Bioloģisko produktu ražotājiem ir papildu atbildība par saražoto. Lai šīs pārtikas būtu vairāk, veicināma bioloģisko produktu pārstrāde un pieejamība patērētājiem, -sacīja D.Kalniņa.
D.Kalniņa pastāstīja, ka top attīstības plāns nozarei, kurā paredzēts turpināt un pilnveidot atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības pārstrādei un tirgus veicināšanai. Pašreiz galvenais akcents likts uz ražošanu, bet, lai pircējs saņemtu bioloģisko pārtiku, nepieciešami sertificēti pārstrādes uzņēmumi.
-Ar biedrību “Slow food” esam sadarbības partneri, kopā organizējam dažādus pasākumus. Ļoti daudz palīdz “Slow food” atbalstītājs, pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš, -skaidroja D.Kalniņa, uzsverot, ka sāktā diskusija netraucēs īstenot turpmākus kopējus projektus.
Atšķirības bioloģiskās lauksaimniecības un “Slow food” nestajai idejai ir ražošanas paņēmienos. Bioloģiskie ražotāji neizmanto ķimikālijas, līdz ar to netiek piesārņota vide, rezultāts ir dabīgs un veselīgs produkts. Savukārt konvencionālajā lauksaimniecībā ķimikālijas tiek izmantotas, tā ir orientēta uz lielražošanu, pēc iespējas lielāku laukaugu ražību un dzīvnieku produktivitāti.
Savukārt kustība “Slow Food” aizsargā ekoreģionālo virtuvi un saistībā ar to uzturā izmantojamos augus un sēklas, mājdzīvniekus, kā arī reģionam raksturīgās lauksaimniecības metodes. “Slow Food” iedibināja Karlo Petrīni Itālijā kā pretošanās kustību pret ātro ēdināšanu. Tā paplašinājās, aptverot 50 valstis. Mūsdienās kustība sevi raksturo kā ekoloģiskās kustības ekogastronomisko grupējumu, bet daži to uzskata arī par antiglobalizācijas kustības kulināro atzarojumu.
Latvijā “Slow food” sadarbojas ar bioloģiskiem lauksaimniekiem. Kopā ar biedrību “Berga bazārs” un restorānu “Vincents” atjaunota Zaļā tirdziņa tradīcija Rīgas centrā. Tirdziņš notiek ”Berga bazārā” katra mēneša otrajā sestdienā, tas vēl būs 9. un 16. decembrī.
Komentāri