Zaubēnieša, “Lejas Dukšu” saimnieka Jura Štokmaņa – Blaua pārziņā ir ne tikai simts hektāru ģimenes meža, viņš apsaimnieko vēl apmēram 400 hektāru meža platību.
Pakalpojumus meža īpašniekiem J.Štokmaņa – Blaua uzņēmums “Strazdkalni” sniedz kopš 2000.gada. Vēl līdz šim gadam uzņēmums bija zemnieku saimniecība, bet šogad tas pārreģistrēts, jo nav īsti zināms, kāda nākotne sagaida juridisko veidojumu “zemnieku saimniecība”.
– Kad sākās mežu īpašumu koncentrācija, radās pieprasījums pēc cilvēkiem, kas tos apsaimnieko. Man pieredze mežizstrādē bija, tā iegāju tajā nišā. Sniedzam visus pakalpojumus, kas mežā nepieciešami, sākot ar izstrādāšanu, beidzot ar stādīšanu un kopšanu. Pakalpojumu ņēmēji galvenokārt ir firmas. Esmu arī algots pārraugs SIA “Priežavoti” mežiem. Manis pārzinātās platības atrodas Nītaures mežniecībā, nedaudz Ieriķu un Bānužu mežniecības teritorijā. Kopju arī mežu Madonas un Valkas virsmežniecībās, – stāsta J. Štokmanis – Blaus .
Platības pilnībā nodotas “Strazdkalnu” ziņā. J. Štokmanis – Blaus izlemj, kur kas stādāms, kas cērtams, protams, atbilstoši meža ierīcības projektam. Uzņēmuma apsaimniekotajos mežos gadā vidēji atjauno 10 līdz 20 hektārus. Lielākoties tiek stādīta egle, dažviet arī bērzs. J.Štokmanis – Blaus atzīst, ka tam augšanas apstākļu tipam, kāds ir Zaubes, Nītaures pagastā, šīs koku sugas ir vispiemērotākās. Protams, ir vietas, kur arī tās negrib augt. Turklāt, to pat nevar ietekmēt cilvēka centība. Piemēram, kādas nocirstas alkšņu audzes vietā eglītes zemē mocītas vairākkārt, bet audzelīgās baltalkšņu atvases tās nomākušas, stādiņi nīkuļo un negrib augt. Savukārt dažā nogabalā egles aug griezdamās.
– Piemēram, Tītmaņos eglēm ļoti patīk. Jau pirmā gadā stādītās paaugas daudz vairāk nekā citur, kaut darīts tas pats, – vērtē mežkopis.
Stādīšanai pēdējos trijos gados izmanto tikai ietvarstādus. Meža apsaimniekotājs pārliecinājies, ka tie labāk ieaugas, ir lielāks pieaugums. Turklāt stādīt var daudz ilgāk, gandrīz līdz Jāņiem. Kailsakņu stādus jāliek zemē divās nedēļās.
Ietvarstādu stādīšanai iegādāta īpaša ierīce – stādāmais stobrs, kas nodrošina kvalitatīvāku darbu. Viens cilvēks darba dienā var apstādīt pushektāru. Augsni sagatavo ar tehniku. Izmanto Amatas novada uzņēmēja Ulda Paupera pakalpojumus, atzīstot, ka tie ir kvalitatīvi un tiek veikti termiņā. Ja augsne sastrādāta, stādīšanas rezultāti labāki, apstiprina meža kopšanas pieredze. Vēl viens pluss – sagatavotā augsnē stādītu audzi vieglāk kopt. Turklāt vagās arī dabiskā atjaunošanās notiek labāk. Ja no stādītajiem kāds kociņš iet bojā, droši, ka nostrādās daba.
Jaunaudžu kopšana ik gadu tiek veikta 10 līdz 15 hektāros. Kopšanas reižu skaits atkarīgs no augsnes, ja tā auglīgāka, jaunaudzi tīra no sazēluma divas reizes gadā, ja apaugums mazs, pietiek ar vienu tūri.
– Pieprasījums pēc pakalpojumiem ir liels. “Strazdkalnu” darbību varētu pat paplašināt, taču grūti atrast cilvēkus, kas grib strādāt. Manā uzņēmumā izveidojusies laba brigāde, taču diezin vai izdotos atrast darbiniekus vēl vienai,- spriež saimnieks.
Meža apsaimniekošanas kvalitāte kopumā Nītaures mežniecības teritorijā paaugstinās, vērtē J. Štokmanis – Blaus. To varot spriest kaut vai pēc tā, ka ļoti palielinājies krūmgriežu noiets. Agrāk padārgo instrumentu pircis vien retais, tagad tas ir viens no pieprasītākajiem.
Nītaures mežzine Solvita Mūrniece arī vērtē, ka situācija kaut lēni, bet uzlabojas. Mainās attieksme. Cilvēks sāk apzināties sava īpašuma vērtību un vajadzību par to rūpēties. Daļa saimnieku izcirstos, šobrīd mazvērtīgos mežus pārdod, bet pircējs gatavs ieguldīt naudu un palielināt īpašuma vērtību, veidot sakoptas, vērtīgas audzes.
-Nītaures mežniecībā apmēram divi tūkstoši hektāru meža pieder dāņu firmām, daudz mežu nopirkušas Latvijas firmas. Pie mums saimnieko “Bactol”, “Malto” un citas, kurām kopā ir vairāk nekā tūkstoš hektāru meža, – stāsta mežzine.
Virsmežzinis Māris Sestulis šādu tendenci vērtē pozitīvi. Mežu saimnieciskā vērtība uzlabojas. Protams, var jau teikt, ka mežs izaugs arī bez cilvēka aktīvas līdzdalības. Taču jāņem vērā, ka koksne ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām. Un tad jau meža kvalitāte kļūst ne tikai katra īpašnieka rūpe, bet sabiedrības interese.
Protams, lielākais īpatsvars Nītaures mežniecībā ir mazajiem īpašumiem. Nevarētu teikt, ka šo mežu saimnieki nerūpējas par savām platībām. Netrūkst īpašnieku, kas gādā gan par atjaunošanu, gan par jaunaudžu kopšanu. Tomēr joprojām ir daudz termiņā neatjaunoto platību, 61,6 hektāru, kurām likumā noteiktais laiks pienācis šogad, 241,5 hektāri veco izcirtumu. Virsmežzinis atgādina, ka šis rudens ir ļoti pateicīgs meža kopšanai, laiks silts, sniega nav. Vēl var strādāt.
– Labākais kopšanas laiks ir oktobris, novembris, kad vairs nav lapu. Agrāk atjaunoto platību nodošanas termiņš bija 1.oktobris. Tas bija par agru,- vērtē arī J.Štokmanis – Blaus.
M.Sestulis atgādina, ka mežaudzes tiek pieņemtas un ieskaitītas mežā vēl līdz tam brīdim, kamēr sniegs netraucē pārbaudīt kopšanu.
Līdztekus pakalpojumu sniegšanai J.Štokmanis – Blaus kopj arī ģimenes mežus, kopā apmēram simts hektārus. Mežzine S.Mūrniece uzsver, ka “Kalna Dukšu” saimnieka ziņā nodotajās platībās viss tiek paveikts laikus un atbilstoši likumam. J.Štokmanis – Blaus seko jaunumiem gan normatīvajos aktos, gan meža kopšanas tehnoloģijās.
-Kad informēju saimnieku par jaunumiem likumos, parasti viņš ar tiem jau iepazinies, izlasījis internetā. Gandarījums par tādu meža īpašnieku. Viņam arī esam piešķīruši virsmežniecības sertifikātu, kas saimniekošanā dod lielāku brīvību nekā citiem īpašniekiem, – skaidro S.Mūrniece.
J.Štokmanis – Blaus atzīst, ka valsts normatīvo aktu prasības saimniekošanu mežā padarījušas civilizētāku. Diezgan nopietni situāciju ietekmējušas pirms dažiem gadiem pieņemtās izmaiņas, kas piespiež apstādīt izcirtumus un izkopt stādījumus vismaz pirmajā gadā. Taču joprojām ir arī normas, kas rada neskaidrības un traucē saimniekot. Piemēram, noteikumi kultūrvēstures pieminekļu apkārtnes apsaimniekošanā. Senkapiem un citiem pieminekļiem noteikta saudzēšanas zona 100 metri, sākot no ārējās robežas, kurā aizliegta koku ciršana. Bet daudziem objektiem joprojām nav precīzi noteikta atrašanās vieta. Kā var noteikt saudzēšanas zonu?
Komentāri