Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Pakalpojumi mežsaimniecībā ir pieprasīti

Druva
00:00
21.11.2006
1

Zaubēnieša, “Lejas Dukšu” saimnieka Jura Štokmaņa – Blaua pārziņā ir ne tikai simts hektāru ģimenes meža, viņš apsaimnieko vēl apmēram 400 hektāru meža platību.

Pakalpojumus meža īpašniekiem J.Štokmaņa – Blaua uzņēmums “Strazdkalni” sniedz kopš 2000.gada. Vēl līdz šim gadam uzņēmums bija zemnieku saimniecība, bet šogad tas pārreģistrēts, jo nav īsti zināms, kāda nākotne sagaida juridisko veidojumu “zemnieku saimniecība”.

– Kad sākās mežu īpašumu koncentrācija, radās pieprasījums pēc cilvēkiem, kas tos apsaimnieko. Man pieredze mežizstrādē bija, tā iegāju tajā nišā. Sniedzam visus pakalpojumus, kas mežā nepieciešami, sākot ar izstrādāšanu, beidzot ar stādīšanu un kopšanu. Pakalpojumu ņēmēji galvenokārt ir firmas. Esmu arī algots pārraugs SIA “Priežavoti” mežiem. Manis pārzinātās platības atrodas Nītaures mežniecībā, nedaudz Ieriķu un Bānužu mežniecības teritorijā. Kopju arī mežu Madonas un Valkas virsmežniecībās, – stāsta J. Štokmanis – Blaus .

Platības pilnībā nodotas “Strazdkalnu” ziņā. J. Štokmanis – Blaus izlemj, kur kas stādāms, kas cērtams, protams, atbilstoši meža ierīcības projektam. Uzņēmuma apsaimniekotajos mežos gadā vidēji atjauno 10 līdz 20 hektārus. Lielākoties tiek stādīta egle, dažviet arī bērzs. J.Štokmanis – Blaus atzīst, ka tam augšanas apstākļu tipam, kāds ir Zaubes, Nītaures pagastā, šīs koku sugas ir vispiemērotākās. Protams, ir vietas, kur arī tās negrib augt. Turklāt, to pat nevar ietekmēt cilvēka centība. Piemēram, kādas nocirstas alkšņu audzes vietā eglītes zemē mocītas vairākkārt, bet audzelīgās baltalkšņu atvases tās nomākušas, stādiņi nīkuļo un negrib augt. Savukārt dažā nogabalā egles aug griezdamās.

– Piemēram, Tītmaņos eglēm ļoti patīk. Jau pirmā gadā stādītās paaugas daudz vairāk nekā citur, kaut darīts tas pats, – vērtē mežkopis.

Stādīšanai pēdējos trijos gados izmanto tikai ietvarstādus. Meža apsaimniekotājs pārliecinājies, ka tie labāk ieaugas, ir lielāks pieaugums. Turklāt stādīt var daudz ilgāk, gandrīz līdz Jāņiem. Kailsakņu stādus jāliek zemē divās nedēļās.

Ietvarstādu stādīšanai iegādāta īpaša ierīce – stādāmais stobrs, kas nodrošina kvalitatīvāku darbu. Viens cilvēks darba dienā var apstādīt pushektāru. Augsni sagatavo ar tehniku. Izmanto Amatas novada uzņēmēja Ulda Paupera pakalpojumus, atzīstot, ka tie ir kvalitatīvi un tiek veikti termiņā. Ja augsne sastrādāta, stādīšanas rezultāti labāki, apstiprina meža kopšanas pieredze. Vēl viens pluss – sagatavotā augsnē stādītu audzi vieglāk kopt. Turklāt vagās arī dabiskā atjaunošanās notiek labāk. Ja no stādītajiem kāds kociņš iet bojā, droši, ka nostrādās daba.

Jaunaudžu kopšana ik gadu tiek veikta 10 līdz 15 hektāros. Kopšanas reižu skaits atkarīgs no augsnes, ja tā auglīgāka, jaunaudzi tīra no sazēluma divas reizes gadā, ja apaugums mazs, pietiek ar vienu tūri.

– Pieprasījums pēc pakalpojumiem ir liels. “Strazdkalnu” darbību varētu pat paplašināt, taču grūti atrast cilvēkus, kas grib strādāt. Manā uzņēmumā izveidojusies laba brigāde, taču diezin vai izdotos atrast darbiniekus vēl vienai,- spriež saimnieks.

Meža apsaimniekošanas kvalitāte kopumā Nītaures mežniecības teritorijā paaugstinās, vērtē J. Štokmanis – Blaus. To varot spriest kaut vai pēc tā, ka ļoti palielinājies krūmgriežu noiets. Agrāk padārgo instrumentu pircis vien retais, tagad tas ir viens no pieprasītākajiem.

Nītaures mežzine Solvita Mūrniece arī vērtē, ka situācija kaut lēni, bet uzlabojas. Mainās attieksme. Cilvēks sāk apzināties sava īpašuma vērtību un vajadzību par to rūpēties. Daļa saimnieku izcirstos, šobrīd mazvērtīgos mežus pārdod, bet pircējs gatavs ieguldīt naudu un palielināt īpašuma vērtību, veidot sakoptas, vērtīgas audzes.

-Nītaures mežniecībā apmēram divi tūkstoši hektāru meža pieder dāņu firmām, daudz mežu nopirkušas Latvijas firmas. Pie mums saimnieko “Bactol”, “Malto” un citas, kurām kopā ir vairāk nekā tūkstoš hektāru meža, – stāsta mežzine.

Virsmežzinis Māris Sestulis šādu tendenci vērtē pozitīvi. Mežu saimnieciskā vērtība uzlabojas. Protams, var jau teikt, ka mežs izaugs arī bez cilvēka aktīvas līdzdalības. Taču jāņem vērā, ka koksne ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām. Un tad jau meža kvalitāte kļūst ne tikai katra īpašnieka rūpe, bet sabiedrības interese.

Protams, lielākais īpatsvars Nītaures mežniecībā ir mazajiem īpašumiem. Nevarētu teikt, ka šo mežu saimnieki nerūpējas par savām platībām. Netrūkst īpašnieku, kas gādā gan par atjaunošanu, gan par jaunaudžu kopšanu. Tomēr joprojām ir daudz termiņā neatjaunoto platību, 61,6 hektāru, kurām likumā noteiktais laiks pienācis šogad, 241,5 hektāri veco izcirtumu. Virsmežzinis atgādina, ka šis rudens ir ļoti pateicīgs meža kopšanai, laiks silts, sniega nav. Vēl var strādāt.

– Labākais kopšanas laiks ir oktobris, novembris, kad vairs nav lapu. Agrāk atjaunoto platību nodošanas termiņš bija 1.oktobris. Tas bija par agru,- vērtē arī J.Štokmanis – Blaus.

M.Sestulis atgādina, ka mežaudzes tiek pieņemtas un ieskaitītas mežā vēl līdz tam brīdim, kamēr sniegs netraucē pārbaudīt kopšanu.

Līdztekus pakalpojumu sniegšanai J.Štokmanis – Blaus kopj arī ģimenes mežus, kopā apmēram simts hektārus. Mežzine S.Mūrniece uzsver, ka “Kalna Dukšu” saimnieka ziņā nodotajās platībās viss tiek paveikts laikus un atbilstoši likumam. J.Štokmanis – Blaus seko jaunumiem gan normatīvajos aktos, gan meža kopšanas tehnoloģijās.

-Kad informēju saimnieku par jaunumiem likumos, parasti viņš ar tiem jau iepazinies, izlasījis internetā. Gandarījums par tādu meža īpašnieku. Viņam arī esam piešķīruši virsmežniecības sertifikātu, kas saimniekošanā dod lielāku brīvību nekā citiem īpašniekiem, – skaidro S.Mūrniece.

J.Štokmanis – Blaus atzīst, ka valsts normatīvo aktu prasības saimniekošanu mežā padarījušas civilizētāku. Diezgan nopietni situāciju ietekmējušas pirms dažiem gadiem pieņemtās izmaiņas, kas piespiež apstādīt izcirtumus un izkopt stādījumus vismaz pirmajā gadā. Taču joprojām ir arī normas, kas rada neskaidrības un traucē saimniekot. Piemēram, noteikumi kultūrvēstures pieminekļu apkārtnes apsaimniekošanā. Senkapiem un citiem pieminekļiem noteikta saudzēšanas zona 100 metri, sākot no ārējās robežas, kurā aizliegta koku ciršana. Bet daudziem objektiem joprojām nav precīzi noteikta atrašanās vieta. Kā var noteikt saudzēšanas zonu?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
38

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
63

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
284

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
28

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi