Rudenī bērnu nams- patversme “Gaujaslīči” tika pārveidots par sociālās aprūpes centru. Tas nozīmē, ka iestādē speciālisti strādā, sniedzot ārpusģimenes aprūpi, centrā palīdzību var saņemt māmiņas, kuras nonākušas krīzes situācijā, piemēram, palikušas bez dzīvesvietas. Kopš septembra centrā darbojas arī rotaļu grupa pirmsskolas vecuma bērniem.
“Pie mums ir 17 bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ savās ģimenēs ir kļuvuši par nastu, rotaļu grupā par bērnu aprūpi slēgti līgumi ar 15 vecākiem. Tas nozīmē, ka gandrīz visas vietas ir aizņemtas. Tiešām jūtam, ka veicam vajadzīgu darbu, jūtamies vajadzīgi. Bērnu namos Latvijā, arī “Gaujaslīčos” bērnu skaits samazinājās, jo valstī ir politika, ka bērnam jāaug ģimenē. Tā ir ļoti pareiza attieksme. Pēdējos pāris gados ļoti daudzi bērni nonāca audžuģimenēs, aizbildnībā, tika adoptēti,” reorganizācijas iemeslus skaidroja sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” direktore Ina Ozola. Ārpus ģimenes pārsvarā puikas
“Gaujaslīčos” joprojām savas mājas atraduši bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības. Satiktie puiši stāstīja, ka vienam te pagājuši jau 11 gadi, citam gads. Viņi paši uzreiz gan nesaka, ka te ir viņu mājas, bet, ja pajautā, tad atbilde vienmēr ir apstiprinoša. “Gaujaslīču” darbinieki stāsta, ka vienmēr iestādē vairāk nācies gādāt par pusaugu zēniem. Mazi bērniņi un meitenes ātrāk atraduši atpakaļceļu pie saviem vecākiem vai taku pie audžuvecākiem.
Arī pašlaik “Gaujaslīčus” par mājām sauc 15 zēni un divas meitenes vecumā no 12 līdz 18 gadiem.
“Mazākie bērni tika nodoti aizbildnībā, audžuģimenēs, nebija jāievieto citos bērnu namos. Juridiski brīvos bērnus adoptēja arī uz ārvalstīm. Vēl ļoti svarīgi, ka daļa bērnu atgriezās bioloģiskajās ģimenēs. Pašvaldības rada iespēju atbalstīt vecākus un bērnus ievietoja pagasta vai kaimiņpagasta bērnudārzā, lai vecāki var strādāt. Pie mums vēl pērnajā ziemā vairākas ģimenes, pārsvarā mammas, mācījās, uzklausīja speciālistu ieteikumus, kā atjaunot attiecības ar bērnu, kurš ilgu laiku pavadījis bērnu namā. Vecāki gribēja labot savas kļūdas. Tas bija labi paveikts darbiņš, un apmēram desmit bērnu varēja atgriezties paši savās mājās, dzīvot ģimenē,” stāstīja Ina Ozola.
Bērnu namā jeb ārpus ģimenes pārsvarā paliek pusaudži. Speciālisti uzsver, ka ne katrs cilvēks, arī audžu vecāki, kas izgājuši speciālu apmācību, spēj saprast pusaudzi, kurš audzis lielā mīlestības trūkumā un drūmā vidē. Triju gadu laikā “Gaujaslīčos” atgriezušies septiņi bērni no aizbildnības.
“Teorija ir viens, bet prakse ir citāda. Šie bērni prasa īpašu pieeju, bet ne katrs to spēj saprast. Visskumjāk, ka bērnu namā atgriežas arī tie bērni, kuri reiz no šejienes nodoti audžuģimenēs, aizbildnībā. Ģimenes vēlējušās tikai labu, bet ar pusaudzi, kuram ir rūgta pagātne, vairs netiek galā. Bērns izaug pie mums, sasniedz pilngadību. Mūsu speciālisti iesaka, ko darīt, kur mācīties tālāk. Pārsvarā no “Gaujaslīčiem” viņi aiziet, lai strādātu, nopelnītu iztikšanai. Daži arī apgūst profesiju. Vislielākā interese ir par celtniecību,” norādīja Ina Ozola un piebilda, ka iestādes darbinieku pienākumos neietilpst izzināt, kā nokārtojusies bijušo audzēkņu sadzīve, bet dažādās sarunās izdevies noskaidrot, ka pārsvarā bērniem, kuru bērnība pagājusi “Gaujaslīčos”, klājas labi.
Kopš rudens sociālās aprūpes centra atsevišķā istabiņā izmitināta arī viena gados ļoti jauna māmiņa, kura ar zīdainīti uz rokām bija palikusi bez pastāvīgas dzīvesvietas.
“Situācijas dzīvē ir dažādas. Ja mātei ar bērnu nav kur palikt, tad varam atbalstīt. Varam palīdzēt bērnu aprūpēt, gados jaunām māmiņām tā var gadīties, ka viņas nekā no tā neprot. Šo sievieti, kura pie mums mēnesi pavadīja, atbalstījām arī garīgi. “Šādos gadījumos ir nepieciešamas sarunas ar sociālajiem darbiniekiem, kuri zina pareizākos risinājumus,” tā Ina Ozola un paskaidroja, ka centrā vienlaikus var palīdzēt četrām, piecām krīzes situācijā nonākušām mātēm. Sievietes centrā var uzturēties neierobežotu laiku, ja pašvaldība, kurā viņa ir pie-rakstīta, ir gatava par pakalpojumu maksāt. Jāpiebilst, ka sociālās aprūpes centra darbu finansē Cēsu rajona padome, lai iestādi varētu attīstīt, tika izveidota rotaļu grupa, kur bērna uzturēšanās izdevumus apmaksā vecāki. Pieprasījums pēc vietas rotaļu grupā
Rotaļu grupa “Gaujaslīčos” strādā gandrīz divus mēnešus. Bērnudārznieka gaitas tajā uzsākuši 15 bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem. Speciālisti neslēpj, ka tā ir alternatīva bērnudārzam un lētāks prieks nekā aukles algošana. Ar centru vecāki slēdz līgumu, un bērnu var vest uz rotaļu grupu, lai viņš ārpus mājas pavadītu visu dienu, dažas stundas, ir iespēja bērniņu “Gaujaslīčos” atstāt arī visu diennakti. Dienā bērniem ir četrreizēja ēdināšana. Ja bērniņš grupu apmeklē regulāri darba dienās, tad vecākiem mēnesī tas izmaksā 45 latus, ja jānodrošina diennakts aprūpe , tad jāmaksā 56 lati, atstājot mazuli uz dažām stundām, ir jāmaksā lats stundā. Brīvdienās rotaļu grupa nestrādā.
„Cēsīs rindā uz pirmsskolas izglītības iestādēm atrodas vairāki simti bērnu, tāda centra izveidošana bija vajadzīga, īpaši tiem vecākiem, kuri savlaicīgi nebija pieteikuši bērnu bērnudārzā vai kuru bērniņu vecums neatbilst vēlamajam bērnudārznieka vecumam, kas būtu ap divarpus gadiņiem, šeit ir īstā vieta. Svaigs gaiss, skaisti ierīkotas telpas un gādīgs personāls nodrošina pilnvērtīgu aprūpi mazajiem klientiem,” lepni sacīja Ina Ozola. Bērni uz “Gaujaslīčiem” brauc ne tikai no Cēsīm. Rotaļu grupu apmeklē mazuļi no Liepas, Vaives un arī Limbažu rajona un Valmieras, kuru vecāki visbiežāk strādā Cēsīs.
“Tā ir tik feina sajūta, ka esi šiem bērniem vajadzīgs. Viņi pie mums pierod, te iemācās kopā sadzīvot, darboties, dalīties ar mantām. Vecāki priecājas par iespēju un daži interesējas arī par naktsmaiņu. Ir mammītes, kuras vienas audzina bērnus, viņām jādodas uz kursiem, tad šāda nepieciešamība rodas vismaz reizi nedēļā,” stāstīja sociālā aprūpētāja rotaļu grupā Judīte Dreimane.
Rotaļu grupā ik dienas notiek nodarbības, trīs reizes nedēļā ar bērniem strādā muzikālā audzinātāja, strādā logopēds, grupiņā ir daudz un dažādas rotaļlietas, kas palīdz bērnam iepazīt pasauli. „Katram bērnam šeit ir iespēja ne vien patīkami pavadīt laiku savu vienaudžu vidū, spēlēties, bet arī apmierināt zinātkāri, jo sociālā aprūpētāja pienākums ir atsaucīgi reaģēt uz bērna interesēm un respektēt ikviena mazuļa vajadzības. Bērnam māca arī viņa vecumam atbilstošus pienākumus – kārtot rotaļlietas, palīdzēt pieaugušajiem sadzīves darbiņos, sakārtot savas drēbītes,” ar gandarījumu atzina I.Ozola. Sākotnēji iestādes vadītāja vēlējusies, lai centrā vieta atrastos arī bērniem no riska un nelabvēlīgajām ģimenēm, lai vecāki varētu sakārtot savu dzīvi, izmantot nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātās iespējas, mācīties, pārkvalificēties, meklēt darbu. Viņasprāt, tas būtu reāls atbalsts, bet rajona padome lēmusi, ka rotaļu grupai jābūt maksas sociālajam pakalpojumam. Kā zināms, tad nelabvēlīgo ģimeņu vecākiem bieži nav piecu, kur nu vēl 45 latu bērnu vajadzībām, bet vietējās pašvaldības acīmredzot nevēlējās uzņemties jaunu finansiālu nastu.
Komentāri