Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

“Gaujaslīčiem” jauna kvalitāte

Druva
00:00
24.11.2006
1

Rudenī bērnu nams- patversme “Gaujaslīči” tika pārveidots par sociālās aprūpes centru. Tas nozīmē, ka iestādē speciālisti strādā, sniedzot ārpusģimenes aprūpi, centrā palīdzību var saņemt māmiņas, kuras nonākušas krīzes situācijā, piemēram, palikušas bez dzīvesvietas. Kopš septembra centrā darbojas arī rotaļu grupa pirmsskolas vecuma bērniem.

“Pie mums ir 17 bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ savās ģimenēs ir kļuvuši par nastu, rotaļu grupā par bērnu aprūpi slēgti līgumi ar 15 vecākiem. Tas nozīmē, ka gandrīz visas vietas ir aizņemtas. Tiešām jūtam, ka veicam vajadzīgu darbu, jūtamies vajadzīgi. Bērnu namos Latvijā, arī “Gaujaslīčos” bērnu skaits samazinājās, jo valstī ir politika, ka bērnam jāaug ģimenē. Tā ir ļoti pareiza attieksme. Pēdējos pāris gados ļoti daudzi bērni nonāca audžuģimenēs, aizbildnībā, tika adoptēti,” reorganizācijas iemeslus skaidroja sociālās aprūpes centra “Gaujaslīči” direktore Ina Ozola. Ārpus ģimenes pārsvarā puikas

“Gaujaslīčos” joprojām savas mājas atraduši bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības. Satiktie puiši stāstīja, ka vienam te pagājuši jau 11 gadi, citam gads. Viņi paši uzreiz gan nesaka, ka te ir viņu mājas, bet, ja pajautā, tad atbilde vienmēr ir apstiprinoša. “Gaujaslīču” darbinieki stāsta, ka vienmēr iestādē vairāk nācies gādāt par pusaugu zēniem. Mazi bērniņi un meitenes ātrāk atraduši atpakaļceļu pie saviem vecākiem vai taku pie audžuvecākiem.

Arī pašlaik “Gaujaslīčus” par mājām sauc 15 zēni un divas meitenes vecumā no 12 līdz 18 gadiem.

“Mazākie bērni tika nodoti aizbildnībā, audžuģimenēs, nebija jāievieto citos bērnu namos. Juridiski brīvos bērnus adoptēja arī uz ārvalstīm. Vēl ļoti svarīgi, ka daļa bērnu atgriezās bioloģiskajās ģimenēs. Pašvaldības rada iespēju atbalstīt vecākus un bērnus ievietoja pagasta vai kaimiņpagasta bērnudārzā, lai vecāki var strādāt. Pie mums vēl pērnajā ziemā vairākas ģimenes, pārsvarā mammas, mācījās, uzklausīja speciālistu ieteikumus, kā atjaunot attiecības ar bērnu, kurš ilgu laiku pavadījis bērnu namā. Vecāki gribēja labot savas kļūdas. Tas bija labi paveikts darbiņš, un apmēram desmit bērnu varēja atgriezties paši savās mājās, dzīvot ģimenē,” stāstīja Ina Ozola.

Bērnu namā jeb ārpus ģimenes pārsvarā paliek pusaudži. Speciālisti uzsver, ka ne katrs cilvēks, arī audžu vecāki, kas izgājuši speciālu apmācību, spēj saprast pusaudzi, kurš audzis lielā mīlestības trūkumā un drūmā vidē. Triju gadu laikā “Gaujaslīčos” atgriezušies septiņi bērni no aizbildnības.

“Teorija ir viens, bet prakse ir citāda. Šie bērni prasa īpašu pieeju, bet ne katrs to spēj saprast. Visskumjāk, ka bērnu namā atgriežas arī tie bērni, kuri reiz no šejienes nodoti audžuģimenēs, aizbildnībā. Ģimenes vēlējušās tikai labu, bet ar pusaudzi, kuram ir rūgta pagātne, vairs netiek galā. Bērns izaug pie mums, sasniedz pilngadību. Mūsu speciālisti iesaka, ko darīt, kur mācīties tālāk. Pārsvarā no “Gaujaslīčiem” viņi aiziet, lai strādātu, nopelnītu iztikšanai. Daži arī apgūst profesiju. Vislielākā interese ir par celtniecību,” norādīja Ina Ozola un piebilda, ka iestādes darbinieku pienākumos neietilpst izzināt, kā nokārtojusies bijušo audzēkņu sadzīve, bet dažādās sarunās izdevies noskaidrot, ka pārsvarā bērniem, kuru bērnība pagājusi “Gaujaslīčos”, klājas labi.

Kopš rudens sociālās aprūpes centra atsevišķā istabiņā izmitināta arī viena gados ļoti jauna māmiņa, kura ar zīdainīti uz rokām bija palikusi bez pastāvīgas dzīvesvietas.

“Situācijas dzīvē ir dažādas. Ja mātei ar bērnu nav kur palikt, tad varam atbalstīt. Varam palīdzēt bērnu aprūpēt, gados jaunām māmiņām tā var gadīties, ka viņas nekā no tā neprot. Šo sievieti, kura pie mums mēnesi pavadīja, atbalstījām arī garīgi. “Šādos gadījumos ir nepieciešamas sarunas ar sociālajiem darbiniekiem, kuri zina pareizākos risinājumus,” tā Ina Ozola un paskaidroja, ka centrā vienlaikus var palīdzēt četrām, piecām krīzes situācijā nonākušām mātēm. Sievietes centrā var uzturēties neierobežotu laiku, ja pašvaldība, kurā viņa ir pie-rakstīta, ir gatava par pakalpojumu maksāt. Jāpiebilst, ka sociālās aprūpes centra darbu finansē Cēsu rajona padome, lai iestādi varētu attīstīt, tika izveidota rotaļu grupa, kur bērna uzturēšanās izdevumus apmaksā vecāki. Pieprasījums pēc vietas rotaļu grupā

Rotaļu grupa “Gaujaslīčos” strādā gandrīz divus mēnešus. Bērnudārznieka gaitas tajā uzsākuši 15 bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem. Speciālisti neslēpj, ka tā ir alternatīva bērnudārzam un lētāks prieks nekā aukles algošana. Ar centru vecāki slēdz līgumu, un bērnu var vest uz rotaļu grupu, lai viņš ārpus mājas pavadītu visu dienu, dažas stundas, ir iespēja bērniņu “Gaujaslīčos” atstāt arī visu diennakti. Dienā bērniem ir četrreizēja ēdināšana. Ja bērniņš grupu apmeklē regulāri darba dienās, tad vecākiem mēnesī tas izmaksā 45 latus, ja jānodrošina diennakts aprūpe , tad jāmaksā 56 lati, atstājot mazuli uz dažām stundām, ir jāmaksā lats stundā. Brīvdienās rotaļu grupa nestrādā.

„Cēsīs rindā uz pirmsskolas izglītības iestādēm atrodas vairāki simti bērnu, tāda centra izveidošana bija vajadzīga, īpaši tiem vecākiem, kuri savlaicīgi nebija pieteikuši bērnu bērnudārzā vai kuru bērniņu vecums neatbilst vēlamajam bērnudārznieka vecumam, kas būtu ap divarpus gadiņiem, šeit ir īstā vieta. Svaigs gaiss, skaisti ierīkotas telpas un gādīgs personāls nodrošina pilnvērtīgu aprūpi mazajiem klientiem,” lepni sacīja Ina Ozola. Bērni uz “Gaujaslīčiem” brauc ne tikai no Cēsīm. Rotaļu grupu apmeklē mazuļi no Liepas, Vaives un arī Limbažu rajona un Valmieras, kuru vecāki visbiežāk strādā Cēsīs.

“Tā ir tik feina sajūta, ka esi šiem bērniem vajadzīgs. Viņi pie mums pierod, te iemācās kopā sadzīvot, darboties, dalīties ar mantām. Vecāki priecājas par iespēju un daži interesējas arī par naktsmaiņu. Ir mammītes, kuras vienas audzina bērnus, viņām jādodas uz kursiem, tad šāda nepieciešamība rodas vismaz reizi nedēļā,” stāstīja sociālā aprūpētāja rotaļu grupā Judīte Dreimane.

Rotaļu grupā ik dienas notiek nodarbības, trīs reizes nedēļā ar bērniem strādā muzikālā audzinātāja, strādā logopēds, grupiņā ir daudz un dažādas rotaļlietas, kas palīdz bērnam iepazīt pasauli. „Katram bērnam šeit ir iespēja ne vien patīkami pavadīt laiku savu vienaudžu vidū, spēlēties, bet arī apmierināt zinātkāri, jo sociālā aprūpētāja pienākums ir atsaucīgi reaģēt uz bērna interesēm un respektēt ikviena mazuļa vajadzības. Bērnam māca arī viņa vecumam atbilstošus pienākumus – kārtot rotaļlietas, palīdzēt pieaugušajiem sadzīves darbiņos, sakārtot savas drēbītes,” ar gandarījumu atzina I.Ozola. Sākotnēji iestādes vadītāja vēlējusies, lai centrā vieta atrastos arī bērniem no riska un nelabvēlīgajām ģimenēm, lai vecāki varētu sakārtot savu dzīvi, izmantot nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātās iespējas, mācīties, pārkvalificēties, meklēt darbu. Viņasprāt, tas būtu reāls atbalsts, bet rajona padome lēmusi, ka rotaļu grupai jābūt maksas sociālajam pakalpojumam. Kā zināms, tad nelabvēlīgo ģimeņu vecākiem bieži nav piecu, kur nu vēl 45 latu bērnu vajadzībām, bet vietējās pašvaldības acīmredzot nevēlējās uzņemties jaunu finansiālu nastu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
8
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi