Labklājības ministre Dagnija Staķe vakar sarunājās ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un atbildēja uz “Druvas” lasītāju jautājumiem.
Ministre uzsvēra, ka visām sociālām grupām situāciju nav iespējams uzlabot uzreiz. Visneapmierinātākie izklausījās pensionāri, kuri bija neizpratnē par lēno pensiju kāpumu, daudz netaisnības, gados veco cilvēkuprāt, ir strādājošo pensionāru adresē. Ministre paskaidroja, ka savā darbības laikā nav bārstījusies ar solījumiem, tāpēc uzsver, ka nav paredzamas krasas izmaiņas, bez tam daudzi grozījumi panākti līdz ar šī gada sākumu, ministre uzsvēra, ka dažādi grozījumi veikti, uzklausot tieši iedzīvotāju ieteikumus.
“Ja man jautā, kā lai izdzīvo ar 80 latiem pensionārs, piekrītu, ka tas nav viegli. Bet lūdzu pavērtēt, kādi ir ģimenes ienākumi, ja vecāki strādā par minimālo algu un ģimenē aug divi bērni? Sociālo vajadzību ir ļoti daudz,” sacīja ministre Dagnija Staķe un piebilda, ka Labklājības ministrijai no valsts kopējā budžeta iedala gandrīz ceturto daļu. Līdzekļi nepieciešami ne tikai pensijām un pabalstiem, bet arī sociālajai rehabilitācijai, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai, jārisina nodarbinātības jautājumi.
“Valsts ļoti daudz tērē sociālajām vajadzībām. Sabiedrība noveco. Cik naudas var atlicināt, tik tērē,” tā Dagnija Staķe un piebilda, ka, viņasprāt, attaisnojusies pabalstu sistēmas maiņa ģimenēm, kuras izšķīrušās par bērniņa laišanu pasaulē. Uzlabojies valsts demogrāfiskais stāvoklis.
D. Staķe piebilda, ka pagaidām neizdosies mainīt pabalsta apmēru, kādus mammas vai tēti, kuri devušies bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem pēc bērna gada vecuma sasniegšanas. Tajā pat laikā Labklājības ministrija vairāk uzmanības pievērsīs invalīdu vajadzībām, mainot dažu grupu pabalstu apmērus un pakalpojumu pieejamību.
Labklājības ministre piedalījās arī Cēsīs notikušajā iedzīvotāju nodarbinātības konferencē, bet, tiekoties ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, uzklausīja situācijas, kas satrauc invalīdus, slimību novājinātus cilvēkus, pensionārus.
“Mēs cīnāmies par to, lai neredzīgajiem cilvēkiem būtu auto transporta kartes. Tā ir visur Eiropā. Bieži Rīgā, Jūrmalā, Cēsīs nav kur atstāt mašīnu,” tā Latvijas neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs Egons Zariņš. Ministre ieteica risinājumus meklēt pašvaldībā, atrodot kaut vienu papildu stāvvietu redzes invalīdu transportam. Daudz rūpju, bet galvenokārt par veselības aprūpes nepieejamību un dārdzību, bija Cēsu pensionāru biedrības pārstāvjiem.
“Valstij vajadzētu atbalstīt nevalstiskās organizācijas nevis visas rūpes novelt pašvaldībai. Par darbu beigušu cilvēku neviens valstī neinteresējas,” uzsvēra pensionāru biedrības pārstāve Stefānija Goļikova. Ministre sniedza daļēji iepriecinošu atbildi, proti, sadarbībā ar sociālo integrācijas fondu var iesaistīties projektu izstrādē un saņemt finanses arī veselības aprūpes pasākumiem. Tajā pat laikā ministre uzsvēra, ka visas sabiedriskās, nevalstiskās organizācijas, kas izveidotas Latvijā, pat daļēji no budžeta nevarēs finansēt.
Atbildes uz “Druvas” lasītāju jautājumiem un sarunu, kas notika ar ministri Dagniju Staķi redakcijā, lasiet avīzes trešdienas numurā.
Komentāri