Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā patlaban zināšanas papildina topošie virsnieku pamatapmācības kursa kadeti.
Desmit nedēļu laikā viņi apgūst taktikas elementus, pavēļu procedūru, nodarbību sagatavošanas un vadīšanas iemaņas, nodaļas vadības pamatprincipus, kā arī citas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas nodaļas līmeņa instruktoriem. Viena no šādām svarīgām zināšanām tika uz pašu ādas izbaudīta Niniera ezerā. Proti, kā rīkoties situācijā, ja ziemā gadās ielūst ledainā ūdenī. Kursantus sapulcināja uz ezera ledus pie paliela āliņģa,kas bija speciāli sagatavots šīm nodarbībām. Vispirms virsleitnants Mareks Dombrovskis pastāstīja, kas jāņem vērā, ielūstot ledū. Galvenais – neļauties panikai, bet censties saglabāt mieru, nedaudz pagaidīt, līdz elpošana kļūst rāmāka, tad mēģināt tikt laukā no ūdens. Pēc instruktāžas pasniedzējs – instruktors Ingus Linē demonstrēja to, kas vēlāk jāveic ikvienam kursantam – ar visām drēbēm ielēkt ledainajā ūdenī, palikt tur, līdz norimst elpošana, un tad saviem spēkiem tikt laukā no ūdens. Tad ar kolēģu palīdzību ātri nomainīt slapjās drēbes pret sausām.
“Šāds pārbaudījums svarīgs, lai topošie komandieri zinātu, kas var gadīties, ja ziemā vienībai jāšķērso ūdenstilpe. Pēc šī vingrinājuma viņiem būs zināmas sajūtas, kādas apņem, ielūstot ledainā ūdenī. Viņi zinās, kā rīkoties šādā negadījumā, ka nedrīkst paniski censties izkārpīties no ūdens, bet svarīgi nogaidīt un saglabāt mieru. Jo viena minūte uz kopējā fona neko nemaina, bet rezultāts būs labāks. Šāda pieredze ikvienam izdzīvošanas spēju palielina par kādiem 30 procentiem,” atzina I.Linē.
Pēc paraugdemonstrējuma bija kursantu kārta izmēģināt pārbaudījumu. Viens no pirmajiem āliņģī metās kursa seržants Aldis Lodiņš. Pēc peldes viņš atzina, ka šo pārbaudījumu reiz jau izgājis, tāpēc šoreiz ūdenī devies ar drošu sirdi, zinādams, kas sagaida.
“Ir interesanti reizēm izjust kaut ko ekstrēmu. Šāds pārbaudījums ikvienam svarīgs no drošības viedokļa, jo nekad nevar zināt, kādā situācijā varam nonākt. Pirmajā reizē grūtākais bija spert pirmo soli, jo kad esi ūdenī, atkāpties vairs nav kur, jācenšas nomierināties, atcerēties, ko teica instruktāžā,” stāstīja A.Lodiņš, piebilstot, ka sajūtas līdzīgas, kā pēc pirts ielēkt āliņģī.
Kursants Ivars Kokars pēc pārģērbšanās sausās drēbēs ar smaidu atzina, ka tagad miegs vairs nenākot: “Viss atkarīgs no paša. Ja būs bail, nevarēs sadūšoties spert pirmo soli. Ja noskaņojas tam – viss ir viegli izdarāms. Psiholoģiski biju gatavs tam, ka viss izdosies, un tā arī bija. Grūtāk ir atgūt normālu elpošanu pirmajās sekundēs, kad esi ielidojis iekšā. Jo ilgāk atrodies ūdenī, jo vieglāk kontrolēt elpošanu un vieglāk tikt ārā. Tas ir ļoti vērtīgs pārbaudījums.”
Pie kursantiem ieradās arī Instruktoru skolas komandieris Jānis Lakševics, lai uzmundrinātu viņus un atgādinātu, ka šis pārbaudījums, pirmām kārtām nepieciešams pašiem karavīriem, lai šāds negadījums viņus nepārsteigtu nesagatavotus. Viņš arī paskaidroja, ka šis nav obligāts pārbaudījums visiem, katram jāizvērtē, uz ko viņš spējīgs. Gatavību lekt āliņģī izteica gandrīz visi, vien piecas daiļā dzimuma pārstāves šoreiz vēl nebija tam gatavas. Bet netrūka arī drosmīgo. Vendija Stāmere pēc peldes atzina, ka sajūtas ir spilgtas: “Svarīgi noķert elpu, jo, nonākot aukstajā ūdenī, tā aizsitas, vēl nedaudz sarijos ūdeni. Pirmais brīdis bija šokējošs, bet, kad izdevās nomierināties, viss bija labi. Un tagad nav pat auksti!”
Arī citi atzina, ka ir vērts pamēģināt. It īpaši pēc tam, kad pirmie to paveica, citiem radās azarts neatpalikt.
Dažas dienas pēc pārbaudījuma I.Linē pastāstīja, ka nekādas sekas uz kursantu veselību pelde nav atstājusi, visi bijuši apmierināti ar veikto pārbaudījumu.
Komentāri