Svētdienas vakarā Cēsu kultūras centrā skanēja dziesmas un dzeja par mīlestību. Un acu priekšā uzplauka Krievijas ainavas, gadsimtos izdzīvotas kaislības un ilgas, smeldze un atvērta dvēsele, kura uzrunā.
– Tikai krievi tā māk ielikt dvēseli saujā un pašūpot, – tā pēc “Krievu ziemas vakara”, kas bija kopā pulcējis krievu kultūras cienītājus, atzina cēsniece Dzintra Kozaka.
Otro reizi Cēsu 2. vidusskolas kolektīvs bija saaicinājis cēsniekus uz nu jau tradicionālo “Krievu ziemas vakaru”. Vēl tagad daudziem atmiņā iepriekšējā tikšanās, kad skanēja krievu romances.
“Projektu īstenot nebija grūti. Vairāki vidusskolas absolventi zvanīja, interesējās, kad būs, vai varēs piedalīties. Arī skolēni – gan krievi, gan latvieši bija ļoti ieinteresēti. Latvieši ar prieku mācījās dziesmas un izrunāt vārdus, deju soļus. Ne visiem, kuri vēlējās, šoreiz bija iespēja piedalīties,” “Druvai” pastāstīja projekta vadītāja, direktores vietniece Daiga Ducena. Viņa arī uzsvēra, ka tovakar vēlējušies parunāt par mīlestību. Tik daudzveidīgu un niansēs, noskaņās dažādu. “Šajā datoru un tehnoloģiju laikmetā mēs gribējām cilvēkiem sagādāt mīļu, skaistu vakaru,” tā Daiga Ducena.
Un rīkotājiem tas izdevās. ”Mīlestība mūsu laimei dota” – izskanēja Puškina, Marinas Cvetajevas dzejā, pazīstamās dziesmās, kuras ne viens vien klusībā dungoja līdzi. Par mīlestību.
“Krievu ziemas vakaru” idejas autore 2.vidusskolas direktore ir Inna Semjonova. Par viņu kāda no sarīkojuma apmeklētājām sacīja, ka viņa ir tā, kura Cēsīs uztur krievu bagāto kultūru. “Šajos vakaros mēs gribam iepazīstināt ar savu kultūru un tajā pašā laikā dot iespēju krievu cilvēkiem kaut reizi gadā sanākt kopā sirsnīgā gaisotnē, atcerēties to labo, kas dzīvē bijis,” sacīja Inna Semjonova un uzsvēra, ka mīlestība cilvēkus vieno un priekšstati par to dažādu tautu cilvēkiem ir vienādi. “Tas, kas ir skaists, ir saprotams visiem. Nevienu nevar piespiest sevi mīlēt, tā var tikai radīt naidu,” atgādina Inna Semjonova.
Pēc sarīkojuma gandarīti bija visi, gan dalībnieki – vidusskolas audzēkņi un pedagogi, dažādu gadu absolventi, gan tie cēsnieki, kuri kļuva bagātāki.
“Nākamgad tiksimies atkal. Skanēs Vladimira Visocka dziesmas, jo tas būs viņa atceres gads,” sacīja Inna Semjonova. Uz ekrāna zāles stūrī ziemas ainavu nomaina roze, miglainu noskaņu putenis…
Komentāri