Lielākās sporta aktivitātes Skujenes pagastā notiek vasarā, kad jau četrus gadus regulāri tiek rīkoti sporta svētki. Kā pastāstīja viens no sporta svētku organizatoriem Egons Veidemanis, vienu gadu bijuši pat divi sporta svētki – vieni pašiem, otrajos aicināti citu pagastu entuziasti Arī šogad tiek plānoti divi svētki: „Aktīvā atpūta cilvēkiem ir nepieciešama, tāpēc sporta svētki ir ļoti apmeklēti pasākumi. Tie ir interesanti, jautri. Protams, pēc ilgāka pārtraukuma bija grūti atsākt, bet jutām, ka cilvēkiem tos vajag. Nepieciešamību pierādīja fakts, ka pēc desmit gadu pārtraukuma
pirmajos svētkos bija ļoti liela ieinteresētība. Piemēram, šautriņu mešanā
piedalījās 150 cilvēki. Tagad aktivitāte nedaudz noplakusi, tomēr starp simts un pussimts cilvēkiem katru gadu piedalās. Daudzi nāk vienkārši skatīties.”
Sporta svētki tiek rīkoti iespējami daudzveidīgāki, lai var piedalīties pēc iespējas vairāk cilvēku. Programmā bijusi gan šautriņu mešana, gan šaušana ar pneimatisko šauteni, virves vilkšana, futbola soda metieni, mašīnas vilkšana un tamlīdzīgi.
Pašvaldības darbinieki regulāri piedalās pašvaldību darbinieku spartakiādēs. Kādreiz pagastā notikuši ģimeņu sporta svētki un mednieku kolektīvu spartakiādes. E.Veidemanis: „Sen nav bijuši ne vieni, ne otri. Medniekiem
ierosinājām šos svētkus atjaunot. Viņi solījās padomāt. Arī ģimeņu sporta svētkus vajadzētu atjaunot. Šādu svētku organizēšanai vairāk jāiegulda darbs nekā nauda. Tur nemaz tik daudz līdzekļu nevajag, tikai uzņēmību un izdomu. Ir jau grūti cilvēks iekustināt, bet, ja pagastā būtu viens cilvēks – sporta koordinators, būtu vieglāk.”
Ziemā kopēju aktivitāšu nav. E.Veidemanis: „Tas ir trūkums. No pašvaldības puses kaut ko vajadzētu izdomāt. Sportam un kultūrai budžetā nauda ir atvēlēta. Sērmūkšu pamatskolā un arī klubā ir tenisa un novusa galdi. Ziemā varētu rīkot galda tenisa un novusa turnīrus, galda spēļu sacensības. Pats agrāk dambreti spēlēju, sen gan tas nav darīts. Tā kā pagastā nav sporta zāles, plašākus svētkus ziemā rīkot grūti. Ja nu vienīgi kaut ko saistītu ar ziemas sporta veidiem.” Tomēr, kā secināja E.Veidemanis, ziemas sporta veidu piekritēju pagastā īsti nav, jo neredzot nevienu, kas sava prieka pēc, piemēram, paslēpotu: „Kāds individuāli aizbrauc uz kalniem paslēpot – uz Žagarkalnu, Andrēnkalnu. Vietējie kalniņi gan neviens nav noslēpoti. Agrāk te visi pakalni bija nobraukāti, tagad nekā.”
Nopietnāk ar sportu pagastā nodarbojas tikai zēnu futbola komanda, kurā spēlē Valērijs Vačiļa, Matīss Pilibaitis, Edijs Knāķis, Alvis un Māris Riekstiņi. Viņiem veicās diezgan labi – Piebalgas zonas sacensībās ir cerība iegūt otro vietu. E.Veidemanis: „Prieks par jauniešiem futbolistiem. Varbūt aizies nopietnāk spēlēt, kļūs par profesionāļiem. Skolā otrais aiz futbola ir hokejs, bet tur īsti tādas komandas nav, vienīgi notiek skolas iekšējie turnīri.” Puiši futbolisti ziemā trenēties brauc uz Priekuļiem. Sākumā viņus veda vecāki, tagad pašvaldība – dod transportu gan braukšanai uz treniņiem, gan sacensībām. Uz vecākiem gulstas atbalsta nasta – gan morālā, gan finansiālā. Ziemā tēriņu vairāk, jo nav treniņu iespējas turpat pagastā. Vasarā puiši izmanto pagastā esošo laukumu. Tam paši darbmācības stundās vārtus sametinājuši.
Sērmūkšu pamatskolai nav īstas sporta zāles. Pašvaldība pagaidām domā, kā šo problēmu risināt, jo pašreizējā zāle nav piemērota sporta nodarbībām. Tā ir aktu zāle, tajā nevar spēlēt bumbu, jo logiem priekšā nav aizsargu. E.Veidemanis: „Idejas līmenī ir variants, ka zāles vajadzībām varētu rekonstruēt skolas tuvumā esošos vecos staļļus. Ja būtu zāle, sporta dzīvi varētu veidot aktīvāku. Tas ir ļoti vajadzīgs īpaši jauniešiem, jo tiem, kas sporto, nav laika visādām muļķībām, pīpēšanai un dzeršanai. Tāpat ir jaunieši, kas saka – pat ja man te būtu darbs, ko es te vēl darīšu. Par to ir jādomā, lai būtu ko darīt. Sports varētu būt tas, kas jauniešus piesaistītu. Ar to gan diez vai kādu var noturēt, ja viņš nolēmis doties citur, tomēr varbūt kādam dzīve šeit vairs neliksies tik garlaicīga, ka jāmeklē cita dzīvesvieta. Agrāk sporta dzīvi aktivizēja Andris Demešenkovs – viņš mācīja bērniem karatē, aizsāka futbolu. Kopš Andris vairs nestrādā šeit, jūtam viņa trūkumu, jo pagastā vajadzīgs kāds, kas ievirza.”
Pieaugušajiem nevienas sporta komandas nav. E.Veidemanis: „Varbūt kāds kaut ko atsevišķi dara, bet pagasta komandas nav.
Kam ir vēlēšanās, atradīs iespēju. Piemēram, pats ar dažiem draugiem reizi nedēļā savācamies un uzspēlējam galda tenisu. Līdzīgi mums darbojas vēl pa kādai grupiņai, bet nopietnāk nekā nav. Vienīgi Vita Demešenkova plāno nopietnāk nodarboties ar zirgu sportu. Tas gan ir dārgs.” Organizēti braucieni uz lielākiem sporta pasākumiem, piemēram, skrējieniem, slēpojieniem, nav. Daži individuāli aizbrauc.
E.Veidemanis atzīst, ka pagastā ļoti pietrūkst sporta koordinatora, kura pienākumos ietilpst sporta pasākumu, daudzi skujenieši dodas strādāt uz pilsētu, aizbrauc uz ārzemēm. Nav vairs tik daudz aktīvā vecuma cilvēku, ko iesaistīt, bet tos pašus jārosina. Ja kāds grib sportot, tad traucē laika trūkums, kas īpaši jūtams, ja sporta iespējas nav tepat pagastā. Pagaidām bez tenisa un novusa galdiem, ir volejbola un basketbola laukums pie pašvaldības ēkas, ko var izmantot visi pagasta iedzīvotāji. Ļoti vajag sporta zāli.”
Komentāri