“Vai pašvaldībai ir jāpalīdz aizbildnim?” šādu jautājumu gan telefoniski, gan vēstulē “Druvai” uzdeva aizbildne Sandra Komurņicka, kurai radušās domstarpības ar Nītaures pagasta padomes deputātiem.
“Gada nogalē bērnu vajadzēja vest uz redzes, divreiz uz dzirdes centru Rīgā, vēl pie neirologa. Kad ārstiem teicu, ka tik bieži nespēšu izbraukāt, man tā tieši uzbrauca, ka citas mammas to dabūjot gatavu, ka pašvaldības izdevumus atmaksājot. Man gribējās, lai mūsu pašvaldība sedz tikai ceļa izdevumus, iesniedzu benzīna čeku, cerot, ka deputāti sapratīs, bet palīdzību atteica. Es nekad pašvaldībai neko nebiju prasījusi, tāpēc man nepatika tā vienaldzība, solīja kaut kā palīdzēt tikai uz priekšdienām,” tā savu skatījumu uz notikušo klāstīja Sandra Komurņicka.
“Nolikumā par sociālās palīdzības piešķiršanas kārtību Nītaures pagastā ir teikts, ka atbalstām mūsu iedzīvotājus ārkārtējos gadījumos, kad ir smagas saslimšanas, maksājam pusi no ārstniecības izdevumiem. Bez tam šādu atbalstu piešķiram reizi gadā. Katru gadījumu izskatām atsevišķi un šī nebija ārkārtas situācija,” vērtēja Nītaures pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Menģele, piebilstot, ka Sandra pašvaldībai iesniegusi apmaksai degvielas čeku, nepievienojot izziņas par ģimenes mēneša ieņēmumiem. Nītaures pagasta bāriņtiesas priekšsēdētājs Ādolfs Vilnis spriež, ka cilvēciski būtu bijis Sandru atbalstīt. “Kā amatpersona esmu pateicīgs sievietei, ka viņa bērnu paņēmusi, spēj rūpēties. Sandra cīnās. Ja 20 latus vajadzēja samaksāt par transportu, tad dabiski, ka prasīja atpakaļ. Finansiālais atbalsts ir atkarīgs no pašvaldības iespējām. Maciņš ir tik biezs, cik ir. Ja visi izies uz to, ka pašvaldībai jāpalīdz, tad arī Rīgas miljoni tiks iztērēti. Pašvaldība daudzus iedzīvotājus atbalsta ar transportu, visiem tāpat nevarēs palīdzēt, bet Sandrai tas ir solīts,” tā Ādolfs Vilnis.
Tiekoties Sandra Komurņicka atzina, ka visas izziņas, kādas prasītas, pašvaldībai nav iesniegusi, bet cerējusi uz sapratni. Tagad vairs dusmas uz ierēdņiem neesot, bet sirdī aizķērušās dažas iebildes, ko saņēmusi aizbildne, kura divus gadus rūpējas par kādas Nītaures pagasta iedzīvotājas bērnu, no kura sieviete atteikusies tūlīt pēc dzemdībām. Tolaik bērns norakstīts kā slims un ievietojams speciālajās aprūpes iestādēs, bet Sandra ar vīru un saviem četriem palielajiem bērniem izlēmuši par aizbildnību, tagad viņi domā par iespēju Ramonu adoptēt.
“Viņa ir mans bērns, esmu izaudzinājusi no pirmajiem mēnešiem. Par viņu kā savu bērnu arī gādāju, tāpēc man nepatika pašvaldības attieksme, darbinieku jautājumi – cik bieži vedīšu pie ārsta, kāpēc esmu nopirkusi skapi, ja pietrūkst līdzekļu, kāpēc ievilkām internetu? Man ir lielie bērni, kuriem skolā ejot to vajag. Pašvaldībā man uzteica, ka vajag savu budžetu salikt. Tajā pašā laikā man stāsta, ka viņiem budžetā nav naudas. A man ir jāsaplāno! Uz viņiem skatījos un nesapratu, kāpēc esmu atnākusi. Tieši viņiem, ja ir deputāti, vajadzēja paprasīt, vai mums viss kārtībā, vai labi,” izteicās Sandra Komurņicka. Sociālās sfēras darbinieki Nītaurē nenoliedz, ka aizbildņu atbildība ir liela un izvēlētais pienākums nav viegls. Ādolfs Vilnis atklāja, ka viņam jau ilgstoši neizdodas kādu pagasta ģimenei pārliecināt par iespēju kļūt par audžuģimeni. Cilvēki šaubās. Nītaurē ir divi aizbildņi un divi pagasta bērni dzīvo pie saviem aizbildņiem ārpus pagasta teritorijas.
“Jau kuro gadu saglabājas šie 38 lati, ko valsts maksā aizbildnim, vēl bērnu nauda. Summa ir kā iesaldēta, neko necenšas pielikt,” kritizēja Ādolfs Vilnis. Tajā pat laikā Nītaures sociālās jomas speciālisti uzsver, ka ar visu aizbildņu darbu un bērnu apstākļiem jaunajās ģimenēs viņi ir apmierināti, piebilstot, ka aizbilstamo īstie vecāki nespētu ne laika, ne finansiālajā ziņā par bērniem tik labi gādāt.
Komentāri