Līga Eglīte, Gaujas NP vides saziņas daļas vadītājas vietniece
Gandrīz katra ikdienišķa saruna nemanāmi ievirzās „meteoroloģiskajā gultnē”. Šoreiz ne par to, kāds rīt būs laiks, bet gan par to, kādi bijuši citu gadu pavasari. Ieskatīsimies apkopojumā, ko novērojuši ilggadīgi Gaujas Nacionālā parka iedzīvotāji Bruno Pilāts, Uldis Saulītis, Māris Mitrevics un Jānis Eglītis.
Aizvadītajai siltajai ziemai līdziniece bija 1990.gadā, kad 14.februārī jau varēja art zemi, toties 1996.gada pavasarī mežos bija aizkavējies sniegs vēl 5.maijā, un vietām cilvēki slēpoja.
Agrs pavasaris, kad sniegs nokusa jau februārī, bija 1967. un 2000.gadā. Arī 1971., 1983., 2004.gadā jau marta vidū pazuda pēdējās kupenas, bet 1990.gada 19.martā bija +180C, mežmalās „sijājās” odi un pavasaris par trim nedēļām apsteidza „plānu”.
1969., 1980., 1996.gadā ziema aizkavējās, sniegs nokusa tikai aprīlī. Arī 1963., 1987.gadā ap pavasara iestāšanās laiku vēl valdīja īsta ziema un gaisa temperatūra pazeminājās līdz -220C.
Ievērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās bija novērojama 1989.gada 13.aprīlī +230C, siltuma rekords, kāds konstatēts aizvadītajos 100 gados. Vairākas reizes ap Jurģu dienu novērots „pavasara karstums”: 1995.gada 23.aprīlī gaisa temperatūra pārsniedza +200C un mežos uzziedēja baltie vizbuļi, 1996.gada 22.aprīlī +260C, 2000.gada 24.aprīlī +300C, kad drosmīgākie atklāja peldsezonu, un 2001.gada 24.aprīlī, kad gaisa temperatūra sasniedza +220C. Pēc ticējumiem bada gadu vēstīja pērkons, kas 1992. gada 14.aprīlī ieducināja kailos kokos, ievadot mēnesi ilgu lietus periodu, līdz pat maija vidum. Tajā pavasarī bija maz saules un maz putnu dziesmu.
Ziema vēlreiz atgādināja par sevi 1988.gadā, kad no 23. līdz 28.aprīlim sasniga biezā kārtā. Nosala daudzi gājputni. Sniegotas bija arī 2001.gada Lieldienas, kad 15.aprīlī varēja gan pikoties, gan velt sniegavīrus. Vecākās paaudzes cēsnieki droši vien atceras 1956.gada lielos plūdus, kad aprīļa beigās un maija sākumā Gauja draudīgi skalojās palienes pļavās pie Raiskuma tilta. Siguldieši stāsta, ka lielceļam Sigulda – Turaida pāri tecēja ūdens un Gauja izlauzās līdz pat Gūtmaņalai. Lielāki plūdi novēroti arī 1994.gadā. Augsts ūdens līmenis Gaujā pēc pavasara lietiem bija 2001.gada aprīļa beigās.
Vēli pavasari, kad ievas uzziedēja, koki salapoja tikai maija beigās, novēroti 1969., 1976., 1978. gadā. Arī 1997., 2003., 2005., 2006.gadā maijs vēss, vēls un mēneša sākumā vēl nebija ne zāles, ne lapu. 1997.gada 7.maijā gaisa temperatūra tikai +20C.
Bargas pavasara salnas bija 2000. gada maijā, kad daudziem kokiem nosala tikko izplaukušās maigi zaļās lapiņas. Cieta arī Kvēpenes ozols. Salnu naktis bija arī 2004.gadā no maija vidus līdz jūnija vidum.
Vēlā 1975.gada pavasara kļūdas laboja spējš siltuma vilnis no 6.līdz 11.maijam, kad termometrs rādīja +280C. Arī 2002.gada 4.maijā bija +250C un atlikušo mēnesi silts un sauss. Agrs pavasaris ar īstu ziedoni maijā bija 1986., 1998., 2000., 2002., 2004.gadā, kad, kā tautasdziesmā teikts: „Ziedēj´ ieva ar ābeli…”.
Komentāri