Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Aizrautībā pret Itāliju

Druva
23:00
17.08.2007
11
8lp Baiba Ose

Cēsniece Baiba Ose pēc vidusskolas absolvēšanas nolēma nemesties populārajās universitāšu programmās, bet studēt to, kas vairāk sirdij tīk.

Šoruden Baiba jau trešajā kursā turpinās studijas Starpkultūru sakari Itālija – Latvija.

“Arī es pirms pāris gadiem kā daudzi citi mani skolasbiedri startēju uz komunikācijām, taču tiku iekšā maksas grupā. Bet tā kā vienmēr man skolā bijušas ļoti labas atzīmes, nolēmu, ka par maksu nestudēšu. Mainīju prioritātes un tā, starp citu, iestājos Kultūras akadēmijā uz itāliešu valodas programmu, kura toreiz akadēmijas vēsturē bija piedāvāta studentiem pirmo reizi. Pēc tam braucu skatīties rezultātus un izrādījās, ka esmu otrā no augšas, kura tikusi šajā programmā. Tad arī nolēmu, ja tik labi esmu iestājusies, kāpēc arī nepalikt un nestudēt,” stāsta Baiba un atklāj, ka, uzsākot studijas izvēlētajā programmā, viņai nav

bijusi ne mazākā jausma ne par Itāliju, ne itāliešu valodu.

“Toreiz tas man likās kaut kas citādāks. Un šobrīd jāsaka – vīlusies nejūtos. Taču, nenoliedzami, mūsdienās ir dažādi stereotipi. Piemēram, ja mamma strādā bankā, labi pelna, tāpēc arī bērniem jāiet studēt uz Banku augstskolu. Cik ļoti daudz jauniešu mokās savās izvēlētajās studiju programmās? Viņiem tas riebjas, bet viņi cīnās, lai dabūtu to papīru, kas it kā dod iespējas. Es noriskēju, lai gan sabiedrības spiediens bija nenormāls. Šobrīd runājot, atminos arī savas vidusskolas skolotājas sacīto, kura mums teica, ja neesam pārliecināti, kur studēt, lai aizbraucam, vienu gadu paceļojam, atpūšamies vai pastrādājam. Un tad atgriežoties ar skaidru galvu varēs saprast, ko paši gribam. Bet mums ir tā, ka visi pēc 12. klases skrien kā traki, jo tā vajag. Jo visi tā dara. Itālijā, piemēram, viņi skaitās jauni līdz 30 gadiem un studēt arī sāk tikai no kādiem 25 gadiem,” domās dalās Baiba.

Jautāta, kādas perspektīvas nākotnē viņa saskata darba tirgū, meitene atbild, ka to netrūkst.

“Jau šovasar kā gide itāliešu valodā novadīju pāris ekskursijas.

Tas ir pieprasīts darbs, lai gan kļūt par tulku īsti nekad nav bijis mans sapnis. Taču valodu zināšanas noder vienmēr, un tās man labi padodas. Jāsaka jau, ka vienmēr esmu bijusi apzinīga skolniece. Atminos, kad, beidzot skolu, gāju arī uz karjeras izvēles centru, man tur pateica, ka esmu perfekcioniste – ka

man visu vajag labi. Un tā jau arī ir, ja daru, tad līdz galam. Arī prioritātes īsti nemāku sadalīt. Mācos visu un visur saņemu labas atzīmes,” saka Baiba un atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā nedaudz iepazinusi arī Itāliju.

“Itālijā esmu bijusi divas reizes. Pirmoreiz, kad tikko uzsāku studijas, mani turp aizveda vecāki. Savukārt šopavasar ar kursa biedrenēm braucām uz Sicīliju. Starp citu, Rīgā man nesen pienāca klāt uz ielas un pajautāja, kur labāk dzīvot – Latvijā vai ārzemēs. Es sākumā apstulbu, bet tad atbildēju, ka Latvijā. Jo tā jau laikam arī ir. Arī Sicīlijā man pilnībā pietika ar nepilnām divām nedēļām, lai es apjaustu, ka vēlos mājās. Noteikti nedomāju pārcelties uz dzīvi Itālijā un šai valstij veltīt visu dzīvi. Drīzāk šo valsti vēlētos kaut kā vairāk iedzīvināt Latvijā,” saka Baiba un neslēpj sajūsmu par skaistajiem dabas skatiem Itālijā: “Zeme ir fantastiska. Pirmo reizi, kad biju Romā, Florencē, tie man likās tādi tūrisma centri, bet aizbraucu uz Sicīliju, kur dzīvojām mazā miestiņā, un tā bija pavisam cita jušana. Cilvēki bija ļoti jauki, daba fantastiska. Arī vēlāk Romā, pastaigājot pa mazajām ieliņām un prom no tūristu iestaigātām takām, atklājās pavisam cita aina un sajūtas. Jā, tādu Romu es varbūt varētu iemīlēt.”

Par Latvijas Kultūras akadēmiju Baiba saka: “Tā ir jauka vieta! Tur mācās aktieri, horeogrāfi, operatori… Visi ļoti radoši cilvēki. Ieejam akadēmijas teritorijā, tur ir jauks dārziņš, zālājs un var justies kā mājās. Lielie universitāšu tīkli mani nevilina. Bet te nāk pretim pasniedzējs un mani sveicina, jo pazīst, ka esmu no akadēmijas. Tas ir jauki, tā ir cita saskarsmes kultūra,” saka studente, kura atklāj, ka arī pie Rīgas pa šiem diviem gadiem ir paspējusi pierast.

“Cēsis ir un vienmēr būs mana pilsēta. Par to nav runas. Taču nesen, uzbraucot Pēterbaznīcas tornī, paskatījos apkārt un likās – jā, ir jau gandrīz mana pilsēta. Vēl tikai nedaudz pietūkst. Rīga pamazām iekaro manas simpātijas,” saka Baiba un neslēpj, ka jau ar nepacietību gaida jauno studiju gadu.

“Šovasar kā studente tiešām atpūtos, lasīju grāmatas un satikos ar mīļiem cilvēkiem,” saka Baiba.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi