Kalnu riteņbraukšanas entuziastiem par sacensību trūkumu nav jāsūdzas. Vai ik nedēļu notiek kādas Latvijā, bet aktīvākie ir regulāri Igaunijas sacensību apmeklētāji, kur tās risinās vēl biežāk un, kā atzīst paši sportisti, izceļas ar augstu organizācijas līmeni.
“Druva” jau rakstīja par veiksmīgi aizvadīto pirmo Cēsu velomaratonu. Tajā piedalījās vairāk nekā 500 sportistu, no kuriem lielākā daļa – 328 veica pamata distanci 50 km garumā. Pārējie brauca tā dēvēto “draugu braucienu” 25 km garumā. Viens no sacensību rīkotājiem Imants Nikolajevs atzina, ka iecere izdevusies, un Cēsu velomaratons sevi apliecinājis, jau pirmajā gadā kļūstot par trešajām visvairāk apmeklētajām velosacensībām aiz Vienības brauciena un SEB MTB.
“Mūsu uzstādījums bija lauzt tradīciju, ka Latvijas sacensībās lielākā daļa braucēju veic īsāko distanci. Tas izdevās. Te nostrādāja vairāki faktori. Pirmkārt, maratona distance šoreiz bija tikai 50 kilometrus gara, lai gan lielākajā daļā sacensību tā ir par 20 kilometriem garāka. Cēsu sacensību dalībnieki varēja pārliecināties, ka garā distance viņiem ir pa spēkam. Otrkārt, uzsvērām, ka hobija klases braucienā nebūs ieskaites un uzvarētāji netiks apbalvoti. Tas daudziem lika piedalīties garajā distancē, jo sportistiem tomēr interesē rezultāts un izcīnītā vieta,” skaidro I.Nikolajevs. Sacensību rīkotāji bija parūpējušies, lai sacensības būtu interesantas ikvienam, gan sportistiem, gan līdzjutējiem. Tie, kuri nedevās trasē, varēja izmēģināt spēkus “Ežu” rīkotajā veiklības braucienā un citās aktivitātēs lieliem un maziem. Dalībnieki atzinīgi novērtēja viduslaiku akcentus, ne viens vien distances vidū apstājās, lai nofotografētos kopā ar dūdinieku Viļu Matuti, kurš pie Ērgļu klintīm sportistiem sagādāja jautrus muzikālus brīžus.
“Domājot par sacensībām, jau sākumā bija skaidrs, ka tām jāatšķiras no citviet piedāvātajām. Cēsu velomaratonam jākļūst par aizraujošu velo festivālu visām paaudzēm, kas izvērstos par jauku burziņu dienas garumā. Jau šogad hobija braucienā bija vērojamas gan vienotas komandas, piemēram, Cēsu domes, gan braucēji no Siguldas, kas distanci veica ar vecajiem Ērenpreisa braucamajiem, par to saņemot arī speciālu balvu. Cerams, ka ar katru gadu šādu atraktīvu braucēju un komandu būs arvien vairāk,” saka I.Nikolajevs.
Protams, bijušas arī dažas nepilnības sacensību rīkošanā, bet tās visas jau pārrunātas ar visiem iesaistītajiem dienestiem, lai nākamgad maratona norise būtu vēl labāka. I.Nikolajevs stāsta, ka jau tagad sākusies gatavošanās nākamajam Cēsu velomaratonam, un līdz gada beigām jau būs zināms tā norises datums, lai arī braucēji to varētu atzīmēt savos kalendāros.
Nedaudz ielūkosimies arī sacensību rezultātos, atzīmējot tos rajona sportistus, kuri ierindojās labāko desmit vidū: grupa VJ1 (1995.gadā dzimušie un jaunāki) 4. Arvis Simsons (Priekuļi); VJ2 (1993. – 1994.g.dz.) 5. Roberts Vilciņš (“Aisbergs 06”, Cēsis), 7. Raimonds Zariņš, 8. Elvis Āzacis, 9. Sandis Iesmiņš (Cēsis); V1 (1991. – 1992.g.dz.) 3. Ivars Prokofjevs (Cēsis), 4. Jānis Nikolajevs (“Cēsis-SEB”), 7. Kaspars Serģis (Cēsis); V2 (1989. – 1990.g.dz.) 4. Juris Prokofjevs (Cēsis), 6. Emīls Bergs (“Cēsis-SEB”), 9. Nauris Spalviņš (Rauna), 10. Mārtiņš Smeķis (Cēsis); V3 (1973. – 1988.g.dz.) 7. Miķelis Bernāns (“Cēsis-SEB”), 8. Mārtiņš Daļeckis (“Burusports team”, Veselava); V4 (1963. – 1972.g.) 3. Uģis Voiceščuks (“Cēsis-SEB”, Rīga), 6. Dzintars Osītis, 7. Aivars Bogdanovs (“Cēsis-SEB, Priekuļi), 8. Mārtiņš Biezais, 10. Jānis Pakuls
(“Cēsis-SEB”, Cēsis); V5 (1962.g.dz. un vecāki); 5. Arnis Ābelītis (Cēsis); SJ1 (1995.g.dz. un jaunākas) 3. Ilze Kornete (Cēsis); SJ2 (1993. – 1994.g.dz.) 3. Rūta Osīte (Priekuļi); SJ3 (1990. – 1992.g.dz.) 2. Herta Bernāne (Priekuļi), 7. Kristiāna Briede (Cēsis); S1 (1973. – 1989.gdz.) 4. Liene Mušperte (Rīga, Cēsis), 6. Laura Krūklīte (Priekuļi).
Komentāri