Futbola cienītāji jau pieraduši, ka oktobrī notiek rajona un pilsētas atklātais zibensturnīrs mazajā futbolā 7:7. Šī gada turnīrs kārtējo reizi apliecināja futbola popularitāti rajonā, jo, spītējot rudenīgajam laikam un pilsētas stadiona kvalitātei, dalību pieteica 17 komandas. Runājot par stadionu, šo vārdu jau gan var lietot tikai nosacīti, drīzāk tā ir lielākā pļava pilsētas centrā. Labi jau, ka stadions tiek pļauts, bet tas arī ir vienīgais ieguldījums tā uzturēšanā. Būtu nepieciešama tā nolīdzināšana, lai laukums būtu gludāks. Sportistiem nav arī nekādu iespēju paglābties no lietos vai nolikt sausā vietā savas drēbes. Žēl, ka sporta veida numur viens pasaulē cienītāji mūsu pusē ir pamesti pilnīgi novārtā.
Bet nu par turnīru. Kā ierasts zibensturnīros, komandas vispirms cīnījās apakšgrupās. Jau pierasts, ka cīņas tajos nav īpaši rezultatīvas, tāpēc uzvarētājus pārsvarā nosaka pēcspēles soda sitienos. Izņēmums bija tikai Rīgas komandas “DKR” un “Triors”, kas Cēsu futbolistiem jau pazīstamas. Pirmā šogad uzvarēja Krišjāņa Kļaviņa balvas izcīņā, bet otrā – Jāņa Šica piemiņas turnīrā. Arī tagad abas komandas rādīja rezultatīvu spēli, izcīnot pārliecinošas uzvaras – “DKR” ar 5:0 pārspēja “Hameleonus”, bet “Triors” ar 4:0 uzvarēja “Starix”. Pēc apakšgrupu spēlēm no turpmākām cīņām izstājās “Rēveļi”, “Hameleoni”, “Alkini”, “Starix”, “Auciems”, “Rauna” un “Dzērbene”. Visvairāk žēl divu pēdējo, jo komandas ielozējās spēcīgākajā apakšgrupā, kur visās spēlēs uzvarētāju noteica vien pēcspēles soda sitieni. Īpašs stāsts par Dzērbenes komandu, kurā Kārļa Jūrana vadībā veiksmīgi saspēlējās pieredze un jaunība, kā arī tēvu – dēlu dueti.
Ceturtdaļfināla barjeru nepārvarēja “Fri-Kiki”, “Liepa”, “Taurene”, “Jūrmala” un “DKR”. No šīm gribu pieminēt Taurenes futbolistus, kuri bija gados jaunākie, jo komandā galvenokārt spēlēja 1993.gadā dzimušie jaunieši, un tas, ka viņi, pirmo reizi startējot Cēsu turnīros, tika tālāk par apakšgrupu, arī ir labs sasniegums. Jāatzīmē arī “Jūrmala”, kas apakšgrupas spēlēs spēja uzveikt turnīra uzvarētājus “Svētavotu”. Nolikums paredzēja, ka finālturnīrā spēlēs četras komandas, tāpēc vajadzēja vēl vienu play-off dueli, kurā satikās “Lode” un Priekuļu “Vaivīte”. Lodes jaunie futbolisti savas rindas bija pastiprinājuši ar Valmieras futbola audzēkni Uģi Zariņu, kuram, starp citu, pieder Cēsu rekords žonglēšanā ar bumbu. Tas uzstādīts Cēsu stadionā 1997.gadā, kad futbolists žonglējot nosoļoja vairāk par sešiem apļiem, proti, 2580 metrus. Taču pastiprinājums nedeva cerēto rezultātu, jo futbolists iepriekšējā nedēļā pirmo reizi mūžā bija veicis maratona distanci un spēki vēl nebija atjaunojušies. Arī šajā spēlē viss izšķīrās pēcspēles soda sitienos, kuros veiksmīgāki bija priekulieši. Tādējādi, finālturnīrā iekļuva divas Priekuļu komandas – “Svētavots” un “Vaivīte”, kā arī “Ineši” un Rīgas “Triors”. Izšķirošās spēles bija aizraujošas, un rajona komandas pierādīja, ka spēj radīt nopietnu pretestību citu rajonu klubiem. Rezultātā rīdzinieki palika bez godalgām. Trešajā vietā “Vaivīte”, kurā spēlēja: J.Miķelsons, A.Eglītis, A.Andrejevs, A.Kriķis, U.Mugins, V.Vačila.
Otrajā vietā ierindojās fiziski spēcīgākā komanda “Ineši”, kas ātrumu nesamazināja līdz pat finišam. Komandā spēlēja: J.Gabrānovs, G.Rozenovs, M.Valdbergs, K.Kravcovs, J.Sloka, M.Pilsētnieks, A.Bogdanovs.
Uzvarētāju gods šoreiz “Svētavotam”, ko var dēvēt par Cēsu rudens turnīru titulētāko komandu. Uzvarētāju rindās spēlēja: A.Ručs, M.Ručs, M.Zelčs, A.Meija, Dž.Melderis, A.Kalniņš, O.Dumpis, R.Cīrulis.
Turnīra laikā aizvadītas 33 spēles, kuru laikā gūti tikai 26 vārti. Tas apstiprina sākumā minēto nelielo rezultativitāti. Turnīra rezultatīvākie spēlētāji: N.Podluckis (“DKR”) – četri gūti vārti, M.Zvaigzne (“Triors”), A.Bogdanovs (“Ineši”) – trīs vārti.
Par labāko vārtsargu atzina Oskaru Dumpi (“Svētavots”), kurš finālturnīrā palika sausā. Finālturnīrs izdevās godam, par to vislielākais paldies atbalstītājiem cerībā, ka sadarbība turpināsies arī turpmāk.
Komentāri