Runājot par pērn padarīto, kāds pašvaldības vadītājs atzina: “Aizvien biežāk iedomājos, cik ātra ir dzīve un cik dārgi maksā neizlēmība.” Precīzāk sakot, jo ātrāk īstenosi kādu vērienīgu projektu, jo būsi ieguvējs, inflāciju noķert nevar.
Pērnais gads ar nozīmīgiem darbiem paliks atmiņā liepēniešiem. Pamatskolā par 87 tūkstošiem latu sakārtota virtuve. Tas paveikts par pašvaldības budžeta naudu. “Jau aizpērn prasījām valsts investīcijas, nedabūjām. Pērn jauniem projektiem nedeva, bet virtuve bija jāremontē, darījām par pagasta naudu,” stāsta Liepas pašvaldības vadītājs Andris Rancāns.
Liepas jaunieši novērtējuši iniciatīvas centra “Apelsīns” piedāvātās iespējas. Centra iekārtošana izmaksājusi 31 tūkstoti latu, valsts šim mērķim atvēlējusi nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem, pārējo ieguldījusi pagasta padome.
Sociālās aprūpes mobilajai vienībai iegādāts auto, pusi cenas segusi valsts. Pašvaldība kopā ar Izglītības ministriju projekta ietvaros par 1790 latiem iegādājusies sporta inventāru. Pusi naudas deva ministrija, otru pielika pašvaldība. Arī šogad, ja tiks piedāvāta šāda iespēja, liepēnieši izmantos.
Lai nebūtu jāuztraucas par siltumu dzīvokļos, katlu mājā veikts remonts, iegādāts jauns sūknis, objektā ieguldīts ap 28 tūkstošiem latu. Pagasta kultūras namam pērn par astoņiem tūkstošiem latu iegādātas ventilācijas iekārtas. Šogad tās tiks uzstādītas.
Pašvaldības iestādes aktīvi raksta projektus un piesaista naudu, lai īstenotu idejas. Visi amatiermākslas kolektīvi iesaistījās projektā “Kultūras dialogi Vidzemē”.
Liepas pamatskola īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu „Pedagoģiskā korekcija Liepas pamatskolas izglītojamiem ar zemām pamatprasmēm”. Tas turpināsies arī šogad. Pamatskolā pērn īstenota ģimenes izglītības programma „No sirds uz sirdi”, finansējums iegūts rajona padomes projektu konkursā “Iedzīvotāju iniciatīvas un mūžizglītības iespēju veicināšana Cēsu rajonā”.
“Šogad ir cerība, ka varēsim sākt īstenot ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu. Desmit gadus dzirdu solījumus. Lai visu izdarītu, ap 4,5 miljoniem latu vajadzīgs, pirms desmit gadiem iztiktu ar 1,5 miljoniem,” domās dalās pašvaldības vadītājs. Novadu veidošanas naudu Liepā paredzēts ieguldīt sporta zāles rekonstrukcijā. Nepieciešama jumta, grīdu, logu maiņa, kā arī tiks iekārtotas mūsdienām atbilstošas sanitārās telpas. Tiesa, ar valsts doto naudu vien neiztiks, sava daļa būs arī no pagasta kases.
Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers saka: “Pērn īstenojām daudzas iepriekšējo gadu ieceres un iesākto.” Tika turpināta skolas sakārtošanas programma, kurai valsts piešķīra 63 tūkstošus latus, bet kopā ar pašvaldības finansējumu ieguldīts ap 80 tūkstošiem. Daļai internāta ēkas uzlikts jauns jumts, sporta zālē atjaunota apkures sistēma, nomainīti logi. Vidusskolas ēdināšanas bloka sakārtošanā ieguldīti 45 tūkstoši valsts naudas.
Iesāktā programma turpināsies līdz 2013.gadam. Šogad mazajai skolai tiks mainīts jumta segums, logi, labiekārtoti mācību kabineti.
Nu jau Vecpiebalgas centru neviens nevar iedomāties bez gājēju celiņa. Tā būvniecībai piesaistīts ERAF finansējums 45 tūkstoši latu. Pagasta kultūras namā pērn ieguldīti vairāk nekā 20 tūkstoši latu, aprūpes centrā logu maiņai un kosmētiskajam remontam ap desmit, bibliotēkā ap pieciem tūkstošiem. Par valsts investīcijām 800 latiem bibliotēkā iegādāts biroja aprīkojums. Atliek vien saņemt solītos datorus. Bibliotēkā, iesaistoties projektā, ieguvusi grāmatas par 300 latiem un arī 325 latus tikšanās pasākumu “Satikt un iepazīt” rīkošanai. Kopā ar Aizsardzības ministriju bērnudārza telpās iekārtota trenažieru zāle, pašvaldība ieguldījusi 15 tūkstošus latu, ministrija 20 tūkstošus. Kā katru gadu, no Kultūras ministrijas pa-
gasta muzeju apvienība saņēmusi 14 tūkstošus latu.
Dažādos projektos piesaistīta nauda kultūras norisēm pagastā. Ar Kultūrkapitāla fonda un rajona padomes atbalstu tapusi Piebalgas novada tautastērpu kolekcija. Tie būs skatāmi Kaudzīšu muzejā, kā arī Dziesmu svētku lielajā izstādē. Pagasta amatierteātris no Kultūrkapitāla fonda izrādes iestudēšanai saņēmis 400, bet kultūras nams deju festivāla sarīkošanai 600 latus,
novada nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanai ar fonda finansiālu atbalstu iegādāts dators un digitālais fotoaparāts.
Pagasta centrā kopš vasaras ikvienu priecē strūklaka dīķī. Tās ierīkošana izmaksājusi ap tūkstoš latu.
“Ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts ir jau iepriekšējā pašvaldības vadītāja izsapņots. Cerams, ka izdosies. Ļoti nepieciešams gājēju celiņš no vidusskolas līdz baznīcai gar šosejas malu. Top projekts, mēģināsim piesaistīt finansējumu,” darāmo ieskicē pašvaldības grāmatvede Rita Štāle.
Par saņemto novadu veidošanas nauda nopirkts autobuss, kā arī daļēji ieguldīta Kaudzīšu muzeja dzīvojamās mājas celtniecībā.
Dzērbenes iedzīvotāji noteikti par vērienīgāko pērnā gada darbu sauc katlu mājas, ārējo siltumtīklu un vidusskolas siltuma apgādes sistēmas rekonstrukciju. Ieguldīts 1,5 miljoni latu. Piesaistīts ERAF finansējums.
“Vidusskolā tagad ir 40 procentu siltuma ekonomija. Šī projekta ietvaros daļēji sakārtota arī ciemata ūdens apgāde,” ar gandarījumu saka pašvaldības vadītāja Anita Kamerāde un piebilst, ka pagasta padome ar parādu slogu tiks galā. Vidusskolā pērn ES prasībām iekārtota virtuve, ēkai nomainīts jumts un logi. Ieguldītas valsts investīcijas un pašvaldības nauda vairāk nekā 120 tūkstoši latu. Mūzikas skolai par valsts un pašvaldības līdzek-ļiem nomainīti logi, ieguldot 24 tūkstošus latu. Pērn sākumskolas ēkai mainīts jumts, veikta siltināšana. Šiem darbiem finansiāls atbalsts nav gūts.
“Arī šim gadam ieceru daudz,” saka Anita Kamerāde.
Komentāri