Lai gūtu labus rezultātus sportā, arvien lielāka nozīme ir dažādām tehniskām niansēm, zinātnes sasniegumiem, un sportista varējumam šajā shēmā tikai zināma daļa. Mēdz pat teikt, ka distanču slēpošanā un biatlonā slēpju kvalitāte un pareiza sagatavošana ir gandrīz puse no uzvaras. Vienkāršs līdzjutējs, iespējams, pat nenojauš, kāda industrija stāv aiz šiem sporta veidiem, cik cilvēku strādā, lai iespējami labāk sagatavotu sportistiem slēpes. Lielvalstu izlasēm šajā jomā darbojas veselas brigādes, Latvijas vīru izlases biatlonistiem slēpes gatavo divi – Aivars Bogdanovs un Intars Spalviņš, kas paši savulaik bijuši biatlonisti.
Aptuveni simts slēpju dienā
A.Bogdanovs izlases slēpju smērētājs ir jau desmit gadus. 1998.gadā Nagano olimpiskajās spēlēs viņš bija iekļauts valsts izlasē kā sportists, bet slimība neļāva iziet uz starta. Lai vismaz kaut kā palīdzētu savējiem, ķērās pie slēpju sagatavošanas, atvieglodams galvenā trenera Vitālija Urbanoviča ikdienu, kurš līdz tam viens darīja visu. I.Spalviņš viņam pievienojās pirms diviem gadiem. Abi atzīst, ka vienam visu kvalitatīvi paveikt ir gandrīz neiespējami.
“Slēpju smērētājiem pasaules čempionāta laikā brīvdienu nav, kā aizbraucam uz trasi no rīta, tā līdz vakaram. Arī tajās dienās, kad sacensības nenotiek, esam klāt, jo slēpes jāsagatavo, jātestē, sportisti brauc trenēties,” saka I.Spalviņš.
Vienu rītu pasaules biatlona čempionāta laikā arī “Druva” kopā ar A.Bogdanovu un I.Spalviņu devās uz slēpju namiņu, kur ir smērētāju valstība. Tiesa, tā jādala ar sieviešu izlases slēpju gatavotāju un visiem valsts izlases biatlonistiem un biatlonistēm. Ne pārāk lielās telpas vidū novietoti divi galdi slēpju apstrādei, zem tiem kastes ar parafīniem, pulveriem, instrumentiem, gar sienām viens pie otra salikti neskaitāmi slēpju pāri. Citu valstu slēpju sagatavošanas namiņos vēl valda klusums, bet mūsējie jau uzlikuši priekšautus, ņem rokā gludekļus, sukas un gatavo slēpes. I.Spalviņš stāsta, ka viņi allaž esot pirmie, citu valstu komandu smērētāji nākot vēlāk. Un tā katru dienu. Dienā nākas sagatavot 30 līdz 50 slēpju pārus.
Redzot speciālistu rosīšanos, uzklausot viņu skaidrojumus par vienu vai otru darbību, atveras pasaule, par kuru līdz tam bija tikai nojauta. Tad kļūst skaidrs, cik liela nozīme izlases panākumos ir šiem vīriem, viņu pieredzei un zināšanām, jo slēpju sagatavošana – tā ir vesela zinātne.
“Tas nav vienmuļš darbs, kas atkārtojas dienu no dienas. Es teiktu, ka tas ir radošs process, jo ik dienu kaut kas mainās – laika apstākļi, sniega stāvoklis, citi faktori, bet mums jāatrod labākais variants. Nevar atvērt grāmatas lappusi, izlasīt, ka pie tādas temperatūras un tāda gaisa mitruma uz slēpes jāliek tas parafīns un tas pulveris. Būtiska ir pieredze. Jau izejot no rīta ārā un redzot, kāds laiks, kāds sniegs, varu diezgan precīzi secināt, kas derētu,” stāsta A.Bogdanovs. Rūpīgi glabāti noslēpumi
Klausoties stāstījumu, atmiņā atausa savulaik lasītā grāmata “Smillas jaunkundzes sniega sajūta”, kurā galvenā varone runāja par tik dažādo sniegu. Kad pirms kāda laika gatavoju “Druvā” tēmas lapu par sniegu, uzzināju par daudz un dažādiem sniega kristāliem, kas veido mums tik pazīstamo balto segu.
A.Bogadanovs stāsta, ka vienāda sniega nav, tas katru dienu ir citāds, atšķiras sniegs arī Itālijā un Zviedrijā. Sniegs ir mūžīgi mainīgs, tāpēc smērētājiem jāprot to pareizi novērtēt, arī prognozēt, kas un kā varētu mainīties. I.Spalviņš sācis pierakstīt, kas kādā temperatūrā un gaisa mitrumā tiek likts uz slēpēm, A.Bogdanovs paļaujas uz pieredzi, tā kopā izveidojusies teicama komanda.
“Intars ir laimīgā loterijas biļete mūsu izlasei, viņš ir spējīgs analizēt, es viņam uzticos,” neslēpj A.Bogdanovs.
Pasaules labākās biatlona izlases cenšas izmantot visas modernās tehnoloģijas, mūsējiem gan līdz visam labākajam vēl tālu.
I.Spalviņš: “Mēs tiekam pie tiem smēriem un pulveriem, kas pieejami visiem, bet ir arī tādi, pie kuriem netiekam, pat gribēdami, un droši vien arī tādi, par kuriem pat nezinām. Piemēram, norvēģiem ir “Swix” firma, un, iespējams, viņi izmanto parafīnus un pulverus, kurus pārējie varēs dabūt tikai pēc gadA.Būtu jau interesanti paskatīties, kā strādā citu valstu smērētāji, ko viņi izmanto, bet šī informācija tiek glabāta noslēpumā, neviens neatklāj savas zināšanas. Nākas paļauties tikai pašiem uz sevi, taču laika gaitā esam sapratuši, kas kam der, un pieturamies pie pārbaudītām vērtībām. Protams, tiek testēts un mēģināts arī jaunais, kas katru gadu nonāk tirgū.”
Kļūdas maksā dārgi
Lielākā dienas daļa paiet, meklējot labāko risinājumu slēpju slīdamības nodrošināšanai. Tam izmanto testa slēpes, kuru ir daudzi pāri. Tās pirktas vienādas un slīd vienādi, uzliekot uz katrām atšķirīgu parafīna un pulvera sastāvu, var novērtēt, kurš slīd labāk.
“Ja slēpes būs atšķirīgas, grūti noteikt labāko salikumu. Bet ne jau tikai pareizais parafīnu un pulveru salikums dos rezultātu, primārais ir slēpes. Ja tās labas, jau ar to vien esi konkurentiem priekšā. Ja būs sliktas slēpes, nekāda smērēšana nepalīdzēs,” stāsta A.Bogdanovs.
Kad testa slēpes sagatavotas, abi smērētāji dodas uz sniegu un skatās, kuras labāk slīd. Tad izvēlas labākos variantus, pēc tiem sagatavojot sportistu slēpes. Biatlonisti ierodas stundu pirms mačiem, lai izmēģinātu slēpes un izvēlētos, viņuprāt, piemērotāko. Slēpju pareiza sagatavošana dod apmēram 30 procentus no rezultāta, tāpēc var teikt, ka smērētāji ir vīri, kuri uztaisa rezultātu. Viņu kļūdas maksā dārgi, ja slēpes neslīdēs, sportists var būt vienalga, cik labā formā, rezultāta nebūs. Un pirmie pārmetumi nāks pār smērētājiem.
“Pirmajos gados satraucos, būs trāpīts, vai ne, bet sportistiem jāsaprot, ka arī mēs cilvēki vien esam, ka varam kļūdīties. Mums ir pieredze, ja laika apstākļi strauji un krasi nemainās, vajag pareizi slīdēt,” piebilst A.Bogdanovs.
Klausoties stāstījumā, skaidrs, ka nezinātājam grūti visu izprast, tāpēc nav nozīmes pārāk sīki to izskaidrot. Vien top saprotams, ka tā ir īsta zinātne, kuru apjaušot, nedaudz citādi var paskatīties arī uz sportistu rezultātiem. Būtu interesanti redzēt rezultātus, ja visi sportisti startētu ar vienādi sagatavotām slēpēm, jo tad būtu skaidri redzama katra sagatavotībA.Bet tas vien tāds nereāls sapnis, jo biatlona lielvalstis lielus līdzekļus atvēl jaunākajām tehnoloģijām, un turpmāk tieši šādas tehniskās nianses būs pamatā augstvērtīgiem rezultātiem.
Komentāri