Bijušās alus darītavas teritorijā Cēsīs jaunieši izveidojuši tusiņu vietu, kas policijas vērtējumā ir bīstama.
Jau vairākus gadus aktuāls jautājums ir kādreizējās Cēsu alus darītavas Lenču ielā nākotne. Jau pērn Valsts policijas Cēsu rajona pārvalde vairākkārt saņēma informāciju no iedzīvotājiem par to, ka alus brūža teritorija kļuvusi par jauniešu neformālu pulcēšanās vietu un tiek traucēti apkaimes iemītnieki. No jauna problēma aktualizējusies šogad. Februārī jau trīs reizes policija patruļu laikā pamestajās ēkās atradusi gan pilngadīgus, gan nepilngadīgus jauniešus.
Arī “Druva” kopā ar policiju nedēļas nogalē pārliecinājās, ka problēma pastāv. Vienā no kādreizējā alus brūža ēkām jaunieši starp saplēstām papes kastēm izveidojuši savdabīgu štābiņu, kurā atpūsties, iedzert un pavadīt naktis. Piektdien pusnaktī savdabīgajā miteklī korespondenti kopā ar inspektoriem sastapa divus 15 gadus vecus jauniešus – puisi un meiteni. Abi gulēšanu uz papes gabaliem uzklātās segas, kuru izmanto arī citi mitekļa iemītnieki, atzina par labu esam. Šī nebija pirmā reize, kad policija šos jauniešus atradusi bijušās alus darītavas teritorijā. Puisis skaidroja, ka iedzēris un tādēļ nav vēlējies doties mājās, taču abi apgalvoja, ka meitene viņu tikai pavadījusi. Viņa vēlāk plānojusi doties mājās. Vaicāta, vai mitekli neuzskata par bīstamu un netīru, meitene atzina, ka neesot tik traki. Arī bailēm no citiem bijušā alus brūža apmeklētājiem neesot pamata, jo visi viens otru pazīstot.
Jaunieši policijas pārvaldē snieguši paskaidrojumus, veiktas alkohola ekspertīzes, pēc tam viņi nogādāti mājās. Sastādīti arī administratīvo pārkāpumu protokoli un lietas izskatīs pilsētas domē.
Policijas pārvaldes kārtības policijas biroja otrās nodaļas inspektors nepilngadīgo noziedzības jomā Aivars Lamberts un nodaļas vecākā inspektore nepilngadīgo noziedzībā Inna Orlovska pastāstīja, ka jaunieši, kas uzturas bijušā alus brūža ēkās, lielākoties ir alkohola reibumā.
A.Lamberts uzskata, ka bijusī alus darītava patlaban ir lielākā jauniešu pulcēšanās vieta, jo teritorijā ir daudz iespēju vienlaicīgi un netraucēti tusēt pat vairākām jauniešu grupām. I.Orlovska un A.Lamberts vērtē, ka situācija ir nepieņemama, tomēr policija var tikai konstatēt problēmu. Jautājums par teritorijas stingrāku kontroli jārisina apsaimniekotājiem. Inspektori atzīst – var veidoties bīstama situācija, kas saistīta gan ar ugunsdrošību, gan likuma pārkāpumiem.
“Druva” kopā ar inspektoriem pārliecinājās, ka teritorijā iekļūt nav grūti, nav pat jārāpjas pāri žogam. Bijušās alus darītavas īpašnieka un apsaimniekotāja SIA “Remarks nekustamie īpašumi” direktors Raimonds Kreišs gan apgalvo: “Teritorija ir iežogota un slēgta. Tā nav brīvi pieejama.”
Arī Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba piekrīt, ka teritorija ir norobežota, taču, ņemot vērā konstatētās problēmas, policija apsaimniekotājam nosūtījusi vēstuli, aicinot pilnveidot drošības sistēmu: “lai izvairītos no situācijas, ka alus darītavas teritorija kļūst par bīstamu vietu, kurā jaunieši atpūšas un lieto alkoholu”. Informatīvu vēstuli policijas pārvalde nosūtījusi arī pilsētas domei un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.
R.Kreišs apstiprināja, ka ir informēts par jauniešiem, kuri mēdz atrasties teritorijā, tomēr telefonsarunā uzsvēra, ka jauniešu pulcēšanās notiekot arī parkā. Viņš uzskata, ka lielākas iespējas patruļām un kārtības nodrošināšanai būtu jārod pašvaldībai. R.Kreišs vērtē, ka algot apsargu nav nepieciešams, jo teritorijā neesot tik ļoti sargājamu vērtību, turklāt tas prasītu lielākus izdevumus.
R.Kreišs arī atzīmēja, ka objekts neesot miris, piemēram, vasarā tur notika mākslas festivāls. Turklāt pēc pāris gadiem esot gaidāma teritorijas attīstība, ir plaši nākotnes plāni. Kā pirmo jaunumu varētu gaidīt
alus muzeja izveidi.
Kamēr tiek dalīta atbildība un domāts par plāniem, jaunieši, visticamāk, atkal mēģinās atpūsties tā, kā iesākuši. Ja nebūs šī vieta, iespējams, tiks atrasta cita. I.Orlovska un A.Lamberts vērtē, ka problēma ir dziļāka un no jauna aktualizējas jautājums par jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām, arī ģimenes atbildību. A.Lamberts uzsver, ka problēma jārisina kompleksi, turklāt nebūtu pareizi visu vainu novelt uz jauniešiem. “Pieaugušajiem jāuzņemas vislielākā atbildība,” uzskata A.Lamberts, skaidrojot, ka ir pieļauta konkrēta situācija un jaunieši to izmantojuši.
Inspektori turklāt vērš uzmanību tam, ka šādi tusiņi var izmaksāt dārgi, jo pilsētas domes saistošie noteikumi paredz naudas sodus par nepiederošu personu nelikumīgu iekļūšanu norobežotā teritorijā, arī nepilngadīgā (līdz 14 gadu vecumam) vecākiem. Nereti šādos atpūtas brīžos pilngadīgie kopā ar nepilngadīgajiem lieto alkoholu, taču Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz sodu arī par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim.
Komentāri