Gatavojot februāra tiesas atskatu, ievēroju, ka tiesa bieži likuma pārkāpējus soda ar piespiedu darbiem.
Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš skaidro, ka kriminālsods – piespiedu darbs – izveidojies kā alternatīva soda veids brīvības atņemšanai. Turklāt pirms dažiem gadiem spēkā stājušās izmaiņas Krimināllikumā, kuras paredz vēl plašākas iespējas kā sodu piemērot piespiedu darbu. Šobrīd tiesas un prokurori, gatavojot nolēmumus, aizvien biežāk izmanto šo soda veidu. 13 lati vai 75 santīmi?
J. Zārdiņš atzīst, ka, izmantojot šo soda veidu, ir daudz ieguvumu, galvenokārt ekonomiski.
“Katrs ar brīvības atņemšanas sodu notiesātais valstij dienā izmaksā vairāk nekā 13 latu, bet piespiedu darbos notiesātais kā probācijas klients izmaksā 75 santīmus. Atšķirība ir liela. Un mēs nodokļu maksātājiem varam pajautāt, vai viņi no saviem nodokļiem ir gatavi atdot šos 13 latus par cilvēka turēšanu brīvības atņemšanas iestādē. Notiesājot likuma pārkāpēju ar kriminālsodu – piespiedu darbu, cilvēks nezaudē iepriekšējo darba vietu, maksā nodokļus un vēl par savu nodarījumu, strādājot piespiedu darbus, atlīdzina sabiedrībai. Klāt nāk arī audzinošais moments. Tā kā piespiedu darbi no ekonomiskā viedokļa nav slikti,” vērtē Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Cērt krūmus, remontē telpas un skalda malku
Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Iveta Zušmane stāsta, ka katram piespiedu darbos notiesātajam darbu piemeklē tuvāk viņa dzīvesvietai.
“Ikvienam šim cilvēkam ir tiesības strādāt no darba brīvajā laikā. Lai gan jāsaka -lielākā daļa no viņiem strādā gadījuma darbus. Runājot kopumā par šiem cilvēkiem, jāsaka- ir daļa, kuri apzinās, ka sods ir piespriests, viņi ir gatavi to izciest un strādā. Bet ir cilvēki, kuri to neapzinās un nesaprot līdz mirklim, kamēr nonāk tiesā otrreiz, kad probācijas dienests piespiedu darbus prasa aizstāt ar arestu,” stāsta I.Zušmane un atklāj, ka visbiežāk likuma pārkāpējiem pašvaldībās piespiedu darbos nākas veikt ceļmalu krūmu izciršanu vai malkas sagatavošanu ziemai.
“Šie cilvēki tiesas piespriestās piespiedu darbu stundas nereti nostrādā arī, remontējot lauku skolu iekštelpas vai labiekārtojot apkārtni. Pēdējā gadā arī ar Cēsu pilsētas domi izveidojusies atzīstama sadarbība, nodarbinot ar piespiedu darbiem notiesātos pilsētas sakopšanā un labiekārtošanā,” stāsta vecākā referente. Vainīgs alkohols
Jautāta, vai nereti nav tā, ka pēc tiesas sprieduma, saņemot šādu sodu, likuma pārkāpēji jūtas atviegloti, I.Zušmane saka: “Iespējams, sākumā viņi tā arī domā. Taču, kad saskaras ar realitāti, saprot, ka tas tik vienkārši nav. Stundas par neko neieskaita. Darbs jāpadara. Pieļauju, ka daudziem iznāk vilties, ka nevarēs laiku pavadīt, sēžot siltās telpās, jo jāstrādā fizisks darbs,” stāsta vecākā referente un informē, ka katru mēnesi ar piespiedu darbiem tiek notiesāti aptuveni desmit rajona iedzīvotāji.
“Lielākā daļa notiesāto ir sodīti par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā un bez tiesībām. Daļa no viņiem ir jaunieši, kuri autovadītāja tiesības nav vēl ieguvuši, vai vīri gados, kuriem tās reiz ir bijušas, bet pašlaik atņemtas. Viņi nav gājuši tās pārlikt un turpina braukt. Pie mums nereti nonāk arī tie, kuri izvairījušies no uzturlīdzekļu maksāšanas, tīši bojājuši vai iznīcinājuši svešu mantu, kā arī tie, kuri gada laikā atkārtoti pieķerti tirgojam tautas valodā saukto krutku,” stāsta I.Zušmane un uzsver, ka lielai daļai, kuri ir braucēji bez tiesībām un alkohola reibumā, patiešām ir lielas problēmas ar alkoholu.
“Šādā situācijā ir grūti organizēt soda izpildi, lai viņi piespriestās stundas nostrādātu. Daži nekādi nevar ierasties darba vietā konkrētā laikā. Ir gadījumi, kad ierodas darbā alkohola reibumā vai smagās paģirās. Nesen uz tiesu ir aizsūtīts pieteikums par piespiedu darbu aizstāšanu ar arestu vienam šādam klientam. Ar viņu tika izmēģināts viss, sākot no brīdināšanas, izskaidrojošām pārrunām, līdz pat darba devēja maiņai. Diemžēl nekas nelīdzēja – pārkāpumi turpinājās”, stāsta Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente. Pozitīvi un negatīvi
Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Liene Sloka piebilst, ka bijušas situācijas, kad ar piespiedu darbiem notiesātie paliek pamatdarbā tajā vietā, kur izcietuši piespriesto sodu.
“Tā ir ļoti pozitīva pieredze. Taču gadās, ka ir klienti, kuri pēc tam, kad tiesa ir piemērojusi viņiem piespiedu darbus, kļūst ļoti slimīgi. Nereti tās ir tautā sauktās vienas
dienas slimības. Diemžēl bieži vien notiesātie neapzinās, ka rezultātā šīs stundas tik un tā būs jānostrādā,” komentē L.Sloka.
“Maksimālais termiņš, ko tiesa var piespriest, ir līdz pat 280 stundām piespiedu darbos. Taču jāsaka, dažreiz mums pašiem un darba devējam ar šiem cilvēkiem ir tik daudz darba, ka šķiet, piespiedu darbi piespriesti mums, bet ne vainīgajam,” piebilst I.Zušmane.
Komentāri