Ielūkojoties Latvijas tenisa savienības reitingā, redzams, ka vadošajās pozīcijās ir trīs Cēsu tenisa kluba pārstāvji – Miķelis Lībietis, Matīss Lībietis un Sabīne Goģe. Taču viņi nedomā samierināties tikai ar labu sniegumu valstī, bet sevi jau piesaka arī starptautiskajā mērogā. Godalgotais pavasaris
Kā „Druva” noskaidroja, šajā pavasarī sekmīgi startējuši Miķelis un Sabīne. Latvijas čempionātā jauniešiem Miķelis Lībietis, spēlējot 16 gadīgo grupā, izcīnīja sudraba godalgu, tāds pats panākums arī Sabīnei Goģei 18 gadīgo grupā. Atzīstamajam sniegumam jauniešu turnīrā sekoja ne mazāk veiksmīgi starti Latvijas pieaugušo čempionātā. Miķelis Lībietis vienspēlēs izcīnīja 3.vietu, dubultspēlēs kopā ar brāli Matīsu 3.vietu, bet jauktajās dubultspēlēs kopā ar Sabīni – zelta godalgas.
Kluba treneris Valdis Lībietis norāda, ka šis ir nozīmīgs notikums Cēsu tenisa kluba vēsturē, jo līdz tam tikai Matīss Lībietis pieaugušo čempionātā bija izcīnījis 3.vietu.
Svarīgi atzīmēt arī Miķeļa sniegumu Eiropas čempionātā, kur Latvijas izlases sastāvā izcīnīta 5.vieta. Vispirms latvieši sekmīgi aizvadīja kvalifikācijas turnīru Maskavā, izcīnot tiesības startēt finālturnīrā Čehijā starp astoņām spēcīgākajām komandām, kur arī parādīja labu spēli.
„Piektā vieta latviešiem ir visu laiku labākais sasniegums jauniešu konkurencē. Pirms dažiem gadiem, kad Eiropas čempionātā Ernests Gulbis spēlēja kopā ar Matīsu Lībieti, izlase ierindojās 8.vietā. Šogad Miķelis tiešām ir labā formā, viņš atradis savu sitienu, bumbas krīt labi. Arī Eiropas reitings puišiem labs. Kad vēl viņi spēlēja 12 gadīgo grupā, bija otrie tādā Eiropas neoficiālajā čempionātā, arī 14 gadīgo grupā iekļuva labāko astotniekā, tagad pakāpās uz piekto vietu. Tas liecina, ka līmenis aug,” norāda V. Lībietis.
Vēl var pieminēt Miķeļa uzvaru dubultspēlēs starptautiskā turnīrā Rīgā, kur piedalījās 32 valstu sportisti.
Sešas reizes nedēļā
Miķelis un Sabīne tenisā ir kopš bērnudārza vecuma, tā diendienā dzīvojot un elpojot ar šo sporta veidu. Treneris atzīst, ka Latvijā tenisā normāli trenēties var līdz 14 gadiem, tālāk nav iekšējās konkurences, bet bez tās nevar runāt par izaugsmi: „Ja gribas sasniegt rezultātus, tenisam jāvelta vairāk laika. Šogad Miķelis pabeigs pamatskolu, tad jāiet uz Murjāņiem, un vairāk jāspēlē turnīros, akadēmijās ārpus Latvijas. Tagad lielais brālis Matīss trenē Miķeli, jo vajadzīgs kāds spēkos līdzīgs vai pārāks, lai dzītu uz augšu. Treniņi notiek sešas reizes nedēļā, un tas pierāda, cik nopietni jāpieiet tenisam, ja grib ko sasniegt. Līdz šim līmenim jāizaug. Miķelis ir viens no izlases kandidātiem, un tas panākts smagā darbā desmit gadu garumā.”
Sabīne regulāri brauc trenēties ārzemēs, arī Matīss domā par mācībām Amerikā, kādā no daudzajām tenisa skolām. Šo iespēju – mācīties un papildināt tenisa prasmes – izmantojot ne viens vien Latvijas jaunietis. Ir grūti apvienot skolu ar veiksmīgu spēli, tāpēc agri vai vēlu jāizdara izvēle, abus apvienot nevar.
Uz jautājumu, cik spēlētāja izaugsmē dod treneris, V. Lībietis norāda, ka tādā līmenī, kā spēlē Miķelis, treneris var tikai menedžēt, sekot līdzi veselībai, lai nav traumu: „Galvenokārt viss atkarīgs no paša sportista. Treneris no malas var dot norādījumus par dažādām niansēm, ko pats spēlētājs nespēj pamanīt, bet ko mācīt vairs īpaši nav. Protams, ir tehniski brāķi, bet tos var labot tikai trenējoties. Pat, ja esi līmenī, jātrenējas regulāri, lai nezaudētu formu. Gluži kā pianistam, ja viņš nespēlēs gammas, tehnika zudīs.
Saprotu, ka ir brīži, kad spēlētājiem varbūt gribas visam atmest ar roku, redzot, ka vienaudžiem ir visplašākās izklaides iespējas, bet te ir tikai treniņi un sports. Arī vasaras norakstītas, jo tā ir īstā sacensību sezona. Taču Miķelim ir 16 gadi, Sabīnei – 17, viņi jau domā kā pieaugušie un saprot, ka viņiem ir teniss, bet citiem nav nekā.” Augsti mērķi
Labie panākumi Latvijas un starptautiskajā mērogā liek izvirzīt vēl lielākus mērķus. Miķelim Lībietim viens no tādiem ir iekļūšana kādā no „Grand Slam” turnīriem jauniešiem.
Tāpat kā pieaugušajiem, arī jauniešiem ir četri lielie “Grand Slam” turnīri: Austrālijas, Francijas, ASV un Vimbldona. Bet, lai tiktu tur klāt, jāsavāc pietiekami daudz punktu Starptautiskās tenisa federācijas turnīros, tāpēc šogad plānots startēt kādos septiņos.
„Pamazām pa tām trepītēm virzāmies uz augšu, jo redzam, ka varam iekļūt arī pasaules galvenajos turnīros. Tā jau ir tāda liela elpa, tā vairs nav iešana kautrīgi pa maliņu,” saka V. Lībietis.
Komentāri