Pagājis tikai mēnesis, kopš Cēsīs sākās vēlējumu rakstīšana Latvijas vienotības jostā, bet ierakstu jau ir tik daudz, ka drīz būs aprakstīta puse no Cēsu rajonam atvēlētā jostas garuma. Akciju sabiedrībai „Lauku Avīze”, kurai pieder iniciatīva līdz Latvijas 90. gadadienai izveidot septiņu kilometru garu vēlējumu jostu, iecerējusi, ka ieraksti tiks pieņemti līdz novembrim. „Ja tā, tad cēsniekiem būs nepieciešami papildu ruļļi,” vērtēja Cēsu pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Karlsberga. Cēsīs ir divi galdiņi, uz kuriem izvietoti no vienas puses ar Lielvārdes jostas ornamentiem apdrukāts īpašs audekls. Uz audekla baltās puses var parakstīties un izteikt vēlējumus Latvijai un sev pašiem, Latvijas iedzīvotājiem.
Pie galdiņa, kas novietots centrālajā bibliotēkā, ik dienu piestāj vismaz trīs, četri bibliotēkas apmeklētāji. Viņi raksta vēlējumus, zīmē, parakstās. Daudz vēlējumu jau atstājuši jaunieši. Otrs galdiņš ir novietots pilsētas domes iedzīvotāju apkalpošanas centrā, bet tas ir ceļojošais. Tas tiek pārcelts uz domes zāli, ja tur notiek kādi pasākumi. Galdiņš ir bijis skolās pēdējā zvana svētkos, Cēsu sporta hallē, kad tur notika Mātes dienai veltīts koncerts. „Ļoti daudz parakstu Latvijas vienotības jostā atstāja pašvaldību kongresa, kas notika Priekuļos, delegāti. Domāju, ka skolotāji vēlēsies, lai galdiņš tiktu aizvests uz izlaiduma svinībām,” pastāstīja I.Karlsberga, kura koordinē parakstīšanās procesu. Šodien ieraksti top Amatas novada izglītības iestādes „Kastanītis” svētkos.
Jaunākie ieraksti vienotības jostā ir šādi: „Latvija, es apsolu tev, ka darīšu visu, lai tu vari lepoties ar mani. Juta Vējiņa”, „Zeltu Latvijai! Nost ar Znaroku. Gāžam valdību. Oskars Radziņš”, „Ļaudis, neaizmirstiet, ka Latvija mums ir tikai viena. Turēsimies vienoti kopā. Tad spēsim izdzīvot. Saules mūžu Latvijai. D.Z.Odiņš”, „Spēku un vienprātību Latvijas tautai. Gudrus, patstāvīgus un drosmīgus politiķus. Līga Kronberga”. Nesen vēlējumu rakstījušas arī 1956. gada vidusskolas izlaiduma meitenes, Maijas Ozoliņas ansambļa dalībnieki, biedrības „Harmonija” gleznotāji.
„Parakstīšanās galdiņš iedzīvotāju apkalpošanas centrā bija arī dienās, kad cilvēki nāca parakstīties par referenduma sasaukšanu. Uzrunājot kādu no apmeklētājām, vai viņa nevēlas atstāt savu vēlējumu, saņēmu atbildi, ka viņai šī valsts liekas slikta un tāpēc nav ko vēlēt. Taču, skaidrojot to, ka paraksti nav domāti politiķiem, bet mums pašiem, jo Latvijas gadadiena būs mūsu visu svētki, sievietes domas mainījās un viņai bija ko novēlēt,” iespaidos dalījās I.Karlsberga.
A/s „Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Viesturs Serdāns, komentējot Latvijas vienotības jostas izgatavošanu, uzsvēra, ka laikā līdz 18. novembrim taps četrkāršs dokuments: „Viens – vēlējumi uz jostas, otrs – „Latvijas Avīzē” raksti un fotogrāfijas par jostas ceļu Latvijā, trešais – Latvijas Valsts televīzija fiksēs šo procesu vizuāli, un ceturtais dokuments – audiāli ieraksti, par ko rūpēsies Latvijas radio. Tā pusgada garumā taps lielas sabiedrības daļas izjūtu kopums.”
Vēlējumu rakstīšana sākās Neatkarības dienas svētkos 4. maijā Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Pēc divām dienām vēlējumu rakstīšana sākās Cēsīs. Šonedēļ jostas galdiņi un ruļļi nogādāti uz visiem Latvijas rajoniem. Josta tiks izritināta un visiem lasāma Rīgas parkos 18. novembra svinību laikā.
Komentāri