Ar Cēsu kultūras centra vārdu Dziesmu un Deju svētkos piedalīsies 11 kori, deju kolektīvi un folkloras kopa. “Turam rūpi arī par visiem pilsētas kolektīviem, izņemot arodskolas “Brukstalienu”, koordinējam, lai pirms došanās uz Rīgu visi būtu informēti, lai visiem būtu transports. Tā ka var teikt, ka ar kultūras centra gādību uz svētkiem brauc 22 kolektīvu dalībnieki,” stāsta Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza un uzsver, ka ne mazums galvassāpju radījusi autobusu sagādāšana.
Jau rudenī kultūras centrs izsludināja iepirkumu par transporta nodrošināšanu Dziesmu svētku dalībniekiem. “Autobusiem jāatbilst noteiktām prasībām, šoferi drīkst strādāt noteiktas stundas, tad nepieciešama atpūta. Bet Dziesmu svētkos ir savas prasības. Diemžēl “CATA” visus pilsētas kolektīvus ar transportu nodrošināt nevarēja. Esam noslēguši līgumu ar firmu Nordeka”, stāsta Ija Groza un uzsver, ka no 3. līdz 12. jūlijam autobusiem sīki saplānots, kur kas jāved. Deju kolektīviem, bērnu koriem, kā arī “Ābelei” Rīgā autobuss būs visu laiku, viņi tiks vesti uz mēģinājumiem un koncertiem.
Cēsu pašvaldībai Dziesmu svētku dalībnieku nodrošināšana ar transportu izmaksās 28 tūkstošus latu, no tiem 13 tūkstošus piešķīrusi rajona padome.
Kultūras centra amatiermākslas kolektīvi darbībai ik gadu saņem noteiktu naudas summu. Pērn 300 latus, šogad pa 400. Par šo naudu paši lemj – gādāt tērpus, piedalīties kādā festivālā vai maksāt transportu koncertbraucieniem. “Kolektīvi šo naudu izlieto ļoti dažādi. Piemēram, koris “Vidzeme” iegādājās audumu tērpiem. Protams, visiem kolektīva dalībniekiem par šo naudu tērpus nevar uzšūt. Ar katru gadu tie kļūst aizvien dārgāki,” domās dalās kultūras centra direktore un pastāsta, ka tagad tautiskā blūze vien maksā teju 70 latu, aube ap 25 latiem, bet etnogrāfiskas zeķes deviņus latus. Lai viss kolektīvs – koris vai deju kopa – tiktu pie jauniem tērpiem, nepieciešama krietna summa, kuras kultūras centram nav. “Nav neviena kolektīva, kuram nebūtu ko vilkt mugurā. Protams, katrs uz svētkiem vēlas saposties jaunos tērpos, bet naudas ir tik, cik tās ir. Kultūras centra speciālisti palīdz rakstīt projektus, rosina iesaistīties konkursos un tikt pie tērpiem. Veiksmīgi tautas tērpus atjauninājis vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saulgrieži”, naudu tērpu iegādei pratis piesaistīt koris “Wenden”, pašu spēkiem, ar pašu ieinteresētību tos sagādājuši “Dzirnu” dejotāji, ” stāsta Ija Groza un piebilst, ka kultūras centrs palīdz tik, cik var, ļoti daudz kas atkarīgs no pašiem kolektīva dalībniekiem. Pēc Dziesmu svētkiem, izvērtējot skates rezultātus, kuri parāda katra kolektīva varēšanu, ieguldīto darbu, kultūras centra vadība domās, kā stimulēt labākos. Tā varētu būt arī jaunu tautas tērpu iegāde. “Lai gan koriem piedalīšanās Vidzemes koru pusfinālā bija brīva izvēle, katrs varēja rīkoties, apzinoties savu varēšanu, Dziesmu svētku rīkotāji lika piedalīties,” saka kultūras centra direktore un piebilst, ka brauciens uz Valmieru pieciem koriem no budžeta prasījis krietnu summu.
Šogad Cēsu pašvaldība amatiermākslas kolektīvu darbībai paredzējusi 55 tūkstošus latus. “Cik nav dzirdēts, ka valsts Dziesmu svētkiem tērē ļoti daudz naudas. Arī Dziesmu svētku likums paredz, ka kolektīvi jānodrošina ar dziesmu grāmatām, vadītāji ar darbam nepieciešamo informāciju. Esam pirkuši Dziesmu svētku grāmatas, kopējuši notis, jo saņemts tikai viens eksemplārs, pirkuši ierakstu diskus. Protams, svētki būs skaisti. Bet dārgi. Visi kolektīvi brauc uz gājienu, tad atgriežas, lai pēc dažām dienām atkal brauktu uz Rīgu. Tie, kuri piedalās atklāšanas koncertā, mēģinājumus sāk jau 3.jūlijā. Tā braukšana taču nav bez maksas,” domās dalās kultūras centra direktore. Viņa arī atzīst, ka organizatoriski ne viss šķiet pārdomāts. Pārlieku liela slodze ir vecākās paaudzes koriem un deju kolektīviem. Var jau būt, ka citur šajos kolektīvos nedarbojas vecākā paaudze , kolektīvam ir tikai nosaukums, bet Cēsu “Ābelē” un “Dzirnās” ir sirmgalvji, kuri mīl dziesmu un deju soļus, bet kuri nebūt nevēlas turēt līdzi jaunajiem, vien būt svētkos un rādīt to, ko var, kas patīk.
Šie nav bērnu vai skolēnu Dziesmu un Deju svētki, bet no Cēsīm vien tajos piedalās seši skolēnu kori un viens bērnu deju kolektīvs. Vai tas ir pareizi, par to domas dažādas.
Domājot par Dziesmu svētku gājienu, Ija Groza vēlreiz runā par pūtēju orķestri. Šādā reizē tas ir ļoti nepieciešams. Pirms dažiem gadiem tā organizēšanai pat paredzēta nauda budžetā. “Lai orķestris būtu, vajag tikai mūziķus un diriģentu. Diemžēl spēlēšana pūtēju orķestrī Cēsīs nav populāra,” domās dalās Ija Groza un piebilst, ka ideja par pūtēju orķestri Cēsīs nav noglabāta dziļā atvilktnē.
“Kultūras centra kori un deju kolektīvi uz Rīgu brauc ar gandarījumu par sasniegto, par ieguldīto darbu mēģinājumos un, protams, izjust, izdzīvot Dziesmu svētkus,” saka Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza.
Komentāri