Sākoties peldsezonai, daudzus cēsniekus nepatīkami pārsteidzis pērn rudenī uzslietais žogs pie Niniera ezera.
“Druvas” redakcijā saņemti vairāki telefona zvani un pat vēstules, kurās ļaudis izsakās diezgan nosodoši. Kāds kungs teica: “…kad pirmo reizi ieraudzīju to ,,koncentrācijas nometnes žogu”, biju šokā.” Lielākoties cilvēki pārliecināti, ka nu jau iežogoto zemes gabalu Priekuļu pašvaldība atdevusi kādam privātīpašumā. Bet vai tas tā ir?
“Druva” devās uz Priekuļu pagasta padomi, lai izdibinātu patiesību. Sarunā piedalījās Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa, juriste Inita Jansone, arhitekts Juris Pētersons un viens no nu jau iežogotā privātīpašuma īpašniekiem Valdis Valainis.
Pagasta padomes arhitekts J. Pētersons skaidro, ka zemei ap Niniera ezeru ir seši īpašnieki, no kuriem viens ir Priekuļu pašvaldība. Oficiālu peldētavu Ninierī nav, gluži kā nevienā citā rajona ezerā. Taču kā iecienītāko peldvietu ļaudis izvēlējušies pašvaldībai piederošajā teritorijā esošo smilšaino un lēzeno ūdens piekļuves vietu.
Pagasta padomes juriste I. Jansone skaidro, ka iežogotā teritorija nekad nav bijusi pašvaldības īpašumā.
“Tiesa, šim zemes gabalam vairākkārt ir mainījušies īpašnieki. Īpaši aktīvi tie mainījušies pēdējo divu gadu laikā. Taču sabiedrības reakcija parādījusies tieši šovasar, kad
jaunie īpašnieki nolēma kopt un sakārtot sev piederošo teritoriju,” saka juriste.
Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja M. Juzupa skaidro, ka līdz šim iecienītās peldvietas krastu kopusi Priekuļu pašvaldība, algojot cilvēku, kurš apsaimnieko teritoriju, savācot atkritumus un pudeles gan no ūdens, gan krastmalas.
“Visu krasta peldvietas teritoriju kopām arī tad, kad vēl zemes gabals nebija iežogots. Rūpējāmies, lai ezera krastmala būtu tīra un tīkama atpūtnieku acij. Esam nepatīkami pārsteigti par izteiktajiem pārmetumiem, jo vienmēr esam domājuši par atpūtniekiem. Vai Cēsīs ir daudz vietu, kur automašīnas var novietot bez maksas? Savā teritorijā Niniera krastā atpūtnieki bez raizēm var atstāt mašīnas kaut uz divām dienām un dzīvot teltīs. Samaksu par atpūtu neprasām. Paši vēl pēc atpūtniekiem regulāri atkritumus savācam,” komentē priekšsēdētāja.
Iežogotās teritorijas trešās daļas īpašnieks Valdis Valainis atzīst, ka krastmalā jau vairāk nekā desmit gadus stāvējusi zīme, ka tas ir privātīpašums. Pērn zemes īpašnieki nolēmuši sev piederošo teritoriju nožogot, jo apnikuši mūžīgie atkritumu kalni un skaļie tusiņi ezera krastā.
“Šajā zemes gabalā, kas atrodas blakus pašvaldības teritorijai, regulāri notika tusiņi un dzeršana nakts garumā. Vakaros atpūtnieki sēdēja pie ugunskuriem, bļaustījās, klausījās skaļu mūziku un atstāja atkritumus. Šogad, tīrot ezera gultni, no kvadrātmetra tīrījām laukā pa spainim stiklu. Ja vien jūs redzētu, kāda izskatījās ezera gultne! Jautājums tiešām ir par to, kā cilvēki pie ezera atpūšas. Atnāk uz pikniku un, prom ejot, visus atkritumus pārmet pāri žogam, jo atraduši jaunu miskasti,” stāsta V. Valainis un neslēpj, ka pēc privātīpašuma iežogošanas nācies dzirdēt ne vienu vien pārmetumu no atpūtniekiem. “Ir cilvēki, kas klaji nolamājas, parāda vidējo pirkstu vai līdz ezeram nobrauc, lai ar automašīnu smiltīs uztaisītu saulīti, saceldami necaurredzamus putekļus. Taču netrūkst arī atpūtnieku, kuri izsaka savu apmierinātību un atzīst – ir patīkami, ka tiks sakārtota šī teritorija. Vēl pirms šīs nedēļas lietavām kāds atpūtnieks ceļa kreisajā pusē, mežmalā, bija iemetis nenodzēstu cigaretes galu. Labi, ka paši tajā mirklī braucām garām un jau izcēlušās liesmas dzēsām pašu spēkiem. Daudz netrūka, lai uguns būtu iegājusi mežā. Tad apdraudētas būtu Dukuru ciemata dzīvojamās mājas, kuras atrodas meža otrā pusē.”
Jautājot par tauvas joslu, zemes īpašnieks saka: “Pats mērīju tauvas joslu četrus metrus, kā tas noteikts Zvejniecības likumā. Protams, cilvēki gar ezermalu nevar vienkārši staigāt, jo saaugusi zāle un dažviet arī krūmi. Man kā īpašniekam zeme pieder līdz ezeram. Ir arī jāsaprot, ka cilvēks nevar nākt tauvas joslā makšķerēt bez manas atļaujas. To nosaka likums.”
J. Pētersons papildināja, ka tauvas josla nav domāta tāpēc, lai katrs, kurš vēlētos nokļūtu tur, kur ienāk prātā, pa to droši pārvietotos.
“Zvejniecības likuma 9. pants konkrēti nosaka, kas tauvas joslā ir darāms ar un bez zemes īpašnieka atļaujas. Tas tomēr ir privātīpašums, un to vajadzētu respektēt,” komentē J. Pētersons.
Atliek vien secināt, ka lielākoties no atpūtnieku uzvedības kultūras, rīcības atkarīgs, cik atsaucīgi būs zemes īpašnieki, kuri dzīvo līdzās ezeram. Var saprast cilvēku vēlmi vasaras svelmē nopeldēties, vismaz šajā konkrētajā gadījumā tam šķēršļi nav likti. Pašvaldības teritorijā ierastā peldvieta, kas, tiesa, nav oficiāla, arī turpmāk būs peldēt gribētāju rīcībā.
Komentāri