Lauksaimnieki cīņu ar invazīvo augu – latvāni – raksturo kā cīņu ar briesmoni, kuru vieniem pašiem grūti uzveikt. Nepieciešams valsts atbalsts.
Latvāņu izplatība Cēsu rajonā, tāpat kā Latvijā kopumā, turpina palielināties. Zemkopības ministrija 2001. gadā pēc pašvaldību aptaujas lēsa, ka mūsu rajonā latvāņi aizņem apmēram 831 hektāru, taču pašlaik Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) turpina veikt konkrētus mērījumus. VAAD Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Gunta Kalniņa pastāstīja, ka pagaidām rajonā uzmērīti jau vairāk nekā 700 hektāri, kuros aug Sosnovska latvānis, bet darbs turpinās, inspektore pieļauj, ka indīgais augs varētu būt izpleties pat vairāk nekā tūkstoš hektāros. Tas ir daudz, bet ne visos pagastos šī problēma ir vienlīdz aktuāla.
Vairāk nekā 400 hektāri no pašlaik uzmērītajām latvāņu platībām atrodas Vaives pagastā. Daudz latvāņu ir arī Zaubes, Priekuļu, Skujenes, Zosēnu, Drustu un Raunas pagastā.
Problēmas aktualitāte pēdējos gados nav mazinājusies, tieši pretēji. Daudzi lauksaimnieki cenšas iznīcināt latvāņus un ierobežot to izplatību, taču liela daļa vai nu nespēj, vai nevēlas neko darīt. Šāda situācija ir daudzviet.
Vaives pagasta “Lejas – Indriņu” saimnieks Ilmārs Eglīte ar problēmu saskaras katru dienu. Regulāri tiek ieguldīts darbs un līdzekļi, lai graudaugu un kartupeļu laukus aizsargātu no latvāņiem, taču tie nepielūdzami turpina uzbrukt no kaimiņa zemēm. Diemžēl šo platību īpašnieks ievestajam augam ļāvis kuplot un zelt, un nu tas izveidojis necaurejamu biezokni.
Vaives pagasta lauku attīstības speciāliste Dace Čerkesova, kura arī savā saimniecībā cīnās ar invazīvajiem augiem, atzīst – liela problēma, ka daļa latvāņu platību īpašnieku dzīvo ārzemēs vai citviet Latvijā un zemi neapstrādā, bet daudzi, kas dzīvo pagastā, ir veci, ne fiziski, ne finansiāli nespēj cīnīties ar šiem augiem. Taču gan I. Eglīte, gan D. Čerkesova uzsver, ka iznīcināt vai vismaz ierobežot latvāņu izplatību iespējams, tikai regulāri apstrādājot zemi, pļaujot un miglojot. Nedrīkst ļaut sēklām iesēties.
I.Eglītem pagaidām izdodas laukus nosargāt, labība aug labi, bet viņš atzīst: “Atliktu pāris gadus lauku neuzart, kā no kaimiņu platībām sēklas iesētos un latvānis atkal ieaugtu. Daudzviet ir lauki, kur pirms četriem gadiem bija daži latvāņi, bet tagad pilns klajums.”
Pavisam grūti ar latvāni cīnīties ir lauksaimniekiem, kas strādā ar bioloģiskajām metodēm, jo nedrīkst izmantot ķimikālijas, kas augu iznīcināšanā ir liels palīgs. Bet latvāņu iznīdēšana kļūst aizvien grūtāka dārdzības dēļ – ievērojami cēlušās cenas degvielai, herbicīdiem.
Nepieciešams valsts atbalsts. Kamēr tas nebūs, tikmēr arī latvāņus apkarot un jūtamus rezultātus gūt nevarēs. Par to pārliecināti abi vaivēnieši. Pirms pāris gadiem bijis iespējams saņemt subsīdijas, taču līdzekļi pienākušies tikai lauksaimniekiem, kuru zemēs latvāņi aizņēmuši vismaz piecus hektārus. Zaubes pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Vaira Zauere atzīst, ka arī pagasta iedzīvotāji lielas cerības likuši uz šo atbalstu, taču finansējumu saņēmis viens zemes īpašnieks.
“Atbildība gulstas tikai uz zemes īpašniekiem, bet tas nav taisnīgi, jo šīs teritorijas atguvām jau piesārņotas. Ne jau mēs iesējām latvāņus, bet mums ar tiem jācīnās. Bēdīgi, ka valsts pagriezusi muguru. Piemēram, Igaunijā valsts piešķīrusi finansējumu, lai latvāņus iznīcinātu metodiski visos laukos, neskatoties, vai tās ir pašvaldības, vai privātās zemes,” atklāj D. Čerkesova. Šogad Vaives pagasts saņēmis Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu latvāņu izplatības ierobežošanai, bet pasākumus drīkst veikt vien pašvaldībai piederošajās zemēs.
Iespējams, izmaiņas nesīs pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā pieņemtie “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”, kas paredz, ka latvāņu ierobežošanas pasākumi būs jāorganizē un jākoordinē rajona pašvaldībai, ja latvāņi būs izplatīti vairāk nekā 2% rajona teritorijas. Pagaidām grūti spriest, kādas sekas šie noteikumi radīs pašvaldībām, kādas lauksaimniekiem, tomēr pozitīvi, ka par latvāņu ierobežošanu tiek domāts.
Komentāri