Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Tautas tērpā ne tikai Dziesmu svētkos

Druva
23:00
25.07.2008
22
200807260225006713

”Nemaz negribētos, ka Dziesmu svētki beidzas,” saka tekstilmāksliniece Dagnija Kupče. Pirmdien viņa piedalījās pateicības sarīkojumā, kurā svētku rīkotāji bija saaicinājuši darba grupas. Dagnija strādāja tautas lietišķās mākslas izstādes ”Es vidū” iekārtošanā Dzelzceļa vēstures muzejā. Viņa kopā ar ”Vēverīšām” piedalījās arī gadatirgū Vērmanes dārzā un tautas tērpu konkursā, kur par nokomplektētiem 11 Piebalgas tautastērpiem un diviem arheoloģiskajiem ieguva īpašo balvu. Drīzumā iznāks disks un grāmata par tautas tērpu skati.

Iespaidu daudz, arī vērtējumu un secinājumu, gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem ”Vērmaņparka tirgu sākumā īpaši vērā neņēmām. Jāpiedalās ir, sēdēs un audīs. Bet tas izvērtās par tādu pieredzes skolu, var pat teikt – meistarklasi. Tautas tērpu grāmata bija līdzi, varēju rādīt un stāstīt. Daudzi ārzemnieki interesējās, svešatnes tautieši ne tikai skatījās, arī aptaustīja drēbi, pielaikoja saktiņas, vainadziņus, gribēja zināt, kā radīt tautas tērpu, cik ātri to var izdarīt, kā izvēlēties,” stāsta Dagnija un turpina: ”Ja 90.gadu sākumā tautieši gribēja mūs mācīt, no kādiem audumiem šūt tautastērpu, tagad viņi mācās no mums, vēlas autentisko. Sapratuši, kā attīstījusies tautas māksla, kā tās vērtības saglabātas. Viņi arī vairs negrib no balta, smalka Kanādas auduma šūt mēteļus. Ja Piebalgas krumpanais mētelis, tad lai tas ir austs, ne no uzvalka auduma. Daudzas kundzes sapirka linu zeķes, interesējās par brunčiem. Arī Krievijas latvietes, kam izgatavojām tērpus, ir lepnas par tiem. Tagad vēlas, lai vīriem arī ir tērpi.”

Pieredzējuši meistari var vien pateikt, kā pareizi nokomplektēt tautastērpu, bet izvēle jau paliek paša ziņā. Tā kāda kundze, kura ar lepnumu stāstījusi, ka viņai jau 72 gadi, neklausījusi klusam ieteikumam, ka viņai tomēr nevajadzētu likt galvā vainadziņu, bet aubi. ”Nē, es gribu vainadziņu Toronto Dziesmu svētkos,” uzstājusi tautiete.

Dziesmu svētku tautas tērpu skate ir lietišķās mākslas meistaru lielākais notikums, kam gatavojas vairākus gadus. Un stress kā jau pirms uzstāšanās.

”Tas bija ārprāts. 13 tautastērpos saģērbti cilvēki karstā zālē, katram vēl kaut ko vajag, vienam sakta pazudusi, otram zābaki neder. Jānis pienāk un saka: ”Nevaru nostāvēt, zābaks tā spiež!” Paskatos – katrs sava lieluma. Ar tādiem arī pa mēli nogāja,” atceras Dagnija un atklāj, ka tikai pēc skates, kārtojot tērpus, atklājusi – arī jaunieši pastalas sajaukuši, bet nesūdzējušies.

Dagnija skatē tērpus pieteica kategorijā – nokomplektētie, jo jostai, svārkiem, pastalām, brunčiem, lakatiem teju katram ir cits autors. ”Arheoloģiskajiem tērpiem riņķīšus vai blūzēm saktas neprotu izgatavot. Bet bija skatē dalībnieki, kuri nokomplektētos tērpus rādīja nominācijā – pašdarinātie tērpi. Tas nav gluži pareizi,” domās dalās audēja un turpina: ”Man nav īsti skaidrs par koru un deju kolektīvu tautas tērpiem. Kolektīvs piedalās skatē un dabū balvu. Arī Vidrižu deju kolektīvs. Bet tā tērpi lielākoties tapa ”Vēverīšās”. Tas nekur neparādās. Iznāk, ka tērpu radītājs ir deju kolektīvs, nevis audējas, šuvējas, adītājas, rotu meistari. Viņi ir tērpu valkātāji, viņi tos ir nopirkuši. Jācer, ka nākamajās skatēs kaut kas mainīsies.”

Dagnija Kupče pārliecinājusies, ka latvieši arī Jāņos, ģimenes svētkos, kāzās, arī izlaidumos labprāt uzvelk tautas tērpu. Valsts pārstāvji ārzemēs valsts svētkos pieņemšanās velk tautastērpu. Dagnija komplektējusi vairākus tērpus Latvijas pārstāvjiem Briselē.

Diemžēl ne visi prot valkāt tautas tērpu. Eksprezidente fotogrāfijās redzama ar cepurīti, kas uzlikta tā, ka redzama matu loka – tā neliek ne sievu cepuri, ne vainadziņu. Dažādi viedokļi izskanējuši par Valsts prezidenta tautas tērpu, kas manāmi bija ne pēc auguma darināts.

”Pirms atklāšanas koncerta man piezvanīja, ka no izstādes eksponātiem jāaizdod Ministru prezidentam Ivaram Godmanim piebaldzēna tērps. Mēģināju pārliecināt, ka tas viņam par mazu. Tomēr ar taksometru uz koncertu tika aizvests Latgaļu sievietes tērps no Ģūģeriem koncerta vadītājai. No rīta veda atkal uz izstādi. Estrādē Kristīne Zadovska izskatījās karaliski,” stāsta Dagnija un ar gandarījumu piebilst, ka vēlāk avīzē lasījusi labākās tautas tērpu speciālistes Marutas Grasmanes teikto, ka šos tērpus veidojis ļoti labs stilists. Dagnija atzīst, ka viņas nopelns ir precizitāte, bet to, kādam tērpam būt, izlemt palīdzēja arheoloģe Zigrīda Apala un vēsturniece Anna Zariņa.

”Tā dīvaini sanāk – gribam prezentēt Latviju, bet nav ko vilkt mugurā. Tāds pats haoss kā politikā, tāds attieksmē pret tautastērpu,” pikti saka Dagnija un piebilst, ka neizprot, kā var ienākt prātā, ka var iznomāt tautastērpu no izstādes ekspozīcijas. ”Ar tautas mākslas speciālistēm spriedām, ka laikus jāraksta projekts un jādarina tautas tērpi valdības vīriem, koncertu vadītājiem. Līdz nākamajiem svētkiem to var izdarīt,” saka Dagnija un uzsver, ka jau ir laiks koriem un deju kolektīviem sākt domāt par tautas tērpiem, lai pēdējā brīdī nebūtu jāsasteidz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
34

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
56

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
413

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi