Viesojoties Cēsīs, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards atbildēja uz “Druvas” jautājumiem, kā valsts atbalsta uzņēmējus laikā, kad notiek ekonomikas lejupslīde, un citām aktualitātēm.
– Šobrīd, kad ceļas visu resursu cenas, visgrūtāk izdzīvot ir nelieliem uzņēmumiem, kas atrodas tālāk no centra, nomaļos pagastos. Kaut mazie un sīkie, tie rada sociālo vidi, darba vietas. Kādas iespējas sarežģītajā situācijā tiem piedāvā valsts?
– Izstrādāts makroekonomikas stabilizācijas plāns, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns. Pirmie pasākumi jau sekmīgi sākti. Hipotēku bankā kopš vasaras sākuma pieejama paaugstinātu risku kredītprogramma. Beigusies pirmā pieteikšanās kārta ES struktūrfondu programmai mazajiem uzņēmumiem īpaši atbalstāmajos reģionos. Projektus izvērtēs, atbilstošākajiem piešķirs finansējumu. Būs arī otrais pieteikšanās termiņš. Ir vēl vairākas citas struktūrfondu programmas – atbalsts izstādēm, darbinieku piesaistei. 16.jūlijā noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu par Eiropas Savienības struktūrfonda ieguldījumu fonda ieviešanu. Tas sāks darboties septembrī, līdzekļi uzņēmējiem būs pieejami caur finanšu starpniekiem – bankām, apdrošinātājiem un riska investīciju fondiem. Ieguldījumu fondā būs 183 miljoni eiro – 30 milj. eksporta apdrošināšanai, 80 milj. kredītportfeļu garantijām, 50 milj. – riska investīcijām, 22 milj.- tehnoloģiju pārneses programmām. Vienkāršāk sakot, tie būs subsidēti aizdevumi, galvojumi un apdrošināšana Latvijas uzņēmējiem, mazais un vidējais komersants saņems finansējumu, kuru citkārt nodrošinājuma trūkuma vai pārāk augsta riska dēļ nesaņemtu. Uz atvieglotiem nosacījumiem varēs apdrošināt eksportu, saņemt garantijas aizdevumam , ieguldījumus pamatkapitālā, arī atbalstu tehnoloģiju pārnesei – konkrētu projektu finansēšanai. Finansējums nebūs dāvinājums. Piešķirot atbalstu kā ieguldījumu pamatkapitālā, aizdevuma vai garantijas veidā, finansējums pakāpeniski tiks atmaksāts fondā un būs pieejams atkārtotam atbalstam . Tādējādi ieguldījuma fonds darbosies ilgtermiņā .
– Vai atbalsta nosacījumi lielajiem un mazajiem uzņēmumiem atšķirsies?
– Šī programma paredzēta tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Bet, kā zināms, Latvijā gandrīz visi uzņēmumi ir vidējie un mazie.
– Juridiski jā, bet realitātē „Rīgas piensaimnieks” un PKS “Straupe” atšķiras.
– Atbalsta piešķiršanai būs viens kritērijs – vai projekts ir finansiāli dzīvotspējīgs. Grūti izvirzīt citus. Negribam taču, ka atkārtojas tas, kas iepriekšējā ES finansēšanas periodā, kad uzņēmēji stāvēja garā rindā pie Investīciju un attīstības aģentūras. Uzskatu, ka atbalstāmo projektu izvēlē jādarbojas ekonomiskajiem kritērijiem, ka investīciju fondam jāizvērtē projekta atmaksāšanās un dzīvotspēja. Jo nevaram radīt mehānismus, kas nav dzīvotspējīgi.
– Vai nauda tiks iezīmēta reģionāli?
– Reģionāli sadalīti ir līdzekļi īpaši atbalstāmajiem reģioniem, bet šis investīciju fonda atbalsts ne.
– Vai mazajiem uzņēmējiem nevarētu būt atvieglota pieteikšanās procedūra, mazāk dokumentu? Varbūt vienkāršot procedūru varētu mazākām projektu summām?
– Pieteikšanās izstrādāta tā, lai būtu iespējami mazāk procedūru, bet tās, kuras jāpilda, paredz regulas. Turklāt investīciju fonda atbalsta saņemšanai uzņēmējs ies tieši uz banku, nebūs starpposma – ierēdņu. Domājams, ka ražotājs varēs izvēlēties to banku, ar kuru visbiežāk sadarbojies, jo visas lielākās pieteikušās līdzdarboties.
Daudziem uzņēmējiem, īpaši pārtikas ražotājiem, būs izdevīgi, izmantojot fondu, apdrošināt eksportu. Tas man šķiet svarīgs instruments sadarbībai ar Austrumu kaimiņiem – Krieviju, Centrālās Āzijas valstīm, kur Latvijā ražotai pārtikai, daļai vieglās rūpniecības preču ir tradicionāls tirgus. Bet mūsu pārstrādātājiem ir pamatotas bažas, vai sadarbība būs stabila. Ar fonda starpniecību eksportu būs iespējams apdrošināt, uzņēmējs savus līdzekļus atgūs jebkurā gadījumā. Šobrīd vilinoša ir Krievija. Tā ir tuvu, pārtikas cenas, kas bija iesaldētas uz prezidenta vēlēšanām, palaistas vaļā. Patlaban, kad visā pasaulē vērojama ekonomikas bremzēšanās, Krievijā, pateicoties naftas rezervēm, ir stabila attīstība. Ir pieprasījums gan pēc pārtikas, gan citām precēm.
– Mūsu rajonā attīstīts lauku tūrisms. Nozares sekmēšanai nozīmīgi būtu veloceliņi, kuru būvniecībai pašvaldībām iespējams pretendēt uz Eiropas naudu. Bet jāuzbūvē vismaz septiņi kilometri un mazākā pieejamā summa ir 100 tūkstoši latu. Vai tas atkal nav tikai lielajām pašvaldībām?
– Ir doma Latvijā izveidot paliekošu velotūrisma iespēju, savienojot ar veloceliņu visus reģionus. Ja pašvaldības spēj piedāvāt kopēju projektu… Mērķis – lai visai Latvijai cauri varētu izbraukt ar velosipēdu. Dokumenti ir nodoti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, šī programma varētu sākties gada beigās.
– Cilvēki ar satraukumu gaida ziemu, vai spēs samaksāt par apkuri. Aizvien lielāka nozīme ir mājokļu siltināšanai. Vai šim nolūkam līdz 2013.gadam būs pieejami tikai 30 miljoni latu no ES fondiem?
– Valdībā diskutējām par iespēju nākamgad pārdalīt līdzekļus no citām ES programmām no vides vai transporta energoefektivitātes projektiem, redzot, kāda būs izpilde. Ekonomikas ministrijas nostāja – mājokļu siltināšanai līdzekļus nepieciešams palielināt. Dzīvojamo namu siltināšana ir vistiešākā atbilde naftas un gāzes cenas kāpumam, kuru ietekmēt nevaram.
No 30 miljoniem latu septiņi miljoni paredzēti sociālo māju siltināšanai, pārējie 23 miljoni kā līdzfinansējums daudzdzīvokļu namiem.
– Ekonomikas ministrija izstrādā sociālo mājokļu koncepciju. Projektā paredzēts, ka sociālā dzīvokļa īrnieki būs tikai pensijas vecuma cilvēki. Kur paliek ģimenes ar bērniem invalīdiem, ģimenes, kurās ir tikai viens no vecākiem?
– Pagaidām tas ir tikai projekts. Skaidrs, ka sociāliem mērķiem valsts budžetā līdzekļu ir par maz, sociālo attīstību vairāk jāfinansē no struktūrfondiem. Jāapzinās, cik naudas šim nolūkam varēs dabūt.
– Koncepcija arī paredz no sabiedriskā finansējuma neatbalstīt sociālo dzīvokļu veidošanu ārpus sociālām mājām. Vai tādējādi no valsts atbalsta netiek izslēgtas mazās pašvaldības?
– Pašvaldība var pieņemt dažādus lēmumus. Par saviem līdzekļiem tā var uzturēt arī sociālos dzīvokļus ārpus sociālām mājām.
– Bet finansiālu palīdzību nesaņems.
– Tajā brīdi, kad koncepciju apstiprinās, atsevišķu sociālo dzīvokļu veidošanai atbalstu nevarēs dabūt. Taču būs reģionālā reforma, veidosies lielākas pašvaldības, būs sociālās mājas.
– Bet ne jau visi pagasti apvienosies. Tātad mazie automātiski nebūs atbalstāmie.
– Katra pašvaldība var pati izlemt, kā vēlas attīstīties.
Komentāri