Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Saripoja pār Piebalgas pakalniem

Druva
23:00
01.08.2008
102
200808012113188427

Vecpiebalgā atkal saripoja vērpjamie ratiņi. Dzintras Vilks rīkotais vērpjamo ratiņu starptautiskais simpozijs jau ceturto reizi saaicināja tos, kam mājās ir ratiņi, tos, kuri vēl prot vērpt.

”Esmu priecīga, ka pasākums kļūst aizvien populārāks. Šajā reizē saripojuši 42 vērpjamie ratiņi, pirmajā simpozijā bija vien seši. Katrs, kā jau meistara radīts, citāds,” stāsta simpozija rīkotāja Dzintra Vilks un ar lepnumu parāda ratiņus no Norvēģijas un Krievijas, kuri no mums pierastajiem atšķiras ar dizainu.

Bet šķeterējamo ratiņu viņai uzdāvinājusi vecpiebaldziete Erna Krišjāne.

Ideja par vērpjamo ratiņu saripojumu sākās, kā jau tas daždien notiek, nejauši. Dzintra ieraudzīja Vecpiebalgas ģerboni un pašvaldības toreizējam vadītājam Voldemāram Cīrulim pajautāja: ”Kāpēc ritenis?” Uzzinājusi, ka Latvijā ratiņš ienācis caur Piebalgu, te kādreiz bijis daudz dreimaņu. ”Mani kā audēju tas uzrunāja. Iedomājos, kā izskatītos, ja kopā saliktu daudzus ratiņus, tas būtu tāds saripojums,” stāsta Dzintra Vilks. Pašvaldības vadītājs ieceri atbalstījis, un nu tas ir notikums Vecpiebalgā, kad gan pakavēties bērnības atmiņās, gan aplūkot ko senu ne tikai sanāk vecpiebaldzēni un tuvākie kaimiņi, sabrauc arī no citām pusēm.

Maiga un Ksavers Žuravski ir cēsnieki. ”Kad vajag, vērpju. Aušana gan nav mana sirdslieta,” stāsta Maiga un kavējas atmiņās, kā māte no lina audusi palagus. ”Bērnībā esmu tīklus audis. Linus izsukāja, šķeterēja trīs kārtās. Pie ratiņa esmu daudz sēdējis,” stāsta Ksavers.

Māsas Broņislava Klepere un Tekla Mūrniece ratiņu saņēmušas pūrā. ”Kad kas salūst, paremontējam. Abas iztiekam ar vienu, jo dzīvojam vienā mājā. Manam ratiņam nelaime notika. Mājā lūza sija un taisni virsū,” pastāstīja Tekla. Viņa vislabprātāk sēdās pie ratiņa, kas nācis no ”Vēveru” muzeja. Jau pagājušogad tas ļoti iepaticies.

”Nav jau vairs daudz, kuri māk šķeterēt, vērpt. Cilvēkiem patīk paskatīties, kā ratiņš strādā, daudzi nemaz nav redzējuši,” pārliecinājusies Tekla.

Vecpiebaldzēni, kuri pagastā lielākoties dzīvo vien vasarās un brīvdienās, ar lielu pietāti un izpratni izturas pret visu, ko saņēmuši pūrā līdz ar māju.

Divās mājās ”Veclukas” kādreiz dzīvojuši brāļi Jānis un Jēkabs, abi bija dreimaņi, gatavoja vērpjamos ratiņus. Gadā ap 500. Viena māja tagad apskatāma Brīvdabas muzejā kā Vidzemes vērpjamo ratiņu virpotāja darbnīca ”Veclukas”, otra joprojām ir Vecpiebalgā un tajā dzīvo Mūrnieku ģimene.

”Kad atnācām, māja bija krūmos ieaugusi. Bēniņi bija pilni ar vērpjamo ratiņu sagatavēm, tur atradām arī daudzas citas sadzīves lietas. Nejaucam veco, bet cenšamies saglabāt. Lēni atjaunojam māju, kāda tā bijusi, saglabājot autentisko,” pastāstīja Baiba Mūrniece. Ar lielu interesi simpozija apmeklētāji pētīja ne tikai ratiņu detaļas, bet arī veco solu, bērnu ratiņus un citas lietas.

Pēteris un Valda Strubergi uz simpoziju bija veduši ratiņu no savām mājām.

”Nopirkām Vecpiebalgā māju, un ratiņš tur jau bija. Tas jāsalabo, bet arī bez dažām detaļām ir skaists,” atzina Pēteris un pastāstīja, ka pret vecām lietām parasti cilvēkiem ir īpaša attieksme. ”No tām dveš sirsnība, vienkāršība un mūsu pagātne.

Tā pagātnes elpa aizrauj. Skatoties var iedomāties, kā kādreiz cilvēki strādājuši, senči šajās senajās lietās ielikuši labo, varbūt tas mums dod to enerģiju, kuras šodien pietrūkst,” domās dalījās Pēteris un piebilda, ka būt dalībniekam simpozijā ir pavisam kas cits nekā skatītājam.

”Nākamvasar ratiņi atkal saripos Vecpiebalgā. Tas ir interesanti ikvienam – gan tiem, kuri par vērpjamiem ratiņiem un Piebalgas dreimaņiem neko nezina, gan tiem, kam mājās vēl saglabājies ratiņš, ar kuru viņi neprot rīkoties, gan, protams, amata meistariem,” saka Dzintra Vilks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
30

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
55

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
406

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
136

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi