Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Gleznās – tikai latviešu sievietes

Druva
23:00
04.08.2008
13
200808042246583992

Cēsu Mākslas festivālā, kas pilsētā turpinās jau trešo nedēļu, pienācis laiks glezniecībai – latviskās kultūras spēka apliecinātājai. Šogad šādu uzdevumu veic Džemma Skulme.

Cēsu Izstāžu namā izveidotā Džemmas Skulmes personālizstāde „Tautumeita” ietver ne vien gleznās radītus spilgtus mākslas tēlus, bet arī dokumentālu stāstu par Skulmēm – latviešu mākslinieku dzimtu trijās paaudzēs – un video sižetā runā arī par mākslas un varas attiecībām.

Cienījamus gadus sasniegusī māksliniece zināma ne vien kā tautas vēstures un tautisko vaibstu iemūžinātāja gleznās, bet arī aktīva sabiedriskās dzīves dalībniece un pilsoniskās gribas apliecinātāja. Nedēļas nogalē Dž. Skulmes viesošanās Cēsīs sakrita ne vien ar notikumiem mākslas dzīvē, bet arī ar valstiskām aktualitātēm, un katru no tām māksliniece uztvēra dziļi personiski.

„Cēsis man saistās ar vairākiem satricinošiem notikumiem,” izstādes atklāšanā sacīja Dž. Skulme. „Mākslas festivālā piektdienas vakarā Cēsu sv. Jāņa baznīcā sarīkotais garīgās mūzikas koncerts „Nakts lūgšana” deva tādu garīgo uzrāvienu, ka pirmoreiz sajutu emociju kamolu kaklā. Sestdienas rītā ar pasi devos uz iecirkni Cēsu kultūras centrā, lai piedalītos referendumā. Tobrīd pie visiem sešiem galdiņiem bija rinda. Stāvot tajā, nolūkojos uz cilvēkiem. Redzēju, cik viņi ir gaiši, un man otrreiz bija kamols kaklā. Pēc ilgiem gadiem atkal viens tāds saviļņojošs brīdis tautas vidū. Pēc tam gāju pastaigā pa pilsētu, apskatīju Jauno pili pēc remonta un akvareļglezniecības izstādi. Pēterim Rozenbergam veltītajā piemiņas izstādē satikos ar cēsnieku, kurš pilsētā mākslas un gara dzīvei devis sākumu. Ar Pēteri daudz esmu runājusi par kultūru un mākslu, arī par lietām, par kurām padomju laikos nemaz runāt nedrīkstēja.”

Dž. Skulmes personālizstādes veidošanu bija uzņēmušās Laima Slava un Daiga Rudzāte, labi zināmas speciālistes mākslas procesu izgaismošanā. Tēma „Tautumeita” izraudzīta, jo māksliniece tajā izpaudusies daudzveidībā. „Tajā ir tik variāciju, cik sirds spēj saredzēt no dzīves piedāvātā sūrā krāšņuma,” komentē mākslas zinātniece L. Slava. Izstādē redzamie darbi tapuši dažādos materiālos – uz audekla, koka dēļiem, šīfera – un dažādos laika posmos, arī pavisam nesen, kad māksliniece profesionālo izpildījumu papildinājusi ar jaunu pieeju, tautumeitas gleznojot ar bērna skatu.

Izstādei pievienotas Martas Skulmes, mākslinieces mammas, pirmās latviešu tēlnieces, veidotās skulptūras. „Mamma bija tā, kura aizsāka mākslā tautumeitas tēmu. Tā nu tautumeita mani pavadījusi no bērnības, kad četru, piecu gadu vecumā tās sāku zīmēt, līdz sirmam vecumam,” secināja Dž. Skulme.

„Mākslinieces darbos iekodētais latviskums un identitātes redzējums ir pārsteidzošs ar savu dabiskumu. Esmu gandarīta par izstādes atklāšanu Cēsu Mākslas festivālā, kas ļauj baudīt mākslu patīkamā atmosfērā ārpus Rīgas,” mākslas faktu vērtēja kultūras ministre Helēna Demakova. Izstādi pirmajā dienā kuplā skaitā apmeklēja dažādu nozaru mākslas pārstāvji, apliecinot, ka ar interesi un cieņu uzklausa

Dž. Skulmes domas, aplūko darbus, kas garantē aktualitāti kā saturā, tā formā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
5

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
44

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
373

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
131

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
572

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi