Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Līdz pavasarim vēl tālu

Druva
23:00
05.09.2008
34
200809060209235842

Īsā laikā latviešu modernā dramaturģija un režija pievērsusies vienai un tai pašai klasikas tēmai – Blaumaņa pirms gandrīz simts gadiem radītajai hrestomātijai par Edgaru un Kristīni.

Pirms pāris gadiem Baņuta Rubesa Nacionālajā teātrī iestudēja „Hotel „Kristina”” – Māras Zālītes dramaturģisko darbu, bet šajā sezonā pirmizrādi Valmieras teātrī piedzīvojusi Evitas Sniedzes luga „Līdz Araratam”, kura režisora Oļģerta Krodera skatuves darbā ieguvusi nosaukumu „Līdz pavasarim”. Izrādes plakāts vēsta, ka jūtu ugunskurs būs bīstams un cilvēkiem nāksies meklēt ātro palīdzību. Lai gan pie mediķu mašīnas stūres nosēdināts Rūdolfs Blaumanis, izrāde apliecina, ka klasiķis klasikā nelīdzēs. Dzīvojam šodien.

Uz vaicājumu, vai meitenei jāupurējas, uzņemoties atbildību par purva bridēju, mūsdienās vairs negūst tik viennozīmīgu atbildi, kā to vidējai paaudzei 60., 70. un 80. gados centās pasniegt skolā literatūras stundās. Varbūt kāds atceras skandālu presē 80. gados. Skolas beigšanas eksāmena domrakstā vidusskolniece, kandidāte uz zelta medaļu, atļāvās tiem laikiem negaidītu brīvdomību, paziņojot, ka Kristīne ir muļķe, jūtu iespaidā saistot savu dzīvi ar vājas gribas cilvēku. Šis eksāmena darbs bija gramatiski izcili uzrakstīts, bet tas bija filozofiski pliķis toreiz valdošajai padomju morālei, ka Kristīņu pienākums ir auklēties ar dzīvē caurkritušiem Edgariem.

Oļģerts Kroders, izmantojot Evitas Sniedzes rakstītos trāpīgos dialogus, radījis 21. gadsimta trijotni, kuras drāma risinās ne vairs muižas ļaužu acu priekšā, bet mazpilsētā slimnīcas bufetē. No peļņas darbiem ārzemēs, domājams, gada Īrijā ar čiku kabatā, pusstopu somā un cerībām sasildīties paša pamestās meitenes azotē atgriežas Stefans. Jo ilgāk viņš sēž bufetē un nervozē, vai tiks pieņemts atpakaļ, jo skaidrāk redzams, ka puisis slīkst purvā. Krišjāņa Salmiņa Stefans nav tik neatvairāms kā Ulda Pūcīša Edgars, ko televizorā ik pa brīdim kopā ar bufetes apmeklētājiem skatītāji redz 1966. gadā uzņemtajā filmā „Purva bridējs”. Izrādē jaunais vīrietis ir vienkārši simpātisks, līdz brīdim, kad nervozitāte nodod no alkohola atkarīgu cilvēku. Tas sevišķi parādās, kad Stefans apjauš, ka viņa prombūtnes laikā situācija mainījusies – meitene, kura pirms tam nevienu citu neredzēja, tagad ir pamanījusi, ka viņas dzīvē varētu ienākt kāds cits. Tomēr Valters, lai arī situēts un darbā atbildīgs cilvēks, nav kristālskaidrs kā Blaumaņa Akmentiņš. Tālivaldis Lasmanis atveido ārstu, kurš alkst jaunas iedvesmas, un mazpilsētā to ierauga jaunā meitenē. Beatrise, atrodoties pa vidu starp abiem uzstājīgajiem vīriešiem, ir pilnīgā nesapratnē – vai atdzīvināt pirmās mīlestības jūtas, vai arī ļauties jūtu aprēķinam. Jaunajai aktrisei Ingai Siliņai nav viegls uzdevums – parādīt cilvēku brīdī, kad viņam jāizdara grūta izvēle, un šo lēmumu vienlīdz stipri ietekmē kā prāts, tā jūtas. Ja Beatrises mokās skatītājas, kuras teātra auditorijā mēdz būt vairākumā, ieraudzīs kaut ko no savas dzīves grūtiem lēmumiem, tādējādi tiks personiski uzrunātas, izrādei var gadīties ilgs un laimīgs mūžs – vienmēr mazajā zālē izpirktas biļetes.

Taču tiem, kas domā, ka šī stāsta iznākumu var viegli paredzēt, režisors Oļģerts Kroders sagādājis pārsteigumu. Kurš teicis, ka ir tikai divas izvēles? Varbūt ir trešā? Kāds par to sāks aizdomāties ātrāk, bet kādam tas ienāks prātā tikai tad, kad izrāde būs beigusies. Tātad mākslas darbs ar pēcgaršu.

Valmieras teātra stāstu par sievietes izvēli īsteni košu dara mazpilsētas šaurā, bet kolorītā vide. Slimnīcas bufetes telpa scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša versijā ir tik caurspīdīga, ka nav kur paslēpties – ne no citiem, ne sevis. Arī skatītājiem mazajā zālē reizēm var būt pieķerto līdzdalībnieku sajūta. Tērpu māksliniece Anna Heinriksone strādājusi ar garšu, ļaujot aktieriem otrā plānā mirdzēt jau ar uznācienu vien, skaidri izlasot, kāda loma cilvēkam iedalīta jūtu drāmā. „Līdz pavasarim” nav nekāds „gaudu gabals”. Tajā atļauts pasmieties par cilvēku vājībām – tenkošanu, mīlas kāri, arī vecuma dīvainībām. Valmieras aktieri Skaidrīte Putniņa, Agris Māsēns, Regīna Devīte, Ligita Dēvica joko, bet nešauj pār strīpu.

Filma televizorā un Blaumaņa pirmavots nedominē, jo runa nav par pagātni, bet par tagadni un līdz pavasarim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
25

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
51

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
581

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi