Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Pastkartes no Balkāniem. Bosnija (1)

Druva
23:00
19.09.2008
41

Plānojot ceļojumus, Bosniju izvēlēsies vai nu drosmīgie, vai ziņkārīgie. Pat tiem, kas neinteresējas par politiku, atmiņā vispirms ir pilsoņu karš 90. gados, kurā bija trīs iesaistītās puses – serbi, bosnieši un horvāti.

Bosnija un Hercegovina ir mazāka par Latviju – tikai 51 000 km². 2007. gadā te bija četri miljoni iedzīvotāju. Šobrīd valsts ir sadalīta trijās nosacītajās daļās. Katrai ir sava pašpārvalde, prezidents un vēl kopīga valdība ar kopīgo prezidentu. Himnai nav vārdu, jo nevar vienoties par tekstu un valodu. Prezidentus ievēl pēc tautības, atbilstoši pēc termiņa nomainot. Valstī ir vienota naudas sistēma – Bosnijas konvertējamā marka jeb „kilometrs”, ko saīsinājumā tā arī raksta – km.

Visi vienā katlā

Dienvidslāvija izveidota pēc I Pasaules kara, apvienojot daudzas teritorijas ar atšķirīgām varas, reliģiskajām un ekonomiskajām interesēm. Sadalīšanas un atdalīšanās process 90. gados bija visai agresīvs. Lai gan tās ir etniski ļoti tuvas tautas ar līdzīgu valodu un tradīcijām, tomēr nekādi nespēj saprasties un piedot. Aktīva karadarbība ir pārtraukta kopš 1995. gada, bet paši bosnieši atzīst, ka miera līgums nav pilnībā taisnīgs, kaut arī joprojām darbojas. Sekojot augusta notikumiem Gruzijā, daļa vietējo atzina, ka ir Krievijas pusē. Dažiem likās, ka nu būtu bijis īstais laiks arī viņiem turpināt iesākto Balkānu sadalīšanu un atdalīšanos.

Bosnijas horvāti vairākums ir katoļticīgie, serbi ir pareizticīgie, bet bosnieši jeb musulmaņi ir slāvu cilts, kas turku jūga laikā pieņēma islāmu. Bosnieši atzīst, ka tautībai un reliģijai var likt vienlīdzības zīmi: bosnietis = musulmanis. To var redzēt gan apģērbā, gan arhitektūrā, tradīciju ievērošanā un arī attieksmē pret apkārtējo vidi. Iebraucot serbu apdzīvotajās vietās, dominante ir smailie minaretu torņi.

Sarajevas kontrasti

Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ir Sarajeva, ko mēs no preses ziņām atminamies gan ar ziemas olimpiskajām spēlēm, gan ar kara postījumiem. Lai gan pilsētā top modernas būves, tomēr par ne tik senajiem notikumiem liecina šāviņu atstātās un jau aizcementētās „saulītes” namu sienās. Blakus viesnīcai zālē ieaugušas sagrautas katlumājas drupas un nepabeigts tilts, bet pilsētas centrā jau 13 gadus stāv neatjaunotas ēkas.

Lai sajustu austrumu kolorītu, ieteicams izstaigāt vecpilsētas tirgu – Baščaršiju, nogaršot vara kanniņā gatavotu kafiju un panašķēties ar rožu lukumu. Blakus tirgotavām ir ēnaini pagalmi, kur, ramadānam gatavojoties, sievietes ar modernu putekļu sūcēju tīra greznus paklājus. Vīrieši stāv blakus un garlaikojas… Uz ielas sieviete lūdz naudu veselībai, čalo musulmaņu meitenes, kas ģērbušās atbilstoši noteikumiem, tomēr diezgan koši un moderni, garām paiet vahabi – melni tērpti radikālā islāma piekritēji. Un vēl – bosnieši laikam jebkuru baltāku sienu nespēj atstāt bez grafiti. Iespējams, ka tas ir savdabīgs protests vai sociālo problēmu māksliniecisks izpausmes veids. Metru vai pat augstāki burti, izvīti, izlocīti, visbiežāk melnām kontūrām, ir visur. Pat sinagogas sienu kāds izrotājis ar grafiti.

Iesprūšana vecpilsētā

Dodamies vakariņās uz vecpilsētu. Ceļu rāda auto navigācija. Tomēr šaurās ieliņas kļūst vēl šaurākas, nu jau traucē ielas malās un daļēji uz trotuāra atstātās automašīnas. Iesprūstam. Grupas vīrieši paņem mazo „Golfiņu”, paņem mazo „Opelīti” un veikli noceļ malā. Brīnumus skatīt sanāk vietējie, uzrodas laipni (!) policisti, kas brauc pa priekšu un, bākugunīm mirgojot, mūs eskortē līdz pat vakariņu vietai. Pie krodziņa sirsnīgas atvadas.

Noslēpumi vēl nav atklāti

Visoko pilsētiņā katrs vietējais prot parādīt ceļu uz piramīdām. Tūrisma zīmju, kā esam pieraduši Latvijā, te ir maz. Bērni skrien pa priekšu un priecīgi rāda, lai nenomaldāmies piekalnes māju pagalmos. Bulta uz „Sonda 4 – 17”, tātad uz vietu, kur veikti vairāki zondējumi, norokot augsnes virskārtu. Bukletā, ko mums iedod pa ceļam, skaidrā bosniešu valodā rakstīts, ka atsegtie veidojumi ir cilvēka roku darbs. Atceļā mūsu spriganie piramīdu ceļa rādītāji prasa ziedojumus, bet takas malā tup divas vecmāmiņas un rāda uz bezzobainajām mutēm – nav ko ēst…

Bosnijas piramīdas bija viens no maniem Balkānu ceļa mērķiem. Ar interneta starpniecību jau divus gadus sekoju neparastajiem arheoloģiskajiem izrakumiem. Amerikā vēstures doktora grādu ieguvušais bosnietis Semirs Osmanagičs 2005. gada pavasarī pavēstīja, ka savdabīgie, regulāras formas milzu pauguri patiesībā ir gigantiskas piramīdas. Daļēji norokot augsnes virskārtu, attīrot smilšakmens un konglomerāta pamatiežus, tika atrastas piecas iespējamās piramīdas, pazemes ejas un savdabīgas akmens lodes. Internetā tika izveidotas mājas lapas, reklāmas, noorganizēts ziedojumu fonds un gan vietējie, gan brīvprātīgie talcinieki no malu malām tika aicināti palīgā atrakt jauno pasaules brīnumu.

Šogad augustā Sarajevā notika zinātniskā konference, kas veltīta Visoko piramīdu izpētei. Zīmīgi, ka iegūts arī Ēģiptes pazīstamāko vēstures speciālistu atbalsts. Daļa vietējo tic piramīdu eksistencei, citi rausta plecus, bet daļa uzskata, ka tas ir prasmīgi veidots valsts tūrisma PR. Savukārt daudzi zinātnieki to sauc par briesmīgu mānīšanu un jaunu pasaules brīnumu nesola. Viņus apstrīd tie, kas min piemērus par citu senu svētvietu atrašanu. Lūk, tālajā Amerikā džungļos ieaugušās piramīdas arī bijušas apraktas ar zemi. To paveikuši iekarotāji, noslēpdami senās kultūras pēdas. Tāpat mūsdienās no apakšzemes iznākuši Delfi un vēl daudzas citas sagrautās un apraktās kultūras celtnes. Sekosim tālāk, kā turpināsies Bosnijas piramīdu pakalnu atrakšana un brīnumu atklāšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
35

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
57

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
415

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
137

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
583

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi